Nefrologs Kārlis Rācenis skaidro, kā jaunās terapijas var mainīt dzīvi pacientiem ar nieru slimībām
Nefrologs Kārlis Rācenis stāsta, kāpēc imunoloģija un bakteriofāgu terapija kļūst par vienu no daudzsološākajām pieejām nieru slimību ārstēšanā. Jaunākie pētījumi atklāj iespējas, kas var būtiski mainīt gan diagnostiku, gan pacientu aprūpi nākotnē, jaunākajā numurā raksta žurnāls "100 Labi Padomi Par Veselību".
Lai noskaidrotu, kādas ir biežākās nieru slimības, kādi ir lielākie izaicinājumi hroniskas nieru slimības ārstēšanā un kādi ir jaunākie pētījumi un inovācijas, kas maina pieeju pacientu aprūpei, aicinājām uz sarunu Kārli Rāceni, nefrologu, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsārstu, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes zinātņu prodekānu, docentu, vadošo pētnieku ar pieredzi veselības aprūpes organizēšanā un reformu īstenošanā Latvijā.
Kādas ir visbiežāk sastopamās nieru slimības, ar kurām saskaras pacienti?
Divas biežākās nieru slimības ir urīnceļu infekcija un hroniska nieru slimība. Urīnceļu infekcija var “ieperināties” jebkurā urīnceļu sistēmas daļā – nierēs, urīnvados, urīnpūslī un urīnizvadkanālā –, tāpēc ar to ikdienā saskaras gan ģimenes ārsti, gan urologi, gan nefrologi. Hroniska nieru slimība skar aptuveni 10 % iedzīvotāju. Ja Latvijā ir apmēram 1,8 miljoni iedzīvotāju, tas nozīmē, ka ar to slimo ap 180 tūkstošiem cilvēku. Tā ir progresējoša slimība, kurai vienmēr ir pamatcēlonis, kas laika gaitā izraisa sekundāras komplikācijas, kas ietekmē visu organismu.
Kādi ir tipiskākie hroniskas nieru slimības simptomi, kam vajadzētu pievērst uzmanību?
Nevienam cilvēkam līdz 50–55 gadu vecumam nevajadzētu pēkšņi bez redzama iemesla parādīties paaugstinātam asinsspiedienam. Ja tas notiek, vienmēr jādomā, ka pastāv sekundārs cēlonis, kas to ir ierosinājis. Viens no biežākajiem pēkšņa paaugstināta asinsspiediena cēloņiem ir renovaskulāra hipertensija – stāvoklis, kad asinsspiediens paaugstinās nieru artēriju sašaurinājumu vai nieru bojājumu dēļ. Tas nozīmē, ka problēma nav sirdī vai asinsvados, bet nieru artērijās, kas tās apgādā ar asinīm. Tas var būt saistīts arī ar imunoloģiskas izcelsmes bojājumiem pašās nierēs, piemēram, glomerulonefrītu, un var būt kā norāde, kā attīstās hroniska nieru slimība.
Kas izraisa hronisku nieru slimību?
To var izraisīt dažādi faktori. Viens no biežākajiem ir cukura diabēts, kas ilgtermiņā bojā nieru struktūru un traucē to filtrācijas spēju. Tāpat būtisks cēlonis ir arteriālā hipertensija, kas rada pastāvīgu slodzi nierēm un veicina to bojājumus. Dažkārt slimība var būt iedzimta, piemēram, nieru policistoze. Vēl viens nozīmīgs iemesls ir glomerulonefrīts – autoimūna slimība, kad imūnsistēma kļūdaini izraisa iekaisumu nieru glomerulos (mikroskopiskos nieru filtrācijas kamoliņos). Iekaisums pakāpeniski bojā nieres, izraisa to mazspēju un prasa specifisku ārstēšanu.
Kas notiek, ja hroniska nieru slimība nonāk smagākajā stadijā?
Attīstās termināla nieru mazspēja, kad nieru funkcija gandrīz pilnībā zūd. Parasti citos orgānos termināla orgāna mazspēja ir letāla, taču nefroloģija ir izņēmums, jo pastāv nieru aizstājterapija – hemodialīze (asinis tiek attīrītas dialīzes centrā, tā imitē nieru filtrācijas funkciju un palīdz uzturēt homeostāzi), peritoneālā dialīze (nodrošina nieru funkciju caur vēdera dobumu, izmantojot īpašu katetru), kas Latvijā ir plaši pieejama un labi attīstīta, un nieres transplantācija. Hemodialīze un peritoneālā dialīze ir ārstu nefrologu ikdiena, un tās nodrošina, ka pacients ar terminālu nieru mazspēju var dzīvot un saglabāt dzīves kvalitāti, kamēr tiek gaidīta un iespējami veikta transplantācija. Latvijā veic vidēji 50–60 nieru transplantāciju gadā, un šobrīd ir vairāk nekā 600 pacientu, kuri dzīvo ar transplantētām nierēm.
Vairāk lasi “100 labi padomi Par Veselību” jaunākajā numurā.
