Pētījums: viena no nāvējošākajām vēža formām var slēpties mutē
Tas, ka laba mutes dobuma higiēna var glābt mūsu zobus, ir zināms jau sen. Aizvien vairāk zinātnisko pētījumu norāda, ka no tā lielā mērā ir atkarīga arī mūsu dzīvība un veselība kopumā.
Noteikti mikroorganismi, kas mīt mutes dobumā, ir saistīti ar vienu no nāvējošākajām vēža formām, kamēr citi, gluži pretēji, var pasargāt no šīs slimības, teikts pētījumā, kas nesen publicēts žurnālā "Jama Oncology".
Pie šāda secinājuma nonākuši Ņujorkas Universitātes zinātnieki, analizējot 122 000 cilvēku datus. Viņu mērķis bija noskaidrot, vai baktērijas un sēnītes, kas dzīvo mutē, varētu būt saistītas ar aizkuņģa dziedzera vēža attīstību.
Vēzis, kas attīstās nemanāmi un ir īpaši bīstams
Šis aptuveni 15 centimetrus garais orgāns izdala sulu, kas nepieciešama gremošanai, kā arī hormonu insulīnu, kas regulē cukura līmeni asinīs. Aizkuņģa dziedzera vēzis sastopams reti, taču izdzīvošanas iespējas ir ievērojami zemākas nekā daudzu citu vēža veidu gadījumā.
No visiem, kam diagnosticēts aizkuņģa dziedzera vēzis, piecu gadu laikā izdzīvo tikai 13 procenti. Galvenais augstās mirstības iemesls ir tas, ka šis ļaundabīgais audzējs agrīnajās stadijās gandrīz nemaz neizpaužas ar redzamiem simptomiem, un tāpēc slimību parasti atklāj pārāk vēlu.
23 kaitīgas baktērijas
Ir noskaidrots, ka 23 baktēriju un četru sēnīšu sugu klātbūtne mutes dobumā ir saistīta ar trīskārt lielāku risku saslimt ar aizkuņģa dziedzera vēzi. Trīs no šīm baktērijām izraisa arī parodontītu. Zinātnieki uzskata, ka daļa mikrobu no mutes dobuma kopā ar siekalām var nonākt gremošanas traktā un, visbeidzot, arī aizkuņģa dziedzerī.
Īpaši izteikta saistība tika konstatēta ar trim baktēriju sugām (Porphyromonas gingivalis, Eubacterium nodatum, Parvimonas micra) un vienu sēnīti - Candida tropicalis, kas ir viens no izplatītākajiem rauga sēnīšu patogēniem. Kā norāda pētnieki, viņu darbs nepierāda, ka šie mikroorganismi tieši izraisa vēzi, taču iegūtie rezultāti ir nopietns iemesls turpmākai padziļinātai šo mikrobu izpētei.
Turklāt pētījums atklāja, ka daži baktēriju un sēnīšu veidi, gluži pretēji, varētu būt saistīti ar samazinātu aizkuņģa dziedzera vēža attīstības risku. Kopumā identificētas 13 šādas baktēriju sugas, raksta "Postimees.ee".
Agrīna diagnostika glābj dzīvības
Pētījuma autori cer, ka iegūtie dati palīdzēs uzlabot aizkuņģa dziedzera vēža diagnostiku. Ja ārsti spēs aizdomāties par šo onkoloģisko slimību, analizējot pacienta mutes dobuma mikrofloru, bīstamās patoloģijas atklāšana kļūs ievērojami vienkāršāka. Tas savukārt var glābt daudzu cilvēku dzīvības.
Nākotnē Ņujorkas Universitātes zinātnieki plāno pētīt arī to, kā dažādi vīrusi, ar kuriem cilvēks var inficēties dzīves laikā, ietekmē aizkuņģa dziedzera vēža risku.
Savukārt nesen veikts Somijas zinātnieku pētījums liecina, ka mutes dobumā mītošie streptokoki varētu būt saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām. Tādējādi rūpīga zobu tīrīšana burtiskā nozīmē var glābt dzīvību.
