Amerikāņi jau pirms 80 gadiem vēlējās sev pievienot Grenlandi. Kāda ir tās vēsture un vai ASV uz to ir tiesības?

Dānijai piederošā Grenlande ir vairāk nekā 33 reizes lielāka nekā Latvijā un tajā dzīvo 32 reizes mazāk cilvēku nekā Latvijā. Jau kopš 1946. gada ASV iekārojusi šo zaļo zemi (tulkojumā gan no grenlandiešu, gan dāņu valodas Grenlande nozīmē “zaļā zeme”), lai gan būtībā tā nemaz tik zaļa nav, drīzāk gan balta.

Grenlandi ASV sākotnēji vēlējās nopirkt, bet nu ASV prezidents to pat draudējis iekarot ar militāru spēku, kas var pat draudēt ar Ziemaļatlantijas bloka (NATO) sairšanu. Jāteic, ka ASV pat teorētiski nav nekādu vēsturisku tiesību uz Grenlandi. Uz šo “Zaļo zemi”, piemēram, varētu pretendēt Norvēģija vai Zviedrija, kā arī Kanāda, jo Grenlandē dzīvo viena no Kanādas pamattautām.

Grenlande, kuras vēsture ir pilna ar piedzīvojumiem un konfliktiem, mūsdienās ir lielvaru ģeopolitisko spēļu krustugunīs. ASV jau vismaz 80 gadus izrāda interesi par šo teritoriju, kas šodien ir daudz lielāka nekā pirms 80 gadiem.

Lielākā sala pasaulē

Grenlande ir lielākā sala pasaulē, kuras vēsture ir cieši saistīta ar Norvēģijas, Dānijas un vēlāk arī ar ASV politiku. Jau 1946. gadā, pēc Otrā pasaules kara, ASV piedāvāja Dānijai 100 miljonus dolāru (mūsdienu cenās tas ir viens miljards amerikāņu dolāru), lai iegūtu Grenlandi. Lai gan šis piedāvājums tika noraidīts, ASV ilgstoši bija ieinteresēta šo salu iegūt, un šodien tās interese par Grenlandi ir tikai pieaugusi.

Dokumentālā filma par Grenlandi:

Grenlande tika apdzīvota jau pirms 5000 gadiem, kad to sākotnēji apdzīvoja paleoeskimosi. 986. gadā sala nonāca vikinga Ērika Rudā varā (Ēriks Rudais Grenlandē nodibināja pirmās trīs kolonistu apmetnes). 13. gadsimtā sala nokļuva Norvēģijas karaļu pakļautībā. 1319. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Dāniju, bet no 1397. līdz 1524. gadam tā bija Kalmāras ūnijas (dāņi, zviedri, norvēģi) sastāvā.

Vairākus gadsimtus Grenlande atradās Dānijas-Norvēģijas ūnijas pakļautībā, bet pēc Ķīles miera līguma 1814. gadā Norvēģija pakļāvās Zviedrijai, un Grenlande oficiāli kļuva par Dānijas koloniju. Kad 1905. gadā Norvēģija atguva neatkarību, tā 1920. gadā pieprasīja Dānijai atzīt Norvēģijas tiesības uz daļu no Grenlandes. 1931. gadā norvēģu vaļu mednieku ieņemto teritoriju Grenlandes austrumu piekrastē Norvēģijas valdība pasludināja par “Ērika Rudā zemi” un apstiprināja tai gubernatoru. 1933. gadā Starptautiskā tiesa Hāgā pasludināja, ka Dānijai ir pilnīgas tiesības uz Grenlandi

Pēc tam, kad Dāniju Otrā pasaules kara laikā okupēja nacistiskās Vācijas karaspēks, 1940. gadā Dānijas sūtnis ASV vienojās ar amerikāņu valdību par Grenlandes izmantošanu sauszemes un gaisa militārajām operācijām. Savukārt Vācija Grenlandes austrumu piekrastē izvietoja vairākas meteoroloģiskās stacijas. Bet 1946. gadā ASV piedāvāja nopirkt Grenlandi no Dānijas par 100 miljoniem dolāru, ko Dānija noraidīja.

Grenlandes pašnoteikšanās

1953. gadā Grenlande konstitucionāli tika deklarēta kā Dānijas daļa ar pašnoteikšanās tiesībām un deputātiem Dānijas parlamentā. No 1973. līdz 1982. gadam tā bija Eiropas Ekonomikas kopienas sastāvā, tomēr pēc referenduma no tās izstājās. 2008. gadā Grenlandes autonomija no Dānijas kļuva lielāka, kad Grenlandes iedzīvotāji nobalsoja par pašpārvaldes likumu, kas nodeva gandrīz visu varu pār Grenlandi tās vietējai valdībai, Dānijas valdībai atstājot vienīgi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības.

2009. gada Grenlandes parlamenta vēlēšanās uzvarēja partija “Inuītu kopiena”, kas atbalsta salas neatkarību. Tajā pašā gadā stājās spēkā jauns pašpārvaldes statuss, saskaņā ar kuru Grenlandes administrācija sāka pilnībā kontrolēt dabas resursu ieguvi, policijas darbu un nedaudz arī ārlietas.

Zaļajā zemē apslēptās bagātības

Grenlandē ir atrodami daudzi derīgie izrakteņi, tostarp zelts, dimanti, litijs, grafīts un pat urāns. Šie resursi ir viens no galvenajiem faktoriem, kas pievērš lielvaru uzmanību šai salai. Turklāt, ņemot vērā globālos klimata pārmaiņu procesus, Grenlandes potenciāls iegūt enerģiju no atjaunojamiem avotiem vai izmantot jūras resursus palielina tās ģeopolitisko nozīmi.

Arktika, kurā Grenlande atrodas, kļūst arvien svarīgāka ģeopolitiskajā kontekstā. Klimata pārmaiņu rezultātā atklājas jauni jūras ceļi, kas saīsina pārvadājumus starp Āziju un Eiropu. Grenlandes atrašanās šajā reģionā dod tai izšķirošu nozīmi gan kā tirdzniecības ceļu, gan arī drošības stratēģijā.

Grenlande ir unikāla teritorija, kur lielvaru ambīcijas, ģeopolitiskās stratēģijas un pašnoteikšanās tiesības saskaras ar mūsdienu izaicinājumiem. Lai gan ASV turpina izrādīt interesi par salu, Grenlandes iedzīvotāji un Dānija stingri ir pret to, ka sala kļūtu par ASV īpašumu. Tā kā Grenlandē pieaugošā autonomija un tās bagātīgais resursu potenciāls turpina pievērst lielvaru uzmanību, nākotnē sagaidāms, ka tas tikai pieaugs.

Zelts, rubīni un dimanti

Grenlandes kopējā platība ir 2,166 miljoni kvadrātkilometri, gandrīz visa tās teritorija atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. 85% tās platības klāj pastāvīga ledus sega, kas ir līdz 1524 metrus bieza. Grenlandes galējais ziemeļu punkts atrodas Kafeklubenas salā, kas tiek uzskatīta arī par pasaules sauszemes galējo ziemeļu punktu.

Grenlande ir reti apdzīvota (0,028 cilvēki uz kvadrātkilometru), aptuveni 16 tūkstoši tās iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā Nūkā (Gothobā). Salā ir 16 mazpilsētas un 66 citas apdzīvotas vietas, kurās dzīvo vairāk nekā 56 000 cilvēku.

Grenlandes pamatiedzīvotāji ir inuīti (tulkojumā nozīmē “cilvēks”), kas ir sastopami plašās Kanādas un Grenlandes teritorijās. Kad inuīti dodas medībās, viņi ceļ pagaidu mājas no sniega un ledus. Viņi pārtiek no nomedītā jeb no ziemeļbriežiem, roņiem, valzirgiem un zivīm. Tādi vārdi kā “kajaks” (maza ar ādu apvilkta laiva) un “anoraks” (ziemas jaka ar kapuci) ir aizgūti no inuītu valodas. Galvenā reliģija Grenlandē ir kristietība. 99% Grenlandes iedzīvotāju ir luterāņi, bet 1% ir katoļi.

