Baltijas un Ziemeļjūras valstis ceļ trauksmi par pieaugošiem navigācijas traucējumiem un drošības riskiem

Vēstulē uzsvērts, ka mūsdienu jūras transports kritiski ir atkarīga no globālajām navigācijas satelītsistēmām (GNSS). Tomēr pēdējā laikā Eiropas ūdeņos, un īpaši Baltijas jūras reģionā, fiksēti pieaugoši signālu traucējumi. Piekrastes valstis norāda, ka šie traucējumi arvien biežāk ir apzinātas iejaukšanās rezultāts.

Līdztekus GNSS problēmām, satraukumu rada arī Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) datu viltošana vai manipulēšana ar tiem. Šie faktori kopsummā nopietni apdraud kuģošanas drošību, apgrūtina jūras satiksmes vadību, kā arī traucē avāriju novēršanas un glābšanas sistēmu darbību, radot riskus ikvienam kuģim neatkarīgi no tā karoga valsts vai darbības veida.

Vēstules parakstītājvalstis aicina jūrniecības nozari – no kuģniecībām un apkalpēm līdz atbildīgajām iestādēm – atzīt GNSS traucējumus un AIS manipulācijas par būtiskiem draudiem. Tiek uzsvērts, ka kuģu apkalpēm jābūt apmācītām un gatavām vadīt kuģus arī situācijās, kad navigācijas sistēmas nedarbojas. Tāpat tiek rosināts veicināt alternatīvu sauszemes radionavigācijas risinājumu izstrādi un ieviešanu.

Dokumentā atgādināts par nepieciešamību stingri ievērot starptautiskās normas, lai nodrošinātu globālajai tirdzniecībai un ekonomikai tik būtisko kuģošanas drošību. Īpaša uzmanība pievērsta Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) prasību un ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) izpildei.

Valstis aicina stingri uzraudzīt prasības attiecībā uz kuģu valsts piederību, sertifikāciju un drošības vadības sistēmām, kā arī nodrošināt savlaicīgu informācijas apmaiņu ar piekrastes valstīm. Droša kuģošana Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā mainīgos drošības apstākļos iespējama tikai ar koordinētu rīcību un ciešu starptautisko sadarbību, norādīts vēstulē.