Locītavu sāpes: kad un kāpēc tās sākas?

Ar kādām sūdzībām par locītavu problēmām cilvēki vēršas pie ārsta?

- Sāpes, protams, ir pirmā sūdzība. Parasti cilvēki ar to saprot sāpes, ko jūt, noslogojot locītavas, staigājot, veicot kaut kādas kustības, skrienot, dažreiz arī ilgstoši atrodoties piespiedu stāvoklī. Taču problēmas ar locītavām nav tikai sāpes – tas ir vesels sūdzību klāsts. Sāpes ļoti bieži pavada arī kāds kustību ierobežojums, stīvums un sūdzības, ka locītavās kaut kas krakšķ vai izdod citas skaņas, un ka tās nav elastīgas. Dažreiz atzīmē tūsku konkrētā locītavā, ko var arī vizuāli saskatīt.

Sāpes var papildināt provocējošie faktori, piemēram, tās provocē skriešana, ilgstoša sēdēšana, pārslodze rokām vai kājām, kā arī tas, kādus ikdienas darbus cilvēks veic un kādas locītavas noslogo. Var ietekmēt arī tādi ārējie faktori kā temperatūra vai vibrācijas cilvēkiem, kuri bieži vada automašīnu un noslogo locītavas, vienkārši spiežot pedāļus. Ja ir pastāvīgas locītavu saslimšanas ar konkrētu diagnozi, ko raksturo locītavu iekaisums, tad iekaisuma mediatora izstrādes dēļ locītavas sāk pampt, pietūkt, sāpēt, rodas kustību ierobežojums, cilvēks sāk klibot vai nevar veikt noteiktas kustības. 

Ja sāp locītava – vai problēma vienmēr meklējama šajā vietā?

- Locītava nav tikai divi kauliņi, kas kopā veido locītavu. Locītavu kustībā ieved diezgan bagātīgs atbalsta aparāts: cīpslas, saites, muskuļi. Tāpēc pareizāk visu skatīties kopskatā – ko saucam par balsta kustību aparātu, kur locītava ir tikai viens fragments no kopējā mehānisma. Dažreiz cilvēki raksturo savas sūdzības ar locītavu pataloģiju saistītām sajūtām, bet beigās, izmeklējot pacientu, atklājas, ka problēma ir nevis pašā locītavā, bet kaut kur citā daļā, cīpslas vai muskuļu, vai saistaudu pataloģijā.

Kuras locītavas visbiežāk sagādā raizes?

- Mēs atšķiram lielās locītavas un mazās locītavas. Ceļi, gūžas, elkoņi, pleci pieder lielo locītavu grupām. Ir arī daudz sīko locītavu, piemēram, plaukstu vai pēdu līmenī: starppirkstu falangu locītavas vai starpskriemeļu locītavas. Biežāk sūdzas par lielo – ceļa vai gūžas - locītavu problēmām, retāk par elkoņu un plecu locītavām. Iemesls tam ir ne tikai noteiktas slimības un diagnozes, bet bieži vien kādi provocējošie momenti: darba specifika, sporta pārslodze, ķermeņa fizioloģiskās novecošanas īpatnības, kas biežāk attīstās pusmūža otrajā periodā. 

Runājot par mazo locītavu pataloģiju, vairāk saskaramies vai nu ar traumatiskām lietām, vai specifiskām locītavu problēmām – tās var būt gan infekcijas, gan vielmaiņas problēmas, specifiskas locītavu slimības, kā piemēram, reimatoīdais artrīts. Var būt arī mazo locītavu nespecifiskais artrīts, kad pārmeklējot visus iespējamos iemeslus, neatrodam nekādu provocējošo momentu. Klasiskie mazo locītavu problēmu pārstāvji sastopami, piemēram, pianistu vidū, kuri visu mūžu strādā ar saviem pirkstiņiem, dažkārt pārslogojot to locītavas, un tad var veidoties artrīts vai deformācijas. 

Kādā vecumā pacienti parasti sāk sūdzēties par locītavu sāpēm​​?

