"Tā mums ir kā bezmaksas reklāma!” - Fredis par "Alumīnija cūkas" skandālu

Fredis gan atzīst, ka šī ņemšanās par "Alumīnija cūku" radījusi grupai papildu uzmanību. “Paldies tam onkulītim vai tantiņai, kas iesniedza šo sūdzību, jo nu grupai ir bezmaksas reklāma. Kaut arī mums to nevajadzēja, mums tāpat labi iet. Lai gan daži pat runā, ka mēs paši esam šo traci noorganizējuši, bet... Tā tik vēl trūka! Taču patiesībā tā nemaz nav slikta ideja, domāju, ka tagad citiem mūziķiem būs amats rokās, kā uzprišēt savus vecos hitus,” ironizē Fredis un žurnāla "Kas Jauns" teikto, ka "Alumīnija cūka" aizvadītajā nedēļā pēkšņi kļuvusi par vienu no visstraumētākajiem ierakstiem Latvijā, iesaucas: “Re, kā! Tad jau tas strādā! Domāju, ka sūdzības iesniedzējs nu jūtas pavisam čābīgi, jo panācis pilnīgi pretēju efektu.”

Fredis ir šīs dziesmas teksta un arī mūzikas autors un par tās teksta jēgu teic: “Kā mēs rakstījām dziesmas? Tā arī rakstījām – piesēdām, iedzērām, pasmējāmies, paironizējām par visu un uzrakstījām, spēlējoties ar vārdiem. Neviens no mums 90. gadu sākumā pat nedomāja, ka kāds pēc 30 gadiem šajos tekstos kaut ko tādu saskatīs. Jā, no mūsu dziesmām dažas ir ar dziļu jēgu, bet pārējais viss – ampelīgs joks. Un ko – tagad visu aizliegs? Tad jau puse no Raimonda Paula dziesmām jāaizliedz, jo to tekstos ne to vien var saklausīt! Traks laiks... Cilvēki pat no savas ēnas baidās, saskata kaut ko, kā vispār nav.”

Arī ombuds savā atzinumā pieļauj iespēju, ka dziesmas "Alumīnija cūka" autori sākotnēji tekstam nav piešķīruši kādu dziļāku jēgu, vien grupai raksturīgajā humora, ironiskajā un pat sarkastiskajā manierē spēlējušies ar pretstatiem “alumīnija cūka – dzelzs vilks”, “piecpadsmit – trīsdesmit”, “trīsdesmit – sešdesmit”. “Dziesmas dziļākā jēga ir tajā, ka tai nav nekādas jēgas,” spriež ombuds Edmunds Apsalons. Un viņam var būt arī taisnība, jo leģenda vēsta, ka "Alumīnija cūka" jau nav vienīgā "Labvēlīgā tipa" dziesma, kurā kāds saskatījis visdažādākos zemtekstus. Tā tas bija, piemēram, kad 2010. gadā klajā nāca grupas hits "Čiekurs – egles dēls". Toreiz, īsi pirms 10. Saeimas vēlēšanām, sākās pamatīga ņemšanās, jo politiķi priekšvēlēšanu karstumā esot gluži vai sastrīdējušies, par kuru tad ir šī dziesma – proti, kurš ir mežā galvenais jeb konkrēti kurš ir domāts kā čiekurs, kurš kā lācis spalvainais, rudā lapsa vai pelēks vilks. Taču patiesībā dziesmu autoriem konkrētas personas pat nav bijušas prātā – vienkārši esot izdevusies izcila vārdu spēle.

Tikmēr sociālajos tīklos jau uzvirmojusi asprātīga diskusija, kurai jābūt nākamajai dziesmai, ko vajadzētu izskatīt ombudam. Piemēram, brāļu Ziemeļu hits "Uzsniga sniedziņš balts" esot kokaīna reklāma, bet dziesma Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc ar vārdiem “Izeju no mājām kluss. Zvaigznes spīd un dubļi dus. Un var skaidri redzēt laimes naudu" ir nepārprotama azartspēļu popularizēšana. Savukārt leģendāro "Kad man vairs nebūs 16" žurnālists Kārlis Streips, piemēram, vienmēr esot uzskatījis par pedofilu dziesmu.

Žurnālā "Kas Jauns", ko šobrīd var abonēt nākamajam gadam par īpaši izdevīgu cenu, lūkojiet arī citas interesantas ziņas un notikumus!