Katru dienu saka, ka slimnīcās nav vietu, bet tās uzrodas... Skaidro PSKUS ārsts Kārlis Rācenis
Covid-19 izplatības laikā rodas ne viens vien jautājums par slimnīcu noslodzi. Slimību profilakses un kontroles centrs skaidrojošā video aicinājis uz populārākajiem atbildēt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 80. karantīnas nodaļas virsārstu, nefrologu Kārli Rāceni.
Interesanti, katru dienu mums saka, ka slimnīcās tūlīt vairs nebūs vietu, katru dienu mums ir jauni slimnieki, bet kaut kā tās vietas uzrodas.
Tās uzrodas uz kaut kā cita rēķina. Ja mēs atveram jaunas nodaļas, tad kaut kāds pakalpojums tiek aizvērts. Ķirurģiskie pakalpojumi tiek ierobežoti. Tie ierobežots praktiski jebkāds cits plānveida pakalpojums, kas slimnīcā iepriekš ir bijis.
Nu kā sanāk, ja salaužu pirkstu vai aklā zarna "piemetas", tad es uz slimnīcu varu neiet? Visi ārsti aizņemti ar Covid-19?
Patiesībā visi akūtie stāvokļi tiek nodrošināti. Lielākā problēma ir, ka šiem akūtajiem stāvokļiem ir sarežģītāki soļi, jo katrs cilvēks, kurš ienāk slimnīcā, ir jānotestē, vai viņš ir infekciozs. Ja ir, tad viņš pārvirzās tajā plūsmā, kur ir Covid-19 pozitīvie cilvēki. Ja nav infekciozs, tad pārvirzās parastajā plūsmā. Tātad būtībā notiek šķirošana, kas aizņem laiku. Japaņem tests, jāsagaida rezultāts utt.
Nu labi, ja slimnīcās nav vietu, tad var taču Ķīpsalā visus salikt vai "Arēnā Rīga", tur nekas tagad nenotiek.
Problēma ir cilvēkresursi. Mēs varētu atvērt Ķīpsalā šādu zāli, nolikt gultas, nolikt skābekli, sanest medikamentus. Kurš šos pacientus ārstēs? Kurš ies pie šiem pacientiem? Kurš būs tas ārsts, kura būs tā māsa?
Re, man čomam bija Covid-19. Viņam teica, lai sēž mājās, mēra temperatūru, gaida, kad pāries. No kā tad tie ārsti tik ļoti noguruši tajās slimnīcās?
Gluži tā gan nav. Tādi cilvēki, kuriem izmēra temperatūru un gaida, kad tā pāries, atrodas mājās. Viņi nemaz slimnīcā nenokļūst. Būtu jau labi, ja Covid-19 infekcijai būtu nepieciešams tikai skābeklis. Bet ar to ir saistītas citas lietas. Piemēram, cukura diabēta terapija. Cilvēkiem trūkst dažādu vielu, veidojas nieru mazspēja. Šis viss ir jāārstē. Rada daudz komplikāciju. Viena no galvenajām ir elpošanas sistēmas mazspēja, tad seko nieru mazspēja. Šīs divas galvenās lietas mēs cenšamies saglābt, bet bieži ir ļoti grūti.
Smagi ir tieši psihoemocionālā ziņā, jo slimības mirstība ir salīdzinoši liela - tie vidēji ir 20-30% no hospitalizētajiem. Un, protams, saskarties ar tik biežām nāvēm, kuras iepriekš varēja novērst, ikdienas darbu padara vēl smagāku.
Epidemioloģiskā situācija Latvijā saistībā ar Covid-19 saslimstības izplatību jau otro nedēļu pēc kārtas pakāpeniski pasliktinās.
Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem aizvadīto septiņu dienu laikā pieaudzis par 2% un ir 569,1, kamēr Eiropas Savienībā – vidēji 402,3.
Aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 5559 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19 –kāpums par 6,2%, salīdzinot ar 5233 jauniem gadījumiem pirms septiņām dienām.