- Nevar teikt, ka locītavu problēmas ir tikai veco cilvēku pataloģija, kā lielākoties pieņemts uzskatīt. Piemēram, no sievietēm bieži dzirdam, ka līdz menopauzei viss bija kārtībā, nekas nesāpēja, bet iestājas menopauze un viss – kauli brūk, locītavas sāp un krakšķ, un vispār vecums ir iestājies. Īstenībā tas nav īsti vecums, bet fizioloģisks novecošanas mehānisms, pie kura ir vainīga hormonālā pārkārtošanās. Sievietei vairs nav reproduktīvās aktivitātes, un visas sistēmas sāk to izjust, un viena no tām ir balsta kustību aparāts, kurā locītavām ir ļoti liela loma.

Locītavu problēmas ir sastopamas visā populācijā - jebkurā vecumā, jebkurā mūža periodā abu dzimumu pārstāvjiem var būt problēmas ar locītavām. Tās var būt arī iedzimtas, ne tikai iegūtas. Var būt infekciju ierosinātas, var būt vielmaiņas pataloģiju dēļ, var būt sporta traumu inducētas, pārslodzes dēļ. 

Tad jau arī bērniem un sportistiem?

- Jā, nereti locītavu problēmas parādās jau pusaudžu gados, kad locītavas, kauli, visas sistēmas aug un pilnveidojas hormonālās attīstības rezultātā. Bieži vien arī sporta aktivitātes sākas agrā bērnības vecumā, un bērnus tikpat bieži piemeklē traumas kā pieaugušus cilvēkus. Savukārt sportistiem ar locītavu pārslodzi un sākotnējām deģeneratīvām ietekmēm sastopamies jau diezgan agrīnā sporta dzīves gaitu periodā. 

Taču viennozīmīgi par locītavām ir jādomā ikdienā arī tiem, kas strādā sēdošu darbu. Viņiem nav nekādas pārslodzes, taču ir raksturīgs ilgstošs locītavu piespiedu stāvoklis, kas veicina locītavu mazkustīgumu, attiecīgi samazinās to elastīgums. Piespiedu stāvoklis var veicināt locītavas ierobežojumu, kad cilvēks vairs nevar veikt pilnā apjomā kādas kustības, ko agrāk varēja. Un tagad praktiski visi, jau sākot no skolas vecuma, izmanto datorus, telefonus, kas liek ilgstoši atrasties piespiedu pozā!

Vai locītavu sāpes var pasliktināt veselību citās jomās?

- Jā, tas visās jomās ir skaidri un loģiski izsekojams. Klasisks piemērs: ko cilvēks dara, kad viņam sāp locītavas? Uzreiz ķeras pie pretsāpju tabletēm. Nekas nebūs, ja iedzers tableti vienu divas reizes. Taču, ja sāpes turpinās, viņš ķeras pie tām tabletēm aizvien biežāk un biežāk. Lietošanas ilguma dēļ šīm zālēm sāk attīstīties negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, tai skaitā uz nierēm, aknām, kas var būt kā traucējošie faktori kardiovaskulāro slimību attīstībā. Šie preparāti arī ietekmē kuņģa zarnu traktu – mums ir ļoti daudz pacientu, kuriem attīstās kuņģa čūlas un asiņošana no kuņģu zarnu trakta, nekontrolēti lietojot pretiekaisuma un pretsāpju medikamentus sāpju mazināšanai. Līdzīgi ar lieko svaru. Ja cilvēkam sāp, viņš mazāk kustas, līdz ar to mazāk patērē kalorijas, un svars sāk pieaugt no mazkustīguma. Svara pieauguma dēļ locītavas noslogojas vēl vairāk, un sāpes paliek izteiktākas. Katrs var atrast likumsakarības starp locītavu sāpēm un citām pataloģijām ļoti loģiski un acīmredzami, nav nemaz jābūt kvalificētam mediķim. 

Sāpju dēļ ļoti pasliktinās dzīves kvalitāte.

