Amerikas latviešu miljonāru vēsture: izrādās, biznesa un izmanības ziņā esam teju nepārspējami

Jau 18. gadsimta vidū ar savulaik izcilākā latvieša – Jāņa Šteinhauera svētību un bagātību tika dibināta pilsēta Ziemeļkarolīnā, kuru vismaz tās nosaukuma dēļ pazīst teju visas pasaules pīpmaņi. Tāpat no Rīgas nācis arī Amerikā radīto džinsu izgudrotājs. Bez šīm biksēm šodien savu dzīvi nevar iedomāties miljardiem pasaules iedzīvotāju.

Latviešu miljonāri sapņu zemi Ameriku nav iekarojuši tikai pēc 2. pasaules kara, dodoties trimdas gaitās uz “dīķa otra pusi”, bet jau sen pirms tam. Piemēram, 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad Latvijā visi kliedza urravas tautas vadonim Kārlim Ulmanim, Amerikas latviešu miljonāri dīki atpūtās okeāna pludmalē Ņujorkas pievārtē, kura bija iedēvēta par “Amerikas Jūrmalu” un kurā bija pat sava Jomas iela. Arī šodien Amerikas latvieši neatpaliek no saviem priekštečiem.

Latvieši uzreiz aiz ebrejiem

Pērnā gada rudenī intervijā Ņujorkā iznākošajam latviešu laikrakstam “Laiks” Latvijas tirdzniecības palātas Amerikā prezidents, ASV kompānijas “Be Commercial Realty” viceprezidents, Amerikas latvietis Miks Kīns no aizmirstības grāmatplaukta izvilka pirms 25 gadiem ASV izdoto rakstnieku-biznesa analītiķu Tomasa Stenlija un Viljama Danko grāmatu “The Millionaire Next Door: The Surprising Secrets of America's Wealthy” (“Miljonārs blakus durvīs”), kas stāsta par ekonomiski veiksmīgākajām nacionālajām minoritātēm ASV. Pirmajā vietā ir ebreji, bet otrajā vietā pārsteidzošā kārtā ierindojušies latvieši. Aiz latviešiem seko austrālieši, ēģiptieši, igauņi, turki, islandieši, sīrieši un tā tālāk. 

Pēc šīs intervijas arī Latvijā sāka pārlasīt un meklēt grāmatu “Miljonārs blakus durvīs”. Sociālajos tīklos pat izvērtās diskusija par izmanīgajiem latviešiem.

Pirmie latvieši Ziemeļamerikā – hernhūtieši

Pirmie zināmie latvieši Ziemeļamerikas Savienotajās valstīs ieradās 19. gadsimtā sākumā un viņi bija “laimīgās Dieva zemes” meklētāji – hernhūtieši jeb Brāļu draudzes pārstāvji. Zināms, ka kurzemnieks Georgs Heinrihs Loskīls (1740—1814) bija pirmais hernhūtiešu draudzes bīskaps ASV.

Bet mūsu hernhūtieši jau pirms tam viņam bija sagatavojuši augsni. Viens no veiksmīgākajiem Rīgas latviešu uzņēmējiem 18. gadsimtā, cīnītājs par latviešu tiesībām, hernhūtiešu kustības vadītājs Rīgā Jānis Šteinhauers (1705–1779) 1754. gadā nopirka 4000 akru zemes Ziemeļamerikā un nