Inese Vaidere: Eiropa ir spēcīga, bet ne vienmēr drosmīga

“Eiropas Savienība nedrīkst turpināt finansēt Krievijas agresiju. Pat daļēja tās uzvara Ukrainā nozīmētu katastrofālas sekas ne tikai Ukrainai, bet visai Eiropai. Mums jāturpina atbalstīt Ukraina ar visa veida ieročiem un ekipējumu līdz tās pilnīgai uzvarai pār agresoru. Turpināms arī spiediens uz Krievijas ekonomiku, sadarbojoties ar draudzīgām valstīm visā pasaulē,” uzsver deputāte. Vaidere norāda, ka Krievijai karš jau izmaksājis aptuveni 250 miljardus eiro, savukārt tajā pašā laika posmā, ES valstis Krievijai par fosilajiem energoresursiem samaksājušas vairāk nekā 210 miljardus. “Tas ir vairāk nekā kopējais atbalsts, ko Ukraina līdz šim saņēmusi no Eiropas Savienības un dalībvalstīm. Mēs nevaram vienlaikus glābt Ukrainu un finnansēt agresoru,” viņa uzsver.

Lai gan ekonomiskās saites starp ES un Krieviju ir būtiski sarukušas, tās vēl nav pilnībā pārrautas. Vaidere patlaban aktīvi strādā pie likuma, kas paredz pilnīgu Krievijas gāzes importa aizliegumu. ES šobrīd apsver sankcijas pret tām pasaules valstīm, kas pērk Krievijas naftu un gāzi, piemēram, Indiju. Tajā pat laikā, daļa ES dalībvalstu pašas nav pilnībā atteikušās no Krievijas izejvielām un enerģētikas. ES valstis dažkārt rīkojas pārāk piesardzīgi, baidoties no īstermiņa grūtībām,” deputāte skaidro.

“Krievija energoresursus izmanto ne tikai peļņai, bet arī kā politisko ieroci. Vēsturiski tā vairākkārt pēkšņi pārtrauca piegādes, pat ziemas spelgonī, lai izdarītu politisku spiedienu,” viņa atgādina. Deputāte arī atzīmē, ka pirms pilna mēroga kara uzsākšanas, Krievija mākslīgi radīja gāzes krīzi Eiropā, samazinot piegādes līdz minimumam, kā rezultātā cenas pieauga pat astoņas reizes. “Tas bija rūpīgi plānots gājiens, kas sagatavoja augsni karam.”

Inese Vaidere stāsta, ka viņas pirmais darbs šogad bija panākt, ka pakāpeniski tiek pārtraukts Krievijas lauksaimniecības produktu un minerālmēslojuma imports ES. “Latvija tos nepērk, bet citas valstis turpināja importēt un ievērojamos apjomos, maksājot Kremļa maciņos, kā arī radot negodīgu konkurenci mūsu lauksaimniekiem. Ceļš līdz šim lēmumam nebija viegls – nācās pārliecināt dažādus “atslēgas cilvēkus”, rakstīt vēstules, uzstāties debatēs. Bet cīņa atmaksājās –regula ar lielu balsu vairākumu tika pieņemta bez grozījumiem – tādējādi tā netika vājināta un kavēta,” stāsta deputāte.

Viņa uzsver, ka šādi lēmumi ir svarīgs signāls – Eiropa nedrīkst ar saviem finanšu līdzekļiem uzturēt Krievijas kara mašīnu. “Ir laiks pārtraukt kompromisus, kas maksā dzīvības!”stingri pauž Vaidere.

Vienlaikus deputāte strādā pie pozitīvu tirdzniecības attiecību saglabāšanas ar ASV. “Lai gan Latvijai tirdzniecība ar ASV ir neliela, Vācijai un citām lielām ES valstīm tā ir būtiska. Ja tām klājas labi, tas pozitīvi ietekmē arī mūs,” viņa norāda. “Tādēļ darbā Starptautiskās tirdzniecības komitejā, kā arī Delegācijā attiecībām ar ASV strādāju pie tā, lai izdotos noturēt pozitīvas tirdzniecības attiecības ar šo valsti, tajā pašā laikā neatkāpjoties no Eiropas vērtībām,” skaidro deputāte.

“Eiropas svarīgākais uzdevums šobrīd ir nenogurstoši atbalstīt Ukrainu, lai tā var uzvarēt šo karu, palīdzēt ar bruņojumu, tehniku, ieročiem. Paralēli – jāturpina ekonomiski vājināt Krieviju, gan ar sankcijām, gan tirdzniecības pārtraukšanu,“ norāda I. Vaidere. Viņa uzsver, ka ES ir ilgstoši bijusi Krievijas pats svarīgākais tirdzniecības partneris, veicot ievērojamus maksājumus par izejvielām, un tas ir nekavējoties jāizbeidz.“ Mēs esam trīsreiz lielāki iedzīvotāju skaita ziņā un desmitreiz spēcīgāki ekonomiski. Galvenais ir vienotība un skaidra izpratne – mēs nevaram vienlaikus glābt Ukrainu un turpināt darījumu attiecības ar agresoru. Eiropai jābūt drosmīgai un jāizvēlas brīvība un miers. Tādu vēstījumu nes arī latviešu spēka simbols, Lidija Lasmane, kuras grāmata nākošnedēļ piedzīvos atvēršanu Eiropas Parlamentā.”