- Protams, kuru gan mēs redzēsim pacilātā garastāvoklī, ja viņam bieži un ilgi sāp? Ja sāpēm ir hronisks un ieildzis raksturs, cilvēkam pasliktinās garastāvoklis, nav vēlmes komunicēt ar citiem, attīstās nomāktība – attīstās klasiskie depresijas simptomi. Depresija pati par sevi arī tās sāpes var provocēt. Šī iemesla dēļ, ārstējot hroniskas sāpes, pielieto arī antidepresantu terapiju, kura var palīdzēt sāpes mazināt. 

Tāpēc, kad parādās pirmie problēmas “zvaniņi” vai jau sāpes, es ieteiktu domāt nevis par zālēm, kuras palīdzēs novērst sāpes, bet par ārsta apmeklējumu. Tikai ārsti palīdzēs līdz tai milzu problēmai neaiziet, daudz ilgāk saglabājot locītavu veselību labā līmenī – bez sāpēm, ar lielu kustību amplitūdu, nelietojot medikamentus.

Vai pie “pirmajiem zvaniņiem” palīdz arī aktīvo vielu locītavu veselībai, piemēram, 2. tipa locītavu kolagēna, lietošana?

- No maniem pacientiem ļoti daudzi lieto uztura bagātinātājus, pārbaudītus un uzticamus, pētītus preparātus, kurus es dēvētu par produktiem veselībai. Tādos ietilpst arī Lotos Pharma radītie risinājumi locītavu veselībai. Preparāti konkrēti balsta kustību aparātam palīdzēs daudz ilgāk saglabāt locītavu veselību labā līmenī.

Preparāti konkrēti balsta kustību aparātam palīdzēs daudz ilgāk saglabāt locītavu veselību labā līmenī. Locītavām ir vajadzīgas vielas, kas nodrošina normālu funkcionalitāti ne tikai locītavā iekšā, bet arī visā tajā funkcionālajā daļā, kas nodrošina locītavas kustīgumu, tas ir, cīpslām, saitēm, muskuļiem, kam ar gadiem elastība sarūk. Un organismam novecojot, kolagēna sintēze arī mazinās, tāpēc inovatīvais 2. tipa kolagēns varētu būt ļoti labs palīgs. Domājot par kaulu mineralizāciju, muskuļu kontrakcijām un nervu impulsu pārvadi, ir daudz labāk lietot šo kolagēnu nevis vienu pašu, bet kompleksā ar minerālvielām un vitamīniem, piemēram, Magneflex, kas nodrošina adekvātu aizsardzību jebkurai locītavu un balsta kustību aparāta veidojošai daļai - kopējais efekts tad būtu daudz spēcīgāks. Un lietojot kompleksā, cilvēks var būt pārliecināts, ka saņems visu nepieciešamo balsta kustību aparātam.

Kāda ir pacientu pieredze ar 2. tipa kolagēna preparātiem?

-  Manu pacientu vidū ir cilvēki ar locītavu slimībām, locītavu sāpēm un pārslodzēm bez noteiktas diagnozes, kuri lieto inovatīvo kolagēnu. Kā spilgtu piemēru varu minēt kādu celtniecībā strādājošu jaunu vīrieti, kuram ikdienā ir smaga fiziskā slodze, tāpēc sāp rokas un locītavas. Vienā brīdī viņš pat bija gatavs mainīt darbu. Runājām, ka derētu palietot šo jauno 2. tipa kolagēnu. Pēc laiciņa viņš atkal parādījās manā redzeslokā un ar prieku paziņoja, ka paliek savā darbā, jo pateicoties šim jaunā tipa kolagēnam, viņam tās sāpes ir pazudušas. Protams, slodzei palielinoties, viņam būs nepieciešams turpināt tā lietošanu. Cilvēku atsauksmes ir tas apliecinājums, ka šis kolagēns sniedz efektu, ko no tā gaidām. Tā nebūs burvju tabletīte, kas pirmajā vai otrajā dienā sāpes novērsīs, bet, ilgtermiņā to lietojot, neļaus veidoties iekaisumam. Tiešām, 2. tipa natīvais kolagēns savā darbībā aizvien vairāk un vairāk pārliecina.