Kanādā postošajos meža ugunsgrēkos nodedzis vēsturiskais veclatviešu šķūnis

Manitobas provincē pašlaik deg meži, ko izraisījušas klimata pārmaiņas, maz lietus, sausi meži, un varbūt pat cilvēku nevīžība, raksta Toronto iznākošais latviešu laikraksts “Latvija Amerikā”: “To starpā deg meži Lakdibonnetā (Lac du Bonnet) mazās pilsētas tuvumā (apmēram 100 km ziemeļaustrumos no Vinipegas), kur agrāk bija veclatviešu lauku kolonija “Lettonia”. Tur deg 4000 hektāri, apmēram 40 kvadrātkilometri, un ir evakuēti līdz pat 1000 iedzīvotāji un vasarnieki. Bojā ir gājis viens jaunlaulāto pāris. Ir nodegušas vismaz pāris duču ēku. Starp tām ir šķūnis, kurš tika uzcelts pirms vairāk nekā simts gadiem 1913. gadā Pētera un Olgas Kārkliņu izveidotā lauksaimniecībā, apkārtnē, kur agrāk bija “Lettonia” lauku ciemats. Laimīgā kārtā tuvumā vēlāk celtā ģimenes māja, kurā pašlaik dzīvo viņu mazmazmeita Riva Karklin ar savu ģimeni, nav skarta.”

Šķūņa nodegšana ir milzīgs zaudējums lielajai Kārkliņu ciltij, kā arī latviešu kopienai Kanādā. Ģimenei šķūnis, kurš vēl aizvien tika lietots, bija redzama saite ar savu vēsturi. Toties latviešiem Kanādā šī ēka bija vislabāk saglabājusies veclatviešu celtā būve Manitobas provincē, kura savā laikā bija Kanādas latviešu centrs.

Veclatviešu pēdas “Lettonia” Kārkliņu sētas tuvumā, apliecina vairāki latviešu vietvārdi – “Karklin Creek”, “Lettonia Cemetery” un “Lagsdin Way”. Savā laikā apkaimē saimniekoja virkne latviešu savās sētās. Daļa viņu pēcteču joprojām dzīvo Lakdibonnetas apkārtnē. Manitobas un īpaši Lakdibonnetas mežu degšana ir bijusi plaši aprakstīta Kanādas presē. Vismaz vienā rakstā tika minēts vēsturiskais Kārkliņu latviešu šķūnis, bet citā stāsts, kā kāda nezināma persona izglāba Riva Karklin 100 cālēnus pēc tam, kad viņa bija spiesta steigā evakuēties. Pašlaik nav apdraudēta “Lettonia” tuvumā esošā Līrivera (Lee River), kur savulaik bija veclatviešu kolonija un šodien vēl stāv 1931. gadā celtais latviešu nams. 

Jāpiemin, ka šī ir otra traģēdija, kura ir skārusi “Lettonia” apkārtni. Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu pirmajā pusē tika uzbūvēta McArthur Falls spēkstacija uz Vinipegas upes, kā rezultātā par pieciem metriem tika pacelts Lakdibonnetas ezera līmenis un tika appludināta daļa “Lettonia” veclatviešu lauki, ēkas un mājas, raksta “Latvija Amerikā”. Veclatvieši šajā apkārtnē pārsvarā iebrauca laikā no 1905. līdz 1915. gadam, bēgot no 1905. gada revolūcijas represijām dzimtenē.

Kanādas latvieši

Pirmie latviešu ieceļotāji tālaika Britu Kanādas prērijas provincēs bijuši zemnieki, vēlāk arī sociālas taisnības meklētāji. Pirmā latviešu luterāņu draudze Albertas provincē dibināta 1897. gada 4. jūlijā Jozefsburgā pie Medisinhetas. Pēc 1905. gada revolūcijas sakāves sākās otrais latviešu ieceļošanas vilnis Britu Kanādā, nodibinājās latviešu sociāldemokrātu pulciņi, kas piederēja pie Kanādas Sociālistu partijas un tai pašā laikā pie Amerikas Latviešu strādnieku koporganizācijas. Lielākās latviešu kolonijas bija Lakdibonnetā Manitobā un Vinipegā, kur notika koru, orķestru koncerti, teātra izrādes, priekšlasījumi un iekārtoja arī bibliotēkas. 1912. gadā Vinipegā nodibinājās Vinipegas Latviešu sadraudzības biedrība, kas 1913. gadā sāka izdot savu laikrakstu “Kanādietis”. Vērtē, ka līdz trešajam latviešu ieceļošanas viļņa sākumam 1947. gadā Kanādā dzīvoja aptuveni 1000 latviešu, liecina vēstures avoti.
 
Pēc Otrā pasaules kara no Eiropas ieceļoja daudz vairāk latviešu, kas ilgstoši spēja uzturēt savu kultūrvēsturisko identitāti. Tika izveidota Latviešu nacionālo apvienību Kanādā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā sākās ceturtais latviešu ieceļošanas vilnis Kanādā, no kuriem lielākā daļa sākotnēji brauca turpināt studijas vai papildināties profesijā, bet vēlāk nolēma tur apmesties uz pastāvīgu dzīvi.