Dānijas un Grenlandes amatpersonas ieradušās Baltajā namā, lai diskutētu par salas likteni
foto: AP/Scanpix
Vašingtonā ieradušies Dānijas un Grenlandes ārlietu ministri, kuri pirms tikšanās uzsvēra nepieciešamību "mazināt spriedzi" ar ASV.
Pasaulē

Dānijas un Grenlandes amatpersonas ieradušās Baltajā namā, lai diskutētu par salas likteni

Anna Klāra

Jauns.lv

ASV ieradies Dānijas ārlietu ministrs Larss Loke Rasmusens un Grenlandes ārlietu ministre Viviana Mocfelta, kuriem paredzēta tikšanās ar ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu un ASV valsts sekretāru Marko Rubio, lai runātu par ASV prezidenta Donalda Trampa plāniem iegūt savā īpašumā Grenlandi.

Dānijas un Grenlandes amatpersonas ieradušās Balta...

Tikšanās notiek uz politiska saasinājuma fona, kas izcēlās pēc tam, kad Tramps trešdienas rītā paziņoja, ka “jebkāds cits risinājums, izņemot ASV kontroli pār Grenlandi, esot nepieņemams”. Sev piederošajā vietnē "Truth Social" viņš norādīja: “NATO kļūst daudz spēcīgāka un efektīvāka, ja Grenlande nonāks ASV rokās,” piebilstot, ka pretējā gadījumā teritoriju varētu mēģināt iegūt Krievija vai Ķīna.

Vašingtonā ieradušies Dānijas un Grenlandes ārlietu ministri, kuri pirms tikšanās uzsvēra nepieciešamību "mazināt spriedzi" ar ASV. Rasmusens skaidroja, ka tikšanās tika lūgta, lai līdzšinējās saspringtās diskusijas pārceltu uz tiešu klātienes sarunu, kurā puses var atklāti runāt, skatoties viena otrai acīs.

Vienlaikus ASV Senātā paredzēts vēl viens procedurāls balsojums par rezolūciju, kas ierobežotu Trampa iespējas veikt turpmākas militāras darbības Venecuēlā bez Kongresa piekrišanas. Demokrātu senators Tims Keins uzsvēra: “Ja mums ir jānosūta mūsu dēli un meitas militārā operācijā Venecuēlā, tas vispirms jāapstiprina Kongresā. Tas nedrīkst būt tikai prezidenta lēmums.”

Tramps tikmēr turpina asi kritizēt republikāņu senatorus, kuri atbalstījuši iniciatīvu ierobežot viņa kara pilnvaras, uzsverot, ka šāds balsojums vājina prezidenta rīcības brīvību. Demokrātu senators Tims Keins gan norāda, ka strīda būtība nav Venecuēlas politika, bet gan konstitucionālais princips, uzsverot: " par ASV militāru iesaisti drīkst lemt tikai ar Kongresa piekrišanu, nevis vienpersoniski".