Igaunijas vēstnieks: "Rail Baltica" un citi infrastruktūras projekti ir svarīgi Baltijas valstu militārajai drošībai
Jāturpina informēt par drošības un militārajiem draudiem Baltijas reģionā, kas nav tādi kā citās Eiropas daļās, piektdien Baltijas Asamblejas konferencē "Diplomātijas robežas un diplomātija pāri robežām" uzsvēra Igaunijas vēstnieks Latvijā Ēriks Marmei.
Viņš norādīja, ka šobrīd viena no svarīgākajām lietām ir Baltijas reģiona militāro spēju stiprināšana. Marmei pauda, ka ir vairākas lietas, kuras trīs Baltijas valstis - Latvija, Lietuva un Igaunija - var darīt kopā, tomēr vajadzētu runāt par plašāku reģionu, iekļaujot arī Ziemeļvalstis. "Tiek runāts par Ziemeļu-Baltijas astotnieku, kas pēdējos gados saistīts arī ar Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO," sacīja Marmei.
Tāpat vēstnieks uzsvēra, ka liela nozīme ir Baltijas valstu kopīgi veiktajiem militārajiem iepirkumiem un projektiem. Kā vienu no pēdējā laika nozīmīgajiem projektiem viņš izcēla IRIS-T SLM vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu pasūtīšanu. 2023.gada septembrī Latvija un Igaunija parakstīja jumta līgumu par Vācijas uzņēmuma "Diehl Defence" ražotās IRIS-T vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi.
Saistībā ar Baltijas valstu militāro drošību viņš pieminēja arī dzelzceļa projektu "Rail Baltica" un citus infrastruktūras projektus, kas nozīmīgi visām trijām valstīm.
Marmei izcēla, ka ir jāparāda, ka NATO vārdi par aizsardzību nav tikai vārdi, tas jāparāda arī ar darbiem, piemēram, militārajām mācībām Baltijas valstīs, kurās piedalās NATO karavīri.
Jau vēstīts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu deputāti šodien Saeimā pulcējas Baltijas Asamblejas konferencē "Diplomātijas robežas un diplomātija pāri robežām", lai spriestu par Baltijas valstu parlamentārās diplomātijas devumu reģionālo izaicinājumu pārvarēšanā un sadarbību ar starptautiskajiem partneriem.
