Pabalsti neglābs: daļa cilvēku gluži vienkārši negrib bērnus
“Kāpēc Tev nav bērnu?” laikā, kad Latvija turpina slīdēt demogrāfiskajā bedrē, platformā “Threads” šo jautājumu uzdod Edgars. Par sevi viņš saka: “Man reiz nebija bērnu, jo uzskatīju, ka vispirms ir jābūt finansiālajai stabilitātei, baidījos zaudēt brīvo laiku un iespējas, kā arī baidījos no atbildības (bija visādi attaisnojoši iemesli, kāpēc ne tagad).”
Tomēr solis tika sperts, un var teikt, ka visi iepriekšējie attaisnojumi izrādījās maldinoši. “Tagad ir žēl, ka netika realizēts ātrāk. Atbildības sajūta auga, kas velk līdzi finanses, kā arī brīvajam laikam tiek iedota ievērojama vērtība,” pieredzē dalās Edgars. Kā domā citi? Atbildes liecina, ka daļai bērnus gluži vienkārši negrib, lai vai kādus pabalstus maksātu valsts.
Anete: “1. Man nepatīk bērni, pat tracina, attiecīgi nav vēlmes ar bērnu ikdienā būt kopā.
2. Nav tik daudz finanšu, lai uzturētu bērnu. Ir citi finansiālie mērķi, kurus gribas vairāk par bērnu.
3. Nevēlos piedzīvot dzemdības un iespējamās komplikācijas, riskējot ar savu veselību.
4. Negribu ierobežojumus, kurus uzliek bērns. Gribu labu miegu, veltīt laiku hobijiem un baudīt laiku divatā ar vīru.”
Niklauzers: “Jo man viņi diezgan izteikti riebjas, un man nav laika tādam sviestam.”
dama_ar_vienradzi: “Izvācās pavasarī...”
becjinja: “Vajag divus, lai tādu uztaisītu, un tos pašus divus, lai tādu izaudzinātu. Citi varianti manā grāmatā nepastāv.”
Anete: “Padomājot par to visu (grūtniecība, dzemdības un pēc tam viss pārējais), vienkārši slikti paliek. Ātrākais veids kā veiksmīgi sačakarēt dzīvi.”
Linda: “Kāpēc tev ir?”
Edgars: “Lai būtu nākamā paaudze un pienākuma sajūta pret valsti un cilvēkiem. Arī var teikt, ka dzīvojam vienreiz, un bailes nožēlot, ja nebūtu.”
Santa: “Ienācu palasīt intereses pēc, jo man 26 gados jau bija divi brīnišķīgi dēli. Es esmu salīdzinoši jauna mamma. Kad manām draudzenēm vēl nebija bērnu es teicu – ātrāk iesēdīsies, ātrāk tiksi ārā. Bet ja nopietni, tad es pat pusi no visa, kas man dzīvē ir, nebūtu sasniegusi bez saviem puišiem. Visos laikos viņi ir bijuši mana galvenā motivācija un atbalsts. Paldies viņiem, ka ir izvēlējušies mani par savu mammu.”
Santa Erica: “1. Nav vajadzīgās dzīvesvietas platības.
2. Nav finansiāla iespēja.
3. Nepieejama medicīna ne pieaugušajiem, ne bērniem.
4. Sūdīga izglītības sistēma visos līmeņos. Pati izkūlos, neredzu nevienu iemeslu, kādēļ gribētu, lai mans bērns iziet cauri šim zooparkam.
5. Vīrietim ir pārāk viegli aiziet no ģimenes, un tu esi pakaļā.
6. Neesošs konsekvents atbalsts ģimenei smagos brīžos. Visu jāiet, jāprasa, jāskandalē, jāraksta 20 060 iesniegumi.
7. Valsts aparāta impotence kopumā jebkurā svarīgā jautājumā.”
jade_sininen: “Jo pa šiem gadiem neesmu sastapusi nevienu vīrieti, kam ar drošu sirdi varētu uzticēties būt kā tēvam saviem bērniem. Vai savā dzīvē esmu gribējusi bērnus? Jā. Vai es gribu bērnus arī, ja man nav iespēja viņiem dot ģimeni? Nē. Pati esmu uzaugusi “ģimenes” modelī, kas jau pie ieņemšanas bija skaidrs, ka būs ļoti kropls, un nevienam bērnam to nenovēlu. Un ja nevaru dot to (mīlošu ģimeni un mājas), kā man nav bijis, tad izvēlos neradīt jaunu dzīvību tikai tāpēc, ka daži uzskata, ka man ir jādzemdē.”
Aleksandra: “Neauglība. Lai ar pārbaudēm abiem viss ir kārtībā, bet jau desmit gadus nekas nesanāk. Tagad, kad man ir 32, pat laikam īsti negribas tik ļoti, jo patīk brīvība! Taču līdz 35 vēl nezaudējam cerību.”
Ilze: “Man jautājums sev – kāpēc man nav vairāk bērnu? Tikai divi. Savulaik bija citas domas, jūtas utt., bet, laiku varētu pagriezt atpakaļ, es labprāt vēl kādus trīs. Jaunieši – radiet bērnus, tas ir jēdzīgi un ilgtspējīgi!”
Edgars: “Mani personīgi uztrauc mūsu bērnu nākotne, kur viņiem būs jāsadzīvo ar īgniem, vientuļiem pensionāriem. Nav tikai runa par cilvēku savstarpējām attiecībām, bet par smago politisko un ekonomisko situāciju, kurā nākamai paaudzei būs jāizdzīvo.”
Alisija: “Vienmēr gribēju bērniņu un domāju, ka būšu jaunā māmiņa, mīlu bērnus un tie mīl un “velkas” pie manis, bet mums ar vīru ir tik labi divatā, ka no citas puses vēl negribas.”
Edgars: “Arī esmu bijis tur. Bija sarežģīti pārkāpt to komforta zonu. Bet kad tika pārkāpta, tad bija tāda doma, kur mēs bijām ātrāk.”
Anda: “Tā īsti esmu gribējusi dažas dienas pirms 25 gadiem. Nekad vairs nav uznācis “gribētu bērniņu”, kam bez vēlmes trūkuma vairāki apsvērumi: 1) neesmu satikusi cilvēku, ar kuru justos tik finansiāli un emocionāli stabili, ka varētu atļauties izkrist no darba tirgus, 2) pa rokai nav omīšu, kas varētu iesaistīties pieskatīšanā, 3) nebiju gatava riskēt ar savu itin jauko dzīvi gadījumā, ja bērnam būtu, piemēŗam, veselības problēmas. Nekad neesmu nožēlojusi, ka nav.”
Putnumeitene: “Negribu. Esmu pārāk egoistiska pret savu laiku un brīvību.”
Krists: “Divi iemesli. 1. Man nav iekšā tā vecākošanās faila. Tā, ka nemaz. Audzināt, rūpēties, apgādāt, skolot – es negribu ar to visu nodarboties. 2. Man nepatīk bērni. Niķus un kaprīzes nevaru paciest. Es būtu no tiem vecākiem, kuriem svešubērnunav pārstāvji uz ielas nāk klāt un saka “tā nedrīkst”. Tāpēc visiem būs labāk, ka man to bērnu nav.”
Liene: “Šobrīd gaidu pirmo (32 gados) un iepazīstoties ar visu sistēmu, kā rēķina dekrēta naudas, pabalstu utt., sapratu, ka labi, ka pēdējos gadus esmu normāli strādājusi, lai šīs naudas aprēķins būtu daudz maz normāls, bet nu tāpat naudiņa būs mazāka kā alga, kas vien jau šķiet nemotivējoši jaunajām mammām. Un tad sāku domāt par to, ka, ja, piemēram, bērns ir pēc augstskolas uzreiz, kad darbs vēl nebija, tad vispār bērnu uzturēt ir traki.”
Amanda: “Ienācu tikai palasīt, jo 26 gados, man viņi ir 3. Es esmu tas cilvēks, kas nesaprot tos kuri bērnus negrib, bet es nekad nevienam to nepārmetu! Jo manai laimei pietrūkst vēl viens, kaut kad vēlāk!”
Ritvars: “Loģiski, ka te vairums komentāru būs pilnīgi d..., jo kādas gan var būt vērtības “tiktok” paaudzei. Daži nespēj sevi audzināt, kur nu vēl kādu citu. Mīkstie, lūzeri un pilns ar čīkstētājiem, viss par grūtu. Smadzenes vairumam ir sačakarētas, jo dopamīna sistēma ir pieradināta, ka vajag 20 sekunžu video, līdz jau pāršķir.”
lilly_go_candle: “Es kā divu bērnu mamma saku, ka bērni – nav viegli. Tētim viss ir viegli. Bet es kā mamma esmu no daudz kā atteikusies un arī šo to zaudējusi. Vismaz vairāk bērnu man nebūs, kaut vīrs gribēja, vairs negrib. Nevēlos tam visam iet cauri.”
Adele: 1. Tāpēc, ka man ir tikai 23 gadu. 2. Tāpēc, ka lai tādu radītu un veselīgi audzinātu ir vajadzīgi divi cilvēki, es esmu viena.”
lilly_go_candle: “Tikai smieklīgi liekas, ka par bezbērnu lietu satraucas vīrietis. Ne Tev iznēsāt, ne dzemdēt, ne barot utml. Uztaisīt jau nav problēmas, problēmas sākas pēc tam, bet tad jau vīrietis ir darbā.”
Māris: “Pirmajā laulībā nesanāca, ne dabiskā ceļā, ne ar visām IVF procedūrām. Acīmredzot augstāki spēki negribēja, lai man/mums tie būtu, un labi vien ir, vismaz bērns netiktu lieki traumēts nelaimīgā ģimenē! Bet tagad? Nē, paldies!”
Keita: Jo gadi atbilst un otrs cilvēks arī ir, bet prāts tam galīgi vēl nav gatavs. Jeb precīzāk – vispār par to pat nedomāju. Tā, ka nemaz. Ikdiena ir pietiekami pilna. Par ko domāju – par sunīša iegādi. Tas arī viss. Tālāk par šodienas darbiem un domām nesniedzos. Negribu bērnu tikai tāpēc, ka “vajag” vai “ir perfektais laiks”. Ja un kad nāks šī sajūta, tad arī domāšu.”
Dinara: “1. Man ir 30 un nav bērnu, jo iepriekšējās attiecībās līdz tam arī nenonācām (10 gadu ilgas attiecības), šobrīd būvēju jaunu dzīvi, jaunas attiecības. Vēlos stabilu vīrieti, skaistas, veselīgas attiecības, lai bērnam būtu pozitīvs piemērs un dzimtu, augtu mīlestībā.
2. Bez tā visa šobrīd nemaz nevēlos bērnus, esmu iemācījusies dzīvot sev. Bērni mani kaitina. Visu savu iepriekšējo dzīvi atdevu cilvēkam, kurš to nespēja novērtēt. Tā gan ir manis pašas vaina, ka tā upurējos, bet ko nu vairs.”
Simona: “Esmu egoiste un novērtēju, ka bez bērniem varu darīt ko gribu un kad gribu, tāpat arī nevēlos tādus taisīt ar domu zemapziņā, ka, ja nu kas, vienai pašai nāksies viņus audzināt un uzturēt.”
Līga: “Šaubos, ka pati varētu tikt galā. Nav runa tikai par finansēm. Uzaugu bez tēva. Bet man bija tā laimīgā loze dzīvē, jo daudz mammai palīdzēja mani vecvecāki – no abām pusēm. Manam bērnam tāda atbalsta sistēma nebūtu. Pa lielam, būtu tikai es. Ja nesanāk atrast to otru, kas radīs drošuma sajūtu, ka kopā ar viņu bērnam būs nodrošināta normāla ģimenes dzīve, tad labāk šobrīd nē.”
Martins: “Jo nepatīk.”
Leaveitforleo: “Veselība klibo, un tai ir jānostabilizējas, lai varētu droši plānot grūtniecību + attiecības vēl nav nonākušas tajā gultnē lai radītu bērniņu (pagaidām).”
penija.leina: “Nepatīk rutīna, nepatīk doma, ka mans ķermenis jādala ar vēl kādu. Kāpēc es neesmu krustmāte, to gan nezinu!”
Kristiāns: “Vēlos būt tēvs, nevis spermas donors, un tam vajag divus cilvēkus. Īsi un kodolīgi. Pat neieslīgšu, jo daži šeit uzrakstīja gana līdzīgi.”
Laima: “Nav vēl norūdīta nervu sistēma. Pietika pastrādāt bērnudārzā.”
Loreta: “Vēl par jaunu un partnera nav, bet būs.”
Deivija: “Agrāk domāju, ka būšu jauna mamma. Tagad vairs tā galīgi nedomāju un vispār par to nedomāju, jo man ir ļoti piesātināta ikdiena. Ja tomēr atnāks tā sajūta, ka vēlos, tad arī domāšu.”
Lāsma: “Vienkārši nevēlos bērnus.”
Precoffeehaze: “Kāpēc lai es tādus gribētu?”
Wonderfize: “Jo jārūpējas par sevi pēc iespējas vairāk laika, un bērnam galīgi nebūtu laika.”
pelite18: “Vīrietim ir bērns. Saprotu kad ja būtu vēl viens tad būtu crazy. + Finansiāla situācija.”
justme.wo.u: “Esot vienam, tas baigi reāli nav.”
Anete: “Vēl ir laiks. Un viena pati bez ģimenes audzināt un rauties uz pusēm nevēlos.”
