Psiholoģe Elvīra Mihejeva aicina biežāk zvanīt ģimenes senioriem: "Izvairoties no kontakta, jūs paātrināt viņu prāta spēju vājināšanos"

No malas nodarbība ar to izskatās pēc darbošanās ar datoru, kurā ar dažiem klaviatūras taustiņiem spēlē spēlītes: meklē atšķirības attēlos, atrod reiz parādītu seju starp svešām, iespējami ātri norāda kāda priekšmeta virzienu, neļauj figūrai pārkāpt noteiktu robežu u.t.t. Šo rotaļu rezultātus mākslīgais intelekts apstrādā atbilstoši zinātnieku noteiktiem kritērijiem un sniedz konkrētu kognitīvo spēju vērtējumu: cik ātra ir reakcija, cik labi atceramies vārdus, vietas, figūras, cik uzmanīgi esam un kā spējam koncentrēties. Datorprogramma ietver 26 kognitīvo spēju moduļus, katrā no tiem  virkne uzdevumu — no pavisam vienkāršiem līdz ļoti komplicētiem. Psiholoģe izvērtē rezultātus un sniedz individuālus ieteikumus to spēju uztrenēšanai, kuras rada klientam problēmas. Pēc laika testu var atkārtot un vērtēt, kā veicas. 

Nodarbības ar RehaCom un attiecīgi — patstāvīgs darbs mājās palīdz gan bērniem ar mācīšanās grūtībām un uzmanības deficīta sindromu, gan cilvēkiem pēc insulta vai galvas traumas, bet visbiežākie Elvīras Mihejevas klienti ir seniori — sirmgalvji, kuri raizējas par dažu spēju un prasmju pavājināšanos vai agrīnu demenci, kā arī strādājoši cilvēki pēc pusmūža, kas vēlas izvērtēt sava prāta asumu un saņemt ieteikumus to uzturēšanai tonusā.

Arī prāts noveco. Neizbēgami

Psiholoģe apgāž pieņēmumu, ka atmiņas, reakcijas, uztveres un citu kognitīvo spēju samazināšanās ir mūža nogalei raksturīgs process. Patiesībā tas sākas daudz agrāk.

“Smadzenes attīstās līdz 21 gada vecumam, varbūt nedaudz ilgāk,” viņa skaidro. “Nākamos aptuveni desmit gadus tām ir vislielākais potenciāls — varam mācīties, apgūt jaunas prasmes, paplašināt zināšanas, izmēģināt aizvien jaunas jomas. Pēc 30 gadu sasniegšanas organisms sāk novecot, tikai mēs to nemanām — ir intensīvs dzīves periods, spēka un enerģijas pietiekami; ja nu vienīgi pēc balles ir grūtāk nostrādāt darba dienu un sievietes vairāk uzmanības pievērš ādas veselībai. Nemanāmi notikušās pārmaiņas cilvēks pats visbiežāk sāk just ap 50 gadu vecumu, jo uz sejas parādās grumbiņas, kaut kas iesāpas… un atklājam, ka darāmais jāpieraksta, bet jaunas zināšanas prasa lielāku piepūli nekā agrāk. Nekas traģisks — kognitīvo spēju pavājināšanās ir dabisks novecošanās process, nedrīkst tos jaukt ar demenci — slimību, kuras pamatā smadzeņu šūnu bojājumi.

Pirmais noveco informācijas apstrādes ātrums — mēs lēnāk saprotam jaunu informāciju, jeb, sarunvalodā izsakoties, mums lēnāk pielec. Nākamā padodas darba atmiņa — jaunuzņemta informācija, ja vien nav saistīta ar spilgtām emocijām, drīz vien izkrīt no galvas. Piemēram, pirms nedēļas izlasījāt par kādas valsts vadītāju, šodien neparko nevarat atcerēties, kā viņu sauc…

Liela nozīme ir cilvēka dzīvesveidam, profesijai — jo dinamiskāks darbs ar jaunu zināšanu apguvi, jo plašāks interešu un sociālais loks un regulāras fiziskās aktivitātes, jo ilgāk saglabāsies izmantotās kognitīvās spējas. Savukārt tām, kuras ikdienā pielietojam retāk (piemēram, ne visiem svarīga spēja topogrāfiski orientēties), būtu papildus jāpievērš uzmanība, lai vēlāk tās nekļūtu par pilnvērtīgas dzīves traucēkli.”

Plusus un mīnusus krāj visu mūžu

Lai labāk izprastu, kādi apstākļi ietekmē kognitīvās spējas, iejūtos psiholoģes klientes lomā. Viņa paņem anketu un sāk uzdot jautājumus, pie reizes komentējot, ko var secināt no atbildēm.

Vecums. Tas svarīgs, lai objektīvi novērtētu organisma, tajā skaitā smadzeņu, novecošanos.

Izglītība. Runa ir nevis par to, vai jums ir diploms, bet — cik intensīvi esat jaunībā un vēlāk mācījies, papildinājis zināšanas, cēlis kvalifikāciju, apguvis otru vai trešo profesiju… Jo spraigāk bijis nodarbināts prāts, jo vēlāk piemeklēs kognitīvā nepietiekamība.

