Zinātnieki brīdina: mūsu planēta ieiet klimata haosā
Bez būtiska siltumnīcefektu gāzu emisiju samazinājuma Zeme var nonākt bīstamā "siltumnīcas trajektorijā" - ceļā, kas ved uz klimata haosu. Kā raksta "Live Science", par to liecina jaunais vides pētnieku ziņojums, kuri uzrauga svarīgus "Zemes veselības" rādītājus.
Zinātnieki atklājuši, ka no 34 šiem rādītājiem 22 "mirgo sarkanā krāsā", norādot uz globālā krīzes stāvokļa brīdinājumu.
Pie "dzīvības svarīgajiem Zemes rādītājiem" pieder, piemēram, oglekļa un metāna koncentrācija atmosfērā, okeānu sasilšana, jūras līmeņa paaugstināšanās un ārkārtīgi karsto dienu īpatsvars salīdzinājumā ar 1961.-1990. gada vidējo līmeni.
"Lielākā daļa no tiem 2024. gadā sasniedza rekordaugstus līmeņus. Savukārt 2025. gads turpina šo satraucošo tendenci," teikts zinātniskajā rakstā, kas publicēts 29. oktobrī žurnālā "BioScience".
Pēc pētījuma līdzautora, Oregonas Universitātes ekoloģijas profesora Viljama Ripla teiktā, 2024. gads bija karstākais visā novērojumu vēsturē un, visticamāk, karstākais pēdējo 125 tūkstošu gadu laikā. Tajā gadā tika sasniegti antirekordi okeāna temperatūrā, ledāju kušanā, mežu ugunsgrēkos un koraļļu izbalēšanā.
"Zemes dzīvības rādītāju" novērtēšanas sistēmu Ripls ar kolēģiem izveidoja 2020. gadā. Pēc pieciem gadiem pētnieki brīdina: cilvēce varētu pārkāpt vairākus lūzuma punktus, kas var iegrūst planētu pašuzturīgā sasilšanā - stāvoklī, kad Zeme turpina uzkarst pat pēc ievērojamas emisiju samazināšanas.
Šobrīd vidējā temperatūra uz planētas ir par 1,2 °C augstāka nekā 1850.-1900. gados. Ja valstis neieviesīs jaunus klimata politikas pasākumus, sasilšana līdz 2100. gadam varētu sasniegt 3,1 °C. Tas būtu bezprecedenta pagrieziens holocēnā - stabilā klimatiskajā laikmetā, kas ilga vairāk nekā 11 000 gadu pēc pēdējā ledus laikmeta.
"Tieši šis stabilitātes periods ļāva cilvēcei attīstīt lauksaimniecību, izveidot pastāvīgas apmetnes un uzbūvēt civilizācijas. Tagad tas tiek aizstāts ar straujām un bīstamām klimata pārmaiņām," norāda ziņojuma autori.
Globālās temperatūras pieaugums palielina ledus vairogu sabrukuma, mūžīgā sasaluma kušanas un Zemes spējas atstarot Saules enerģiju zuduma risku. Šie procesi var izraisīt ķēdes reakciju - viens lūzuma punkts noved pie nākamā, arvien vairāk destabilizējot klimata sistēmu.
Starp vissvarīgākajiem riskiem, kas identificēti ziņojumā, ir bioloģiskās daudzveidības zudums, saldūdens trūkums un Atlantijas meridiānālās apvērses cirkulācijas (okeāna straumju sistēmas, kas pārvieto siltumu uz Ziemeļu puslodi) pavājināšanās.
Tomēr pētnieki uzsver, ka rīkoties vēl nav par vēlu. Pensilvānijas Universitātes profesors Maikls Menns norāda, ka galvenais, lai novērstu katastrofu, ir strauja dekarbonizācija.
