Zinātnieki brīdina: nākotnē var izplatīties sēnīte, kas "saēd cilvēku no iekšpuses"

Sēnes ir pilnīgi visur. No pelējuma līdz sēnēm – šī milzīgā organismu valsts aug dažādās vidēs, piemēram, augsnē, kompostā un ūdenī. Tās spēlē būtisku lomu ekosistēmās, bet var būt postošas cilvēku veselībai: tiek lēsts, ka sēnīšu infekcijas katru gadu nogalina apmēram 2,5 miljonus cilvēku, un datu trūkums var nozīmēt, ka šis skaits ir vēl lielāks.

Tomēr mēs joprojām esam ļoti tālu no to izpratnes, īpaši, kā šie ārkārtīgi pielāgotie organismi reaģēs uz sasilstošo klimatu.

Mančestras Universitātes zinātnieku komanda izmantoja datoru simulācijas un prognozes, lai kartētu iespējamo Aspergillus – izplatītas sēņu grupas, kas var izraisīt dzīvībai bīstamu slimību aspergilozi – nākotnes izplatību. Šī slimība galvenokārt skar plaušas.

Viņi atklāja, ka noteiktas Aspergillus sugas, klimata krīzei saasinoties, paplašināsies, izplatoties jaunās Ziemeļamerikas, Eiropas, Ķīnas un Krievijas teritorijās. Pētījums, kas publicēts šomēnes, pašlaik tiek recenzēts.

"Salīdzinot ar vīrusiem un parazītiem, sēnītes ir salīdzinoši maz pētītas, taču šīs kartes parāda, ka nākotnē sēnīšu patogēni, visticamāk, ietekmēs lielāko daļu pasaules," sacīja viens no pētījuma autoriem un klimata pārmaiņu un infekcijas slimību pētnieks Mančestras Universitātē Normans van Reins (Norman van Rijn).

Šī joma pēdējā laikā ir pievērsusi lielāku uzmanību, pateicoties populārajai HBO televīzijas drāmai “The Last of Us”, kurā redzams, kā cilvēki mēģina izdzīvot pasaulē, kur infekciozā mutētā sēne ir pārvērtusi lielāko daļu iedzīvotāju par vardarbīgiem monstriem. (HBO un CNN ir viens un tas pats mātesuzņēmums – Warner Bros. Discovery.)

"Filmā ir izdomāta pasaule,” sacīja van Reins, “bet es ceru, ka tā pievērsīs uzmanību reālajām sēnīšu infekcijām, kas nogalina miljonus.”

Kur sagaidāms divu sēņu patogēnu izplatības pieaugums

Jaunajā Mančestras Universitātes pētījumā teikts, ka līdz 2100. gadam daļas ASV, Kanādas, Eiropas un Ziemeļāzijas kļūs piemērotākas infekcijas izraisošo Aspergillus flavus un Aspergillus fumigatus sēņu izplatībai. Tikmēr klimata sasilšana var radīt pārāk karstus apstākļus, lai šīs sēnes izdzīvotu dažos Dienvidamerikas, Āfrikas un Austrālijas reģionos.

Aspergillus sēnes aug kā sīki pavedieni augsnēs visā pasaulē. Tāpat kā gandrīz visas sēnes, tās izdala milzīgu daudzumu sīku sporu, kas izplatās gaisā.

Cilvēki ikdienā ieelpo sporas, taču lielākajai daļai cilvēku tās nerada veselības problēmas – imūnsistēma tās iznīcina. Taču cilvēkiem ar plaušu slimībām (tostarp astmu, cistisko fibrozi un HOPS), kā arī cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu (piemēram, vēža, orgānu transplantācijas pacientiem un tiem, kas pārcietuši smagu gripu vai Covid-19), situācija var būt citāda.

Ja organisma imūnsistēma nespēj iznīcināt sporas, sēne “sāk augt un, vienkārši sakot, tevi apēd no iekšpuses,” sacīja van Reins.

Aspergilozei ir ļoti augsta mirstība – aptuveni 20% līdz 40%, viņš sacīja. To ir arī grūti diagnosticēt, jo ārstiem tas bieži nav prātā, bet pacienti mēdz uzrādīt drudzi un klepu – simptomus, kas raksturīgi daudzām slimībām.

