Krievija lauž militāros līgumus ar 11 Eiropas valstīm
Krievijas Aizsardzības ministrija saņēma Krievijas valdības apstiprinājumu lauzt 10 līgumus par militāro sadarbību un vienu memorandu, ko Krievija noslēgusi ar vairākām Eiropas valstīm laikā no 1992. līdz 2002. gadam.
Rīkojums par to tika publicēts piektdien, 19. decembrī, oficiālajā Krievijas tiesiskās informācijas portālā, ziņo "dw.com".
Sarakstā ar līgumiem, ko var lauzt Krievijas Aizsardzības ministrija, ir līgumi par "sadarbību militārajā jomā" ar tādām valstīm kā Vācija, Polija, Rumānija, Dānija, Norvēģija, Nīderlande, Horvātija, Beļģija un Čehija, kā arī memorands, ko noslēdza Krievijas un Lielbritānijas aizsardzības ministrijas.
Līgumi, kurus plānots lauzt, bija daļa no tiesiskās bāzes, kas regulēja divpusējo militāro sadarbību starp dalībvalstīm pēc Padomju Savienības sabrukuma, norāda mediji.
Krievija iepriekš pārtrauca militāri-tehnisko sadarbību ar Vāciju
2025. gada jūlijā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja par 1996. gadā noslēgtā militāri-tehniskās sadarbības līguma starp Krieviju un Vāciju darbības pārtraukšanu. Ministrijā šo soli skaidroja ar to, ka līgums "zaudējis jēgu un praktisko nozīmi" un "absolūti neatbilst pašreizējām Krievijas un Vācijas starpvalstu attiecību realitātēm".
Šajā kontekstā Krievijas Ārlietu ministrija vainoja Vāciju, veltot daļu savas oficiālās deklarācijas vācu puses aizskaršanai. Krievijas diplomātu skatījumā Vācijas valdība "mērķtiecīgi ideoloģiski apstrādā Vācijas iedzīvotājus antikrievu garā", seko "arvien agresīvākām militaristiskām tieksmēm", bet Berlīni esot "piepildījis pārmērīgs ārpolitisko ambīciju gars". Vācijā uz šo Krievijas paziņojumu komentāru nesniedza.
Krievija turpina lauzt starptautiskos līgumus
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tam sekojošās spriedzes attiecībās ar Rietumu valstīm Krievija izstājās no desmitiem starptautisku vienošanās, kas skar drošības jomu.
Viena no jaunākajām šādām vienošanām bija līgums starp Krieviju un ASV par plutonija utilizāciju, kas, cita starpā, aizliedza izmantot šo elementu kodolieroču izveidei.
Tomēr faktiski Krievija dokumenta darbību apturēja jau 2016. gadā, pamatojot to ar "strauju attiecību pasliktināšanos" starp Maskavu un Vašingtonu. Atjaunojot līguma darbību, Kremlis pieprasīja atcelt Krievijai noteiktās sankcijas, kas tika ieviestas valsts agresijas pret Ukrainu dēļ.
Krievijas varas iestādes arī cenšas panākt ASV saistības neizveidot stratēģiskos uzbrukuma ieročus, ko regulēja START-3 līgums, noslēgts 2010. gadā. Pretējā gadījumā Maskava draud līgumu oficiāli denonsēt.
Tāpat 2025. gada aprīlī Krievijas valdība denonsēja līgumu ar Norvēģiju, Zviedriju un Somiju par sadarbību Barenca jūrā un Eiropas Arktikas reģionā. Krievija par partnerības pārtraukšanu uzliek atbildību Rietumu valstīm.