Grenlandes zvejas zona plešas 1 000 000 kvadrātkilometru platībā. 80% zivju eksporta nodrošina garneles, bet mencas, laši, pikšas un citas zivis - pārējos 20%. Grenlandes robotā krasta līnija stiepjas 39 315 km garumā. Lielākā daļa cilvēku dzīvo piekrastē un nodarbojas ar zvejniecību. Golfa straumes ietekmē dienvidu piekrastē jūra neaizsalst. Grenlandes klimatā var izdzīvot zemi augi ar seklu sakņu sistēmu, piemēram, rododendrs, arktiskā magone, akmeņlauzīte un mellene.

Populārākais sporta veids Grenlandē ir futbols, kuru regulāri spēlē aptuveni desmitā daļa no salas iedzīvotājiem. Līdz ar to futbols Grenlandē tiek uzskatīts par nacionālo sporta veidu. Tāpat viens no izteiktākajiem sporta veidiem ir handbols, kas vietējo iedzīvotāju vidū arī ir salīdzinoši populārs.

Dažādi dabas resursi salā tur ir ļoti lielā apjomā, piemēram, dažādi retzemju metāli – faktiski tie, kas Eiropas Savienībai ir vajadzīgi, tur ir vismaz divas trešdaļas. Pirmkārt, litijs un grafīts – elementi, kas ir nepieciešami akumulatoriem. Grenlandē tradicionāli iegūts arī zelts, sudrabs, rubīni, bet mūsdienās aizvien vairāk tiek atklāti arī dimanti, jo zemes garoza Grenlandē ir ļoti sena – viena no senākajām pasaulē

Mūsdienās to ieguve gan ir diezgan neliela. Aktīvo atradņu, kurās tiek iegūti resursi, ir maz. Ir divas lielākās, kurās tiek iegūti retzemju metāli un zelts. Līdz šim derīgo izrakteņu ieguve Grenlandē notikusi visai lēni galvenokārt sarežģīto vides apstākļu dēļ. Piekļūt derīgo izrakteņu vietām ir grūti un sarežģīti.

Amerikāņi draud ar militāru spēku

Donaldam Trampam kļūstot par ASV prezidentu, Grenlande atkal nonākusi uzmanības centrā. Viņš izteicis vēlmi iegūt kontroli pār salu, norādot, ka tas ir būtiski ASV nacionālās drošības interesēs. Donalds Tramps norādījis, ka Grenlandes atrašanās Krievijas vai Ķīnas rokās varētu apdraudēt ASV drošību. Protams, viens no argumentiem ir arī stratēģiski svarīgā atrašanās vieta Arktikā, kur ASV varētu izmantot salas resursus, piemēram, jūras ceļus un dabas resursus.

Dānija un Grenlandes valdība stingri iebilst pret jebkādām amerikāņu centieniem iegūt Grenlandi ar spēku. Viņi norāda, ka jebkurš šāds mēģinājums faktiski apdraudētu NATO un sabiedroto attiecības. Šis ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem ASV plāniem, jo Dānija kā NATO dalībvalsts var izmantot savas tiesības un likumus, lai aizsargātu Grenlandes neatkarību.

Tikmēr ASV apspriež dažādas iespējas, to vidū militāru rīcību, lai pārņemtu kontroli pār Grenlandi.  Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita janvāra sākumā norādīja, ka Donalds Tramps apspriež dažādas iespējas, to vidū militāru rīcību, lai pārņemtu kontroli pār Grenlandi: “Grenlandes iegūšana ir Trampa nacionālās drošības prioritāte”, lai atturētu tādus ASV pretiniekus kā Krievija un Ķīna. “Prezidents un viņa komanda apspriež dažādas iespējas, kā sasniegt šo svarīgo ārpolitikas mērķi, un, protams, ASV bruņoto spēku izmantošana vienmēr ir viena no iespējām, kas ir virspavēlnieka rīcībā,” viņa teica Francijas ziņu aģentūrai AFP.

Kopenhāgena brīdinājusi, ka jebkurš mēģinājums iegūt Grenlandi ar spēku faktiski nozīmētu NATO beigas. Grenlandes premjerministrs Jenss Frederiks Nilsens uzsvēra, ka Grenlande netiek pārdota. Savukārt Grenlandes valdība pirmdien paziņoja, ka tā nekādos apstākļos nevar piekrist tam, ka ASV pārņem Grenlandi, vienlaikus uzsverot, ka strādās pie tā, lai attīstītu salas aizsardzību NATO ietvaros.