Ģimenes stāvoklis. Galvenais — vai cilvēks dzīvo viens vai kopā ar ģimenes locekļiem. Sociālā vide ir ļoti svarīga, jo cilvēks ir sociāla būtne. Var būt, ka izglītotam, labi situētam vientuļniekam kognitīvie traucējumi ir izteiktāki nekā tāda paša vecuma bezdarbniekam, kas iztiek no pabalsta, toties viņam apkārt ir bērni, mazbērni, kas samīļo (pieskārieniem arī ir nozīme), aprunājas… Vai draudzīgi kaimiņi, ar ko palaikam satiekas, vai vismaz regulāras telefonsarunas ar citur dzīvojošiem tuviniekiem. Reizēm cilvēki apgalvo, ka vientulība ir pašu gribēta, — visbiežāk viņi apzināti vai neapzināti piespiedu apstākļus maskē ar savu izvēli.

Alkohols. Vai bieži to lieto tagad un arī jaunībā. Kā zināms, alkohols ietekmē nervu šūnas — tās tiek bojātas, un, lai gan arī spēj atjaunoties, taču šis process notiek lēni un ne tik pilnvērtīgi kā iepriekš. Ilgstoša alkohola lietošana, neatkarīgi no tā, kurā dzīves posmā tā notikusi, var atstāt paliekošu ietekmi uz domāšanas un atmiņas spējām vecumdienās.

Vēl ir jautājumi par vispārējo veselības stāvokli, galvas traumām, medikamentu un vitamīnu lietošanu, redzes un dzirdes kvalitāti, vairogdziedzera darbību, uzturu, pašas pamanītiem kognitīvo spēju traucējumiem.

Anketēšanai seko tests, pēc atbildēm izriet, ka man viegli kognitīvie traucējumi. Ne tādi, kas traucē dzīvot — to apstiprina arī testēšana ar RehaCom programmu —, bet zināšanas par dažām pazeminātām spējām ļauj pilnvērtīgāk sakārtot dienas režīmu un noteiktās situācijās saasināt uzmanību. Un mērķtiecīgi trenēties, lai šīs spējas nepasliktinātos.

Pārejam pie rotaļām

Ja man kāds teiktu, ka spēlēšanās ar klucīšiem var novest pie nosvīdušas pieres, es neticētu. Līdz brīdim psiholoģes kabinetā. L burta formā saliktus klucīšus man ar abām rokām vienlaikus jāpārvieto tā, lai burts būtu spoguļattēlā. Un atpakaļ. Un vēlreiz. Pēc brīža jūtu, ka klucīši vairs neveido glītas rindas un draud sagāzties, un katra roka grib darīt ko citu. Spēja koncentrēties darbā ir specifiska un uztrenēta, bet šis darbiņš drīz vien kļūst izaicinošs.

Pēc tam jālasa alfabēts, pie katra burta paceļot vienu roku vai abas. Steigšus cenšos atcerēties, kura labā, kura kreisā, jo rokas grib vicināties pašas pēc savas kārtības. “Jā, tas ir prāta trenažieris,” komentē Elvīra Mihejeva un iesaka palaikam mainīt noteikumus vai tos papildināt, piemēram, jāpaceļ ne tikai labā vai kreisā roka, bet vienlaikus jārāda trīs, četri pirksti…

Tad — uz divām lapām izklaidus uzrakstīti cipari no 1 līdz 10. Vispirms tie secīgi jāsameklē uz vienas lapas, vēlāk — uz katras lapas ar abām rokām vienlaikus. Kā bija? Pamēģiniet paši!

Labs prāta treniņš esot vārdu saukšana ar vienu burtu, piemēram, 10 pilsētas ar burtu M. Vai personas vārdus, vai priekšmetus — kas pa spēkam. Rēķināt — arī man testā bija no 100 jāatņem 7, no starpības atkal 7 un tā tālāk… Jāmācās dzejolīši vai vārdi svešvalodā — kaut vai pāris dienā.

“Vai ievērojāt, ka daudzi uzdevumi nav pildāmi vienatnē, jābūt klāt kādam, kas seko līdzi rezultātiem?” uzsver psiholoģe Elvīra Mihejeva. “Tāpēc gribu uzrunāt jauno paaudzi — esiet pacietīgi un gādīgi pret savas ģimenes senioriem, veltiet viņiem laiku, jo tas noteikti ir vērtīgi pavadīts! Reizēm jaunajiem zūd pacietība —  vairākas reizes jāsaka viens un tas pats, jo seniori uzreiz nereaģē, vai arī viņi atkārto vienus un tos pašus stāstus… Tas ir normāls novecošanas process, kad cilvēks lēnāk apstrādā informāciju un aizmirst nesenus notikumus, piemēram, ka ir jau kaut ko izstāstījis. Izvairoties ar viņiem kontaktēties (jo nav jau jēgas!), jūs izolējat seniorus un paātrināt viņu prāta spēju vājināšanos. Noteikts laiks nodarbībām, kopīgām pastaigām, krustvārdu mīklu minēšanai, vārdu spēlēm vai dzejolīšu mācīšanai ir ne tikai vērtīga terapija, bet arī ļoti svarīga kopābūšana.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem