Īpašumu pārņemšana armijas vajadzībām: ko par satraucošajām bruņoto spēku vēstulēm un kara draudiem saka paši norvēģi
Pirmdien tūkstošiem Norvēģijas iedzīvotāju saņēmuši vēstuli, kurā viņi informēti, ka kara gadījumā valsts aizsardzības vajadzībām var tikt rekvizēti viņu mājokļi, automašīnas, laivas un tehnika. Jauns.lv aprunājās ar norvēģieti Līvu Grēti, lai noskaidrotu viņas domas par iespējamiem kara draudiem.
Komentējot izskanējušo informāciju, ka valsts aizsardzības vajadzībām tiktu rekvizētas iedzīvotāju mājas, Līva Grēte uzsver, ka tie nav mājokļi, kuros mīt iedzīvotāji, bet īpašums. "Rekvizīcija mājokļiem nav ierasta prakse; drīzāk runa ir par īpašumiem, kas var būt noderīgi konflikta vai kara gadījumā, nevis par parastiem civiliedzīvotāju mājokļiem."
Kā apliecina Līva Grēte, šādas vēstules nav nekas jauns: "Vienkārši daudzus gadus šis likums bija "iemidzis"." Vaicāta, kā personīgi vērtē šādu vēstuļu izsūtīšanu, viņa saka: "Manuprāt, sen bija laiks — mums visiem krīzes gadījumā ir jādod savs pienesums."
Lūgta komentēt situāciju ar kara draudiem, norvēģiete atbild: "Es neticu, ka tuvākajā laikā būs Trešais pasaules karš. Tomēr situācija jebkurā gadījumā ir dziļi satraucoša un prasa gatavošanos sliktākajam scenārijam, un Eiropai ir jāsper solis uz priekšu. Hibrīduzbrukumi jau notiek visā Eiropā, un tagad mums — papildus agresoram austrumos — ir arī ASV prezidents, kurš aizmirst, kas ir viņa draugi, uzvedas kā izlutināts bērns un apdraud pasaules kārtību un stabilitāti."
Nav praktiskas nozīmes miera laikā
Norvēģijas bruņotie spēki 2026. gada 19. janvārī nosūtīja digitālu paziņojumu atsevišķiem transportlīdzekļu, tehnikas, laivu un īpašumu īpašniekiem Norvēģijā par viņu mantas rekvizīciju.
Rekvizīciju mērķis ir nodrošināt, lai bruņotie spēki kara situācijā iegūtu piekļuvi resursiem, kas nepieciešami valsts aizsardzībai. 2026. gadā Norvēģijas bruņotie spēki izsniegs aptuveni 13 500 sagatavotu rekvizīciju.
Sagatavotajai rekvizīcijai miera laikā nav praktiskas nozīmes. Paziņojums par sagatavotu rekvizīciju nozīmē, ka resursa īpašnieks tiek informēts, ka attiecīgo resursu nepieciešamības gadījumā plānots izmantot bruņoto spēku vajadzībām.
Sagatavotā rekvizīcija ir spēkā vienu gadu, taču to var pagarināt. Aptuveni divas trešdaļas no 2026. gadā izsniegtajām sagatavotajām rekvizīcijām ir iepriekšējo gadu pagarinājumi.
Rekvizīciju sistēma ir balstīta 1951. gada 29. jūnija likumā par militārajām rekvizīcijām. Bruņotie spēki drīkst īstenot rekvizīcijas tikai tad, ja valsts ir karā vai ja par to lemj Karalis Valsts padomē. Likums ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka bruņotie spēki var plānot aizsardzības gatavību, izmantojot visus sabiedrības rīcībā esošos resursus.
Jābūt gataviem krīzei un karam
Norvēģijas Bruņoto spēku loģistikas organizācijas (FLO) vadītājs, ģenerālmajors Anderss Jernbergs, par šo kārtību saka: "Gatavības nozīme krīzei un karam pēdējos gados ir dramatiski pieaugusi. Norvēģija šobrīd atrodas nopietnākajā drošības politiskajā situācijā kopš Otrā pasaules kara. Mūsu sabiedrībai jābūt gatavai drošības politikas krīzēm un — sliktākajā gadījumā — karam. Tāpēc mēs esam uzsākuši vērienīgu militārās un civilās gatavības stiprināšanu," norāda Jernbergs.
"Esmu apmierināts, ka bruņotie spēki kopā ar visaptverošās aizsardzības partneriem ir panākuši lielu progresu rekvizīciju sistēmas attīstībā, taču darāmā vēl ir daudz. Sagatavotās rekvizīcijas uzlabo gatavību un samazina nenoteiktību par resursu sadali kara vai krīzes gadījumā. Tam ir īpaša nozīme Visaptverošās aizsardzības gadā 2026," uzsver Jernbergs.
Visaptverošās aizsardzības gada mērķis ir plānot kopā, strādāt kopā un trenēties kopā — drošai Norvēģijai. Bruņotie spēki, civilās iestādes, uzņēmējdarbības vide, brīvprātīgie un sabiedrība kopumā kopīgi strādās, lai labāk sagatavotos drošības politiskām krīzēm un karam.
Sadarbība rekvizīciju īstenošanā visaptverošās aizsardzības ietvaros
Bruņotie spēki sadarbojas ar citiem visaptverošās aizsardzības dalībniekiem rekvizīciju sistēmas īstenošanā. Koordinācija nodrošina, ka reģioni un pašvaldības krīzes gadījumā iegūst piekļuvi resursiem, kas nepieciešami to aizsardzības uzdevumu veikšanai.
Potenciālie rekvizējamie resursi tiek apzināti Nacionālajā resursu datubāzē, ko izveidojuši bruņotie spēki. Koordinācija ar valsts pārvaldes pārstāvjiem un citām institūcijām notiek šīs datubāzes ietvaros. Tā atvieglo plānošanu attiecībā uz resursiem, kurus bruņotie spēki varētu izmantot krīzes vai kara gadījumā.
Resursu īpašnieki, kuri saņem paziņojumu par sagatavotu rekvizīciju, var iegūt papildu informāciju internetā vai sazinoties ar Norvēģijas bruņotajiem spēkiem pa tālruni.