Turklāt sēnīšu patogēni kļūst arvien izturīgāki pret ārstēšanu, piebilda van Reins. Pašlaik pieejamas tikai četras pretsēnīšu zāļu klases.

Tas viss rada sliktas ziņas, jo klimata pārmaiņas paver jaunas teritorijas Aspergillus izplatībai.

Aspergillus flavus, kas parasti dod priekšroku karstākam, tropiskam klimatam, varētu paplašināt savu izplatību par 16%, ja cilvēki turpinās dedzināt lielus daudzumus fosilā kurināmā, liecina pētījums. Tiek prognozēts, ka tas izplatīsies uz daļām Ziemeļamerikas, Ziemeļķīnas un Krievijas.

Šī suga var izraisīt smagas cilvēku infekcijas un ir izturīga pret daudzām pretsēnīšu zālēm. Tā inficē arī dažādus pārtikas kultūraugus, radot potenciālus draudus pārtikas drošībai. Pasaules Veselības organizācija 2022. gadā Aspergillus flavus pievienoja kritiski bīstamo sēņu grupai, ņemot vērā tās ietekmi uz sabiedrības veselību un pretsēnīšu rezistences risku.

Aspergillus fumigatus, kas dod priekšroku mērenam klimatam, paredzams, izplatīsies uz ziemeļiem virzienā uz Ziemeļpolu, pieaugot globālajām temperatūrām. Tiek prognozēts, ka tā izplatība līdz 2100. gadam var pieaugt par 77,5%, potenciāli apdraudot 9 miljonus cilvēku Eiropā.

Savukārt dažos reģionos, tostarp Subsahāras Āfrikā (jeb Melnajā Āfrikā), temperatūra var kļūt tik augsta, ka Aspergillus sēnes tur vairs nevarēs izdzīvot. Tas var radīt savas problēmas, jo sēnes spēlē svarīgu lomu ekosistēmās, tostarp veselīgas augsnes nodrošināšanā.

Papildus augšanas zonas paplašināšanai sasilstošā pasaule var arī palielināt sēņu izturību pret augstu temperatūru, ļaujot tām labāk izdzīvot cilvēka ķermenī.

Ekstrēmi laika apstākļi, piemēram, sausums, plūdi un karstuma viļņi, var arī ietekmēt sēnes, palīdzot sporu izplatībai lielos attālumos. Piemēram, pēc 2011. gada tornado Džoplinā, Misūri štatā, tika novērots sēnīšu slimību uzliesmojums.

Jaunais Aspergillus pētījums “pelnīti pievērš uzmanību draudiem, ko rada sēnes mūsu dabiskajā vidē, un tam, cik slikti esam sagatavojušies to izplatības izmaiņām,” sacīja Eleina Bignela (Elaine Bignell), MRC Medicīniskās mikoloģijas centra līdzvadītāja Ekseteras Universitātē, kura pētījumā nepiedalījās.

Tomēr, viņa sacīja CNN, joprojām ir daudz neskaidrību, un joprojām jāveic milzīgs pētniecības darbs.

Neskatoties uz aspergilozes nāvējošo raksturu, joprojām trūkst datu par to, kur šis patogēns atrodas vidē un kurš ar to inficējas, sacīja Džastins Remē (Justin Remais), Kalifornijas Universitātes Bērklijā vides veselības zinātņu profesors, kurš pētījumā nepiedalījās.

Viņš vada pētījumu, kurā analizēti vairāk nekā 100 miljonu pacientu dati visā ASV, konstatējot vairāk nekā 20 000 aspergilozes gadījumu no 2013. līdz 2023. gadam. Viņš sacīja, ka gadījumu skaits katru gadu pieaug aptuveni par 5%.

“Sēnīšu patogēni kļūst arvien izplatītāki un izturīgāki pret ārstēšanu, un mēs tikai sākam saprast, kā klimata pārmaiņas tam palīdz,” viņš sacīja CNN.

"Cilvēki ir pieraduši dzirdēt par baktēriju, vīrusu un parazītu izraisītām slimībām, bet daudz mazāk – par sēnīšu slimībām, sacīja Bignela. “Ir steidzami jāmaina šī tendence, ņemot vērā letalitāti,” viņa sacīja. “Nākotnē tas var skart jebkuru no mums.”