Ārstnieciskā masāža - ne tikai relaksācija, bet nopietna terapija
Masāža nav tikai patīkama procedūra, kas atslābina saspringtu muskulatūru, – tā ir būtiska terapijas metode. Tā ir tikpat svarīga kā vingrošana un spēj būtiski uzlabot dzīves kvalitāti. Tomēr ārstnieciskā masāža atšķiras no spa centru piedāvājuma. Par to stāsta Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri fizioterapeite Alise Venterzute.
Mazina saspringumu un sāpes
Relaksējošās masāžas, ko piedāvā spa centros, paredzētas labsajūtai, tāpēc, veicot šādu masāžu, parasti neizmanto tehnikas, kas dziļāk iedarbojas uz muskulatūru un var radīt diskomfortu, sāpes. Savukārt ārstnieciskajā masāžā izmanto arī tādus elementus, kas mazina muskuļu saspringumu un sāpes, un tas nozīmē, ka masāža var būt arī nepatīkama, piemēram, iedarbība uz trigerpunkiem rada sāpes.
Ārstnieciskās masāžas galvenais uzdevums ir uzlabot asinsriti, kā rezultātā tiek veicināti vielmaiņas procesi muskuļos, tāpēc samazinās saspringums un sāpes, uzlabojas limfātiskā attece. Masāža stimulē parasimpātisko nervu sistēmu, tāpēc to iesaka izmantot pie depresijas, trauksmes, veģetatīvās distonijas un citām psihoneiroloģiskām saslimšanām, tomēr šajā gadījumā izmanto tikai maigas tehnikas – glaudīšanu un berzēšanu, vieglu mīcīšanu un vibrācijas.
Mēdz gadīties, ka pēc masāžas cilvēks jūtas noguris. To ietekmē divi faktori. Pirmais – asinsspiediena maiņa. Ja masē plecu zonu, asinsspiediens paaugstinās, savukārt jostas daļas masāža dod pretēju efektu. Otrkārt, masāža iedarbojas uz parasimpātisko nervu sistēmu, kas parasti aktivizējas pirms miega. Īpaši tas jūtams reizēs, ja muskuļi bijuši ārkārtīgi saspringti. Nogurumu rada arī tas, ka masāžas laikā notiek muskuļu atjaunošanās process. Visu šo iemeslu dēļ nav ieteicams masāžu plānot no rīta vai dienas pirmajā pusē un pēc tam doties uz darbu, ja vien pēc masāžas nav iespējas mazliet atpūsties.
Slinkā vingrošana
Masāžu mēdz dēvēt par slinko vingrošanu, jo tās laikā fizioterapeits vai masieris muskuļus kārtīgi izkustina. Tomēr masāža muskuļus netrenē, tāpēc tā nevar aizstāt vingrošanu, jo dod īslaicīgu efektu, savukārt vingrošanas iedarbība ir ilglaicīga.
Svarīgi piebilst, ka izmasēti muskuļi daudz labāk un efektīvāk strādā vingrošanā. Saspringts muskulis parasti ir arī saīsināts, tāpēc vingrošanā var nedarboties pilnā apjomā. Šī iemesla dēļ fizioterapeiti, pie kuriem uz konsultāciju ierodas pacients ar izteikti saspringtu muskulatūru, sākumā ne vienmēr liek vingrot, bet piedāvā masāžu, lai pēc tam vingrošanā pacients varētu strādāt maksimālajā kustību amplitūdā un attīstīt labāku muskuļu spēku. Vingrošanai ir milzīga nozīme. Ja izvēlies to aizstāt ar masāžu, ņem vērā, ka, nestiprinot vājos muskuļus, turpinās darboties tie muskuļi, kas ikdienā jau tāpat ir saspringti, tāpēc ka visu laiku strādājuši pārslodzē.
Sāpīgie trigerpunkti
Ārstnieciskajā masāžā speciālists vajadzības gadījumā izdara spiedienu uz trigerpunktiem un izmanto palīglīdzekļus – silikona bankas un fascijas nažus. Visas šīs metodes procedūras laikā var radīt īslaicīgu diskomfortu un sāpes, bet tās izmanto, lai pēc tam nebūtu ne muskuļu saspringuma, ne sāpju.
Trigerpunkts ir muskuļa mezgliņš, kas rodas nepārtrauktas muskuļa pārslodzes rezultātā, piemēram, ilgstoša sēdēšana nemainīgā pozīcijā var radīt muskuļu mezgliņu, jo muskulis visu laiku ir saspringts. Izšķir akūtos un sekundāros trigerpunktus. Akūtie sāp gan pieskaroties, gan nespiežot uz tiem. Šādi trigerpunkti var izstarot sāpes – plecu joslas trigerpunkti bieži vien rada galvassāpes, kakla muskuļu trigerpunkti var izraisīt acu asarošanu un galvassāpes, savukārt jostas daļas trigerpunkti mēdz izstarot uz dibenu un kāju. Sekundāros trigerpunktus pacients ikdienas dzīvē nejūt, bet, masāžas laikā uz tiem uzspiežot, rodas sāpes. Dažkārt cilvēks sūdzas par muguras sāpēm, bet nevar skaidri pateikt, kurā vietā sāp, un masējot speciālists atrod sekundāros trigerpunktus.
Masāžas laikā trigerpunktus uzreiz neaiztiek, vispirms pacienta ķermeni sagatavo ar glaudīšanu, berzēšanu un muskuļu mīcīšanu. Kad muskulatūra uzsilusi un asinsrite uzlabojusies, speciālists var izmasēt muskuļu audus dziļāk un labāk atbrīvot trigerpunktus. Svarīga ir masiera pieredze un prasmes, jājūt pacients, jo katram ir atšķirīgs sāpju slieksnis. Sievietei var izrādīties par stipru spiediens, ar kādu iedarbojas uz trigerpunktiem vīrietim. Tāpat jāņem vērā, ka uz trigerpunktiem jāspiež, spēku palielinot pakāpeniski, jo svarīgi, lai sākumā pacients pierod. Ne visus trigerpunktus iespējams atbrīvot ar pirmo reizi. Daļa punktu tik ilgi bijuši saspringti, kad jau ir pārkalcinējušies; šādi cilvēki no saspringuma cietuši gadiem ilgi.
Bankas un fasciju naži
Dažkārt masāžā izmanto silikona bankas, kas piesūcas pie ādas, veidojot vakuumu un to piepaceļot, lai starp ādu, zemādu un muskuļiem veidotos telpa, kas veicina asinsrites uzlabošanos. Šo metodi izmanto fascijas atbrīvošanai. Fascija ir tīklveida muskuļa plēve, kas ir ap katru muskuli.
Lai tiešā veidā iedarbotos uz fasciju, mēdz izmantot arī fascijas nažus. Tie ir dažāda lieluma un izliekuma, piemēroti atšķirīgām ķermeņa zonām. Mugurai domātais fascijas nazis ir plakanāks un garāks, rokām – mazāks un ar lielāku izliekumu. Šo metodi biežāk izmanto sportistiem, kuru muskuļi ir ārkārtīgi saspringti.
Jārēķinās, ka pēc silikona banku un fascijas nažu lietošanas nereti paliek zilumi, kas rodas, plīstot asinsvadiem.
Vajadzīga visiem
Masāža var būt noderīga visdažādākā vecuma cilvēkiem – sākot no zīdaiņiem ar palielinātu muskuļu tonusu, beidzot ar senioriem, kuru muskulatūra ir vāja pēc dažādām saslimšanām, piemēram, pēc insulta, lai uzlabotu jušanu un kustību atjaunošanos. Masāža palīdz arī stimulēt muskuļu darbību, ja bijis nospiests nervs.
Īpaši svarīga tā ir sportistiem, lai atjaunotos pēc treniņiem un sacensībām, kā arī biroju darbiniekiem, jo, daudzas stundas strādājot pie datora, muskuļi ārkārtīgi saspringst. Mēdz būt situācijas, kad, masāžas laikā atbrīvojot muskuļus, pēc tam kļūst slikti, jo muskuļi bijuši pārāk savilkti. Tāpēc biroja darbiniekiem ir īpaši svarīgi arī vingrot, jo masāža dod tikai īslaicīgu efektu.
Pacientiem ar veģetatīvo distoniju un citām psihoneiroloģiskām saslimšanām ieteicams masēt ne tikai plecu zonu, bet arī diafragmu, jo stresa ietekmē cilvēks elpo virspusēji un strauji.
Mūsdienās ir daudz bērnu ar sliktu stāju, un viņiem masāža var palīdzēt atbrīvot saspringtos muskuļus, lai pēc tam vingrošanā un treniņos uzlabotu vājo muskuļu spēku.
Var palīdzēt pašmasāža
Ja ļoti nepieciešama masāža, bet masieris vai fizioterapeits uzreiz nav pieejams, var veikt pašmasāžu un uz trigerpunktiem iedarboties, izmantojot mazu bumbiņu, piemēram, tenisa bumbiņu. Uzliec to uz sāpīgā punkta, piespied un paturi pusotru minūti. Ja sāpīgais punkts ir uz muguras un tu nevari to aizsniegt, mēģini pielikt bumbiņu un atbalstīties pret sienu. Labi palīdz arī muskuļu stiepšana un vingrošana, kā arī diafragmālā elpošana.
Kad nedrīkst veikt masāžu?
* Jebkuru akūtu saslimšanu gadījumā, jo masāža uzlabo asinsriti, tāpēc palielinās iekaisuma process.
* Pie ādas saslimšanām nedrīkst masēt tās vietas, kur ir ādas bojājums.
* Agrāk uzskatīja, ka onkoloģijas pacientiem vispār nedrīkst veikt masāžu, tomēr tagad viedoklis ir mainījies. Ja iestājusies remisija, ar onkologa atļauju masāžu var veikt.
* Varikozu vēnu gadījumā nedrīkst masēt kājas vai zonas, kur ir vēnu mezgliņi.
* Pie smagām kardioloģiskām saslimšanām.
* Grūtnieces drīkst veikt masāžu tikai ar ginekologa atļauju.
