Slimnīcu slēgšana nav plānota, daļu reformā ietaupītās naudas sola atstāt pašām ārstniecības iestādēm
Slimnīcu tīkla reformas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi tiks sadalīti, atstājot 50% pacientu ārstēšanai esošajā slimnīcā ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu nodrošināšanai, savukārt 50% tiks piešķirti slimnīcai, uz kuru tiks novirzīta pacientu plūsma, turklāt nacionālās drošības kontekstā pārmaiņas neparedz slimnīcu slēgšanu, teikts nozares plaši kritizētajā un otrdien valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla attīstību.
Tādējādi slimnīcu reformai nebūtu jārada nozīmīga ietekme uz slimnīcu budžetu, uzskata Veselības ministrija (VM).
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās plānotās pārmaiņas būtiski nemainīs stacionārās aprūpes kopējo finansējuma apjomu, taču paredzēs finansējuma pārdali starp ārstniecības iestādēm atkarībā no faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, skaidro VM.
Slimnīcu tīkla reformas mērķis ir esošā finansējuma mērķtiecīgāka un pamatotāka sadale, tostarp atsakoties no maksājumiem par pakalpojumiem, kurus slimnīcas faktiski nenodrošina, pamato ministrijā.
Ziņojumā noteikti termiņi vairākiem uzdevumiem reformas īstenošanai.
Līdz 2026. gada 1. jūnijam VM plāno sagatavot piedāvājumu stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumam līmeņos, pārskatīt neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu tīklu, kā arī noteikt jaunas prasības šo nodaļu personālam. Vienlaikus ministrija iecerējusi sākt diskusijas ar slimnīcām par sadarbības principiem pacientu plūsmas organizēšanā un pakalpojumu nodrošināšanā, diferencējot neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas un steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas.
Līdz 2027. gada 1. janvārim ministrija iegūs pilnīgāku informāciju par faktiski nodrošinātajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profiliem un izmantos to lēmumu pieņemšanā par slimnīcu tīkla sakārtošanu. Ziņojumā norādīts, ka tas nepieciešams, lai valsts budžeta līdzekļi turpmāk tiktu maksāti par reāli sniegtiem pakalpojumiem, nevis formāli noteiktu profilu uzturēšanu.
Tāpat VM plāno aktualizēt gultas dienas un viena pacienta ārstēšanas tarifus, iegūt datus par faktiskajām ārstēšanas izmaksām un, cik iespējams, tos izmantot maksājumu aprēķinos, kā arī nodrošināt izsekojamu neapgūtā finansējuma pārdali valsts prioritāriem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Vienlaikus ministrija norāda, ka ilgtermiņā, sasaistot finansējumu ar kvalitātes rādītājiem, no 2028. gada slimnīcu finansēšanā lielāka nozīme būs faktiskajam sniegumam, pacientu drošībai un pakalpojumu kvalitātei, nevis tikai pakalpojumu apjomam.
Līdz 2027. gada vidum paredzēts īstenot sistēmiskus uzraudzības pasākumus pār ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darbības atbilstību.
Savukārt līdz 2028. gada 3. janvārim VM plāno līgumos ar stacionārajām ārstniecības iestādēm iekļaut minimālo kvalitātes rādītāju izpildi un sasaistīt to ar finansējumu, kā arī veikt izmaiņas gadījumos, ja tiks konstatētas neatbilstības noteiktajām prasībām.
Plānots, ka no 2029. gada sākuma tiks sākta kvalitātes rādītāju vērtēšana stacionārajās ārstniecības iestādēs, to izpildi ņemot vērā finansējuma plānošanā, kā arī tiks nodrošināta pacientu observācijas līdz 24 stundām īstenošana atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.
Nacionālās drošības kontekstā pārmaiņas slimnīcu tīklā neparedzēs konkrētu slimnīcu slēgšanu. Tomēr, ņemot vērā reģionālās īpatnības, piemēram, Austrumu pierobežā esošām slimnīcām, paredzēts piemērot individuālus risinājumus. Katrs slimnīcas gadījums tiks vērtēts atsevišķi un, savstarpēji vienojoties ar katru slimnīcu un pašvaldību, tiks panākta vienošanās par optimālāko iespējamo risinājumu, sola VM.
VM redzējumā, ja tiks ietaupīti līdzekļi, reorganizējot Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, tie varētu tikt novirzīti attiecīgās slimnīcas dienas stacionārā vai ambulatoro pakalpojumu pieejamībai, tādējādi mazinot ietekmi uz slimnīcu un tās nodarbinātajiem un vienlaikus veicinātu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, kā arī daļu novirzīt tarifu pārskatīšanai, lai segtu augošās izmaksas stacionārajiem pakalpojumiem.
VM arī rosina izvērtēt kopējā finansējuma ("bulk financing") pilotprojekta iespēju vienā vidēja izmēra Latvijas slimnīcā. Tas nozīmētu, ka slimnīca, līdzīgi kā Skandināvijā, saņemtu fiksētu gada budžetu, nevis precīzu samaksu par katru pacientu. Slimnīca būtu atbildīga par noteikta pakalpojumu apjoma un kvalitātes nodrošināšanu, un pilotprojekta rezultāti tiktu salīdzināti ar līdzvērtīgu slimnīcu, kas turpina darbu esošajā finansēšanas modelī. Mērķis ir samazināt maznozīmīgu hospitalizāciju un izmeklējumu skaitu, kā arī virzīt atlīdzību par rezultātu, nevis tikai par sniegto pakalpojumu apjomu.
Galvenais VM plānotais risinājums ir pāreja uz trīs līmeņu slimnīcu modeli - lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, skaidri definējot katra slimnīcu līmeņa funkcijas. Paredzēts ieviest vienotus kvalitātes snieguma rādītājus, kas ļaus valstij uzraudzīt un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kā arī slimnīcās, kurās nodrošinās neatliekamo palīdzību, attīstīt pacientu novērošanas pakalpojumus.
VM atgādina, ka no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada 1. jūnijam tika īstenots pacientu nogādāšanas un hospitalizācijas vietu plāna (PN/HVP) pilotprojekts. Tā laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pacientus nogādāja tuvākajā slimnīcas neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā (NMPUN), izņemot gadījumus, kad bija nepieciešama specializēta palīdzība, piemēram, insulta vai akūta miokarda infarkta gadījumā.
Saskaņā ar Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas (SAIRIS) datiem pilotprojekta laikā biežākie iemesli, kādēļ slimnīcas atteicās pieņemt NMPD brigādes, bija speciālistu vai diagnostikas izmeklējumu nepieejamība. Visbiežāk ziņojumi par atteikumiem saņemti no pirmā līmeņa slimnīcām - tās veidoja 60,3% no visiem reģistrētajiem gadījumiem. Savukārt 30,2% gadījumu ziņojumi saņemti no ceturtā līmeņa slimnīcām, galvenokārt saistībā ar speciālistu nepieejamību.
Vienlaikus normatīvais regulējums nepieļauj slimnīcai atteikt pieņemt NMPD nogādātu pacientu, ja iestāde nodrošina NMPUN darbu attiecīgajā profilā. VM secina, ka pilotprojekts sniedzis būtisku ieskatu slimnīcu faktiskajā spējā izpildīt noteiktās prasības, ļaujot identificēt neatbilstības starp formāli noteiktajiem profiliem un reālo situāciju.
Analizējot NMPUN noslodzi, VM norāda, ka laikposmā no 2024. gada 1. maija līdz 2025. gada 30. aprīlim kopējais pacientu skaits uzņemšanas nodaļās pieaudzis par 14 564 jeb 2,2%. Visstraujākais pieaugums fiksēts piektā līmeņa slimnīcās - par 11 985 pacientiem jeb 5,1%, kamēr pirmā līmeņa slimnīcās pacientu skaits samazinājies par 11,1%.
Vienlaikus stacionāro hospitalizāciju skaits kopumā samazinājies par 2,9%, kas, pēc VM vērtējuma, var liecināt par pārorientēšanos uz ambulatoro aprūpi un efektīvāku resursu izmantošanu, taču vienlaikus izgaismo riskus reģionos ar ierobežotu personāla pieejamību.
Veselības inspekcijas tematiskajās pārbaudēs no 2024. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 1. decembrim konstatēts akūts ārstniecības personāla trūkums vairākās slimnīcās, atzīmē VM. Atsevišķos gadījumos neatliekamās palīdzības nodrošināšanai piesaistīti ārsti bez attiecīgās specializācijas sertifikāta, tostarp ārsti rezidenti, kā arī fiksēta ārstu pārslodze, dežurējot vairākās ārstniecības iestādēs pēc kārtas, skaidrots ziņojumā.
Valdība otrdien šo ziņojumu pieņēma zināšanai.
To ir saskaņojusi Latvijas Jauno Ārstu asociācija, Latvijas Pacientu organizāciju tīkls un Lielo pilsētu asociācija. Savukārt to nav saskaņojusi Latvijas Neonatologu biedrība, Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Bauskas slimnīca, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Sieviešu sadarbības tīkls, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Dzemdību nams un Latvijas Māsu asociācija.
Kā ziņots, LSB sarunās ar VM prasījusi pārstrādāt slimnīcu tīkla reformu un noteikt tai konkrētu mērķi. LSB uzstājusi, ka neviena reforma nevar būt bez papildu finansējuma, norādot, ka arī plānotajām izmaiņām slimnīcu tīklā, pēc biedrības ieskata, nepieciešams papildu finansējums. Līdz šim gan publiski reformas kontekstā vairāk uzsvērts finansējuma optimizēšanas aspekts.
LSB arī aktualizējusi jautājumu par to, ko potenciāla pakalpojumu apjoma samazināšanas gadījumā varētu iesākt ar slimnīcu telpām, piemēram, kā tās pārprofilēt un vai tajās varētu nodrošināt citus veselības aprūpes pakalpojumus.
