Kas notiek ar organismu, ja dzer vairāk nekā divas tases kafijas dienā?

Aizvien vairāk zinātnisku pētījumu un ekspertu viedokļu liecina, ka mērena kafijas lietošana var būt labvēlīga veselībai, taču, pārmērīgi to lietojot, iespējamas nepatīkamas blakusparādības.

Tālāk apskatīsim, ko zinātnieki un veselības speciālisti saka par to, kas notiek ar organismu, ja dienā izdzer vairāk nekā divas tases kafijas.

Jūs varat justies mundrāks un koncentrētāks

Divas kafijas tases dienā palīdz lielākajai daļai cilvēku justies možākiem un uzlabot kognitīvās spējas. Kofeīns, kas atrodas kafijā, stimulē centrālo nervu sistēmu, bloķē miega hormona adenozīna darbību un paaugstina dopamīna līmeni, radot labsajūtas sajūtu.

Pētījumi apliecina, ka kofeīns palīdz smadzenēm strādāt ātrāk, uzlabo darba spējas un mācīšanās efektivitāti. Pētījums, kas publicēts žurnālā "Nature 2021". gadā, parādīja, ka kafijas lietošana veicina labāku mijiedarbību starp smadzeņu šūnām.

Vienlaikus jūs varat kļūt trauksmaināks un aizkaitināmāks

Ja izdzerat 3 līdz 4 tases kafijas dienā (apmēram 400 mg kofeīna), efekts var būt pretējs - trauksme, roku trīce, sirdsklauves un koncentrēšanās grūtības.

Ņujorkas ārsts Deivids Seitss brīdina, ka daži cilvēki ir jutīgāki pret kofeīnu un var izjust blakusparādības arī mazākās devās. Ja pēc kafijas jūtat nemieru vai galvassāpes, ir vērts samazināt daudzumu vai paņemt pauzi.

Mērena lietošana var nākt par labu sirdij, bet pārmērība kaitē

Kofeīns dažiem cilvēkiem paaugstina pulsu un asinsspiedienu, īpaši tiem, kam jau ir sirds problēmas.

Tajā pašā laikā Hārvardas zinātnieki uzsver, ka, ja cilvēks kopumā ir vesels un izdzer mazāk nekā piecas tases dienā, risks ir neliels. Viens pētījums pat parādīja, ka 2 līdz 3 kafijas tases var samazināt insulta, aritmiju un sirds mazspējas risku.

Vērtīgie antioksidanti

Uztura speciāliste Sindija Vilsona skaidro, ka 2 līdz 4 tases melnas kafijas dienā var darboties kā spēcīgs dabīgs vairogs, jo kafijā ir daudz antioksidantu, piemēram, polifenolu, kas cīnās pret šūnu bojājumiem.

Džonsa Hopkinsa medicīnas sistēmā norāda, ka tumšās grauzdēšanas kafijas savienojumi var palīdzēt mazināt DNS bojājumus un pasargāt no noteiktiem vēža veidiem, piemēram, resnās zarnas vēža.

Var rasties dedzināšana un gremošanas traucējumi

Liela kafijas deva, īpaši tukšā dūšā, var kairināt kuņģa gļotādu un izraisīt skābes refluksu. Kafijas skābums var radīt diskomfortu, vēdera uzpūšanos vai dedzināšanu.

Ja jums mēdz būt dedzināšana, pamēģiniet kafiju ar zemāku skābumu vai izvairieties no rīta kafijas tukšā dūšā.

Var pasliktināties miegs

Droši vien zināt, ka dienas kafija var sabojāt naktsmieru, taču daudzi nenovērtē kofeīna ilgstošo iedarbību. "Sleep Foundation" norāda, ka kofeīna efekts var saglabāties 5 līdz 7 stundas pēc pēdējās tases, bet dažiem - pat ilgāk.

Vakarā dzerta kafija var apgrūtināt iemigšanu, saīsināt miega ilgumu un pasliktināt tā kvalitāti.

2. tipa diabēta risks var samazināties

Pētījumi rāda, ka mērena kafijas lietošana - arī bezkofeīna - var samazināt 2. tipa diabēta risku. Iemesls ir polifenoli, magnijs un hroms kafijā, kas uzlabo jutību pret insulīnu un palīdz regulēt cukura līmeni asinīs.

Saskaņā ar "Diabetes.co.uk" datiem, lielāks magnija patēriņš ir saistīts ar mazāku diabēta risku, un kafijā esošo savienojumu kopējā iedarbība var palīdzēt uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs ilgtermiņā.