Pēdējo astoņu gadu laikā dramatiski pieaudzis cilvēku orgānos atrasto mikroplastmasas daļiņu daudzums
Cilvēku aknās un smadzenēs dramatiski pieaudzis atrasto mikroplastmasas daļiņu daudzums, vēsta publikācija žurnālā "Nature Medicine".
"Sīkas plastmasas daļiņas aizvien vairāk uzkrājas cilvēka ķermeņa audos," liecina Ņūmeksikas universitātes pētījums, ko vadīja ASV zinātnieks Metjū Kempens. Pētījuma ietvaros zinātnieki Ņūmeksikas apgabalā un ASV austrumu krastā pārbaudīja mirušo cilvēku audus, lai pārbaudītu mikroplastmasas piesārņojumu tajos, un rezultāti nebija iepriecinoši - pārbaudītajos orgānos zinātnieki atklāja ievērojami vairāk nanoplastmasas un mikroplastmasas daļiņu nekā 2016. gada paraugos.
Pētnieki analizēja audu paraugus no 24 mirušu cilvēku aknām, nierēm un smadzenēm 2024. gadā un salīdzināja tos ar paraugiem no 28 mirušiem cilvēkiem 2016. gadā. Rezultāti liecina, ka nierēs mikro- un nanoplastmasas vidējā koncentrācija bija vienlīdz augsta 2016. gada un 2024. gada paraugos. Tomēr ievērojami augstākas vērtības tika konstatētas aknu un smadzeņu paraugos: 2024. gadā aknās piesārņojuma vidējā koncentrācija pieauga no 141,9 līdz 465,3 mikrogramiem uz gramu audu, bet smadzenēs no 3420 līdz 4763 mikrogramiem uz gramu.
Komanda, izmantoja ķīmisko analīzi, noteica, ka visizplatītākā cilvēku organismā atrastā plastmasa bija polietilēns, kas tiek plaši izmantots iepirkumu maisiņu, plēvju un pudeļu ražošanā. Tas veidoja 40 līdz 65 procentus novēroto plastmasas daļiņu aknās un nierēs un pat 75 procentus smadzenēs.
Tāpat pētnieki no 2019. līdz 2024. gadam analizēja 12 citus smadzeņu paraugus cilvēkiem, kas dzīves laikā cieta no demences. Novērojumi liecināja, ka šajās smadzenēs mikroplastmasas daudzums bija īpaši augsts: tie saturēja no 12 000 līdz 48 000 mikrogramiem plastmasas uz gramu audu. Tomēr pētnieku grupa uzsver, ka viņu pētījums nepierāda tiešu cēloņsakarību starp demenci un mikroplastmasas uzkrāšanos cilvēka organismā, un šajā jomā būtu nepieciešami papildu pētījumi.
Jāpiemin, ka pavisam nesen žurnālā "Science Advances" kāda zinātnieku grupa, kuru vadīja Haipengs Huangs no Ķīnas Vides zinātņu pētniecības akadēmijas, publicēja pētījumu, kurā pierādīts, ka mikroplastmasa var potenciāli aizsprostot asinsvadus peles smadzenēs. Pētījumā norādīts, ka piesārņojuma skartās peles mazāk kustējās, nespēja orientēties un tām bija mazāka izturība. Tomēr rezultātus nevar viegli pārnest no pelēm uz cilvēkiem smadzeņu struktūras atšķirību dēļ.
Mikroplastmasa jau ir konstatēta cilvēku plaušās, zarnās, aknās, smadzenēs, dzimumorgānos un placentā. Vairāki zinātnieki pieļauj domu, ka mikroplastmasa cilvēka ķermenī varētu būt saistīta ar vēža, sirds slimību un demences attīstību, kā arī ar auglības problēmām.
