
Stop - to nedrīkst ignorēt! Pazīmes, ka tevi piemeklē izdegšana

Izdegšana ir nopietns veselības stāvoklis, kas skar arvien vairāk cilvēku visā pasaulē. Pasaules Veselības organizācija (PVO) oficiāli iekļāvusi izdegšanu Starptautiskajā slimību klasifikācijā, definējot to kā "ar profesionālo darbību saistītu sindromu, kas rodas ilgstoša darba stresa rezultātā, ar kuru cilvēks nav veiksmīgi ticis galā."
Kas ir izdegšana?
Pēc PVO datiem, izdegšana nav medicīniska diagnoze, bet gan darba videi raksturīgs fenomens. Tā attiecas uz stresa sekām, kas rodas, ja tiek ilgstoši prasīts vairāk nekā cilvēks spēj emocionāli, garīgi vai fiziski dot. Lai gan tā visbiežāk ir saistīta ar darbu, izdegšana var ietekmēt arī citas dzīves jomas, piemēram, ģimenes dzīvi vai brīvprātīgo darbu. Nereti nostrādā arī kopējais faktors - bērni prasa daudz, kā arī darbā ir liela slodze. Tas viss kopā noved cilvēku izdegšanā.
Izdegšanas pazīmes
PVO definē trīs galvenos izdegšanas komponentus:
-
Izsīkums: Pastāvīgs nogurums, enerģijas trūkums, sajūta, ka viss prasa pārāk daudz pūļu.
-
Negatīva attieksme pret darbu: Atsvešināšanās no darba uzdevumiem, kolēģiem vai organizācijas, sajūta, ka darbs ir bezjēdzīgs.
-
Samazinātas profesionālās efektivitātes sajūta: Sajūta, ka cilvēks nespēj veikt savus darba pienākumus tik labi kā agrāk, nepārliecinātība par savām spējām.
Papildu pazīmes, ko novēro speciālisti:
-
Koncentrēšanās grūtības;
-
Miega traucējumi;
-
Paaugstināta aizkaitināmība;
-
Fiziski simptomi, piemēram, galvassāpes vai kuņģa darbības traucējumi;
-
Sociāla izolācija.
Kā ārstēt un novērst izdegšanu?
1. Meklēt profesionālu palīdzību
Psihologi vai psihoterapeiti var palīdzēt identificēt izdegšanas cēloņus un izstrādāt pielāgotu atveseļošanās plānu. Dažkārt nepieciešama arī ārsta iesaiste, īpaši, ja izdegšana novedusi pie depresijas vai trauksmes attīstības.
2. Atjaunot darba un privātās dzīves līdzsvaru
PVO uzsver veselīgu darba vidi kā būtisku izdegšanas novēršanas faktoru. Svarīgi:
-
Ievērot darba laika robežas;
-
Plānot regulārus atpūtas brīžus;
-
Attīstīt hobijus ārpus darba.
3. Apgūt stresa vadības metodes
Relaksācijas tehnikas, elpošanas vingrinājumi un fiziskās aktivitātes palīdz mazināt stresu un palielināt emocionālo noturību.
4. Uzlabot komunikāciju darbavietā
Atklāta saruna ar vadītājiem par darba slodzi, atbalsta sistēmu ieviešana, kolēģu savstarpēja palīdzība var būtiski samazināt izdegšanas risku.
5. Personīgās robežas un pašaizsardzība
Mācīties pateikt "nē" un realistiski izvērtēt savas iespējas ir būtiski, lai pasargātu sevi no pārslodzes.
Izdegšana nav vājuma pazīme, bet gan signāls, ka kaut kas darba vidē vai dzīves ritmā ir jāmaina. Tā ir nopietna problēma, kuru nedrīkst ignorēt.