Speciālisti ceļ trauksmi: Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas diabētiķiem neapmaksā glikozes monitorēšanas sistēmas
Latvijā pirmā tipa cukura diabēta pacientu organizācijas uzskata, ka valstij ilgtermiņā būtu izdevīgāk kompensēt mūsdienīgas slimības kontroles ierīces, nevis vēlāk segt izmaksas par invaliditāti un smagām komplikācijām. Diabēta biedrību pārstāvji 360TV Ziņām norāda, ka savlaicīga un precīza glikozes līmeņa kontrole būtiski samazina veselības riskus un ļauj cilvēkiem saglabāt darbspējas.
Cukura diabēts Latvijā skar vairāk nekā 100 tūkstošus iedzīvotāju un ir viena no smagākajām hroniskajām slimībām. Lielākā daļa pacientu slimo ar 2. tipa diabētu, taču vairāk nekā pieciem tūkstošiem cilvēku ir 1. tipa diabēts, kas nav izārstējams un prasa pastāvīgu insulīna ievadi un regulāru cukura līmeņa kontroli. Mediķi un pacienti uzsver, ka nepietiekama kontrole var novest pie redzes zuduma, sirds un asinsvadu slimībām, nieru bojājumiem un amputācijām.
Diabēta pacienti stāsta, ka mūsdienīgas nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas būtiski atvieglo ikdienu un palīdz laikus pamanīt bīstamas cukura līmeņa svārstības. Bez šīm ierīcēm cukura līmenis jānosaka vairākas reizes dienā, izmantojot pirkstu dūrienus, kas ir gan sāpīgi, gan mazāk precīzi. Tajā pašā laikā pieaugušajiem Latvijā šādas ierīces valsts nekompensē, izņemot bērnus, un pacientiem mēnesī par tām jāmaksā ap simt eiro vai pat vairāk.
Situāciju sarežģī arī tas, ka insulīna sūkņi, kas automātiski regulē insulīna ievadi un atdarina aizkuņģa dziedzera darbību, tiek apmaksāti tikai līdz 24 gadu vecumam. Jaunie mediķi ar diabētu norāda, ka pēc šī vecuma sasniegšanas daudzi vairs nevar atļauties šādas ierīces, kas var apdraudēt gan viņu pašu veselību, gan spēju turpināt darbu, īpaši profesijās ar paaugstinātu slodzi un stresu.
Pacientu pārstāvji akcentē, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur pieaugušajiem par glikozes monitorēšanas sistēmām jāmaksā no savas kabatas. Viņu ieskatā tas veicina nevienlīdzību veselības aprūpē un ilgtermiņā palielina valsts izdevumus, jo neārstētas vai slikti kontrolētas slimības komplikācijas ir daudz dārgākas.
Veselības ministrija skaidro, ka diabēta pacientu aprūpes uzlabošana ir iekļauta prioritāšu sarakstā, tomēr šobrīd trūkst pietiekama finansējuma. Starp plānotajiem pasākumiem minēta agrīnas diagnostikas uzlabošana, skaidrāka pacientu aprūpes sadale un nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmu nodrošināšana noteiktām pacientu grupām arī pēc 25 gadu vecuma.
Diabēta pacienti un viņu pārstāvji uzsver, ka slimību izārstēt nav iespējams, taču valsts var būtiski uzlabot šo cilvēku dzīves kvalitāti. Viņi aicina lēmumu pieņēmējus rīkoties proaktīvi, jo savlaicīgs ieguldījums tehnoloģijās ļautu daudziem pacientiem palikt aktīviem, strādāt un izvairīties no smagām, valstij dārgām komplikācijām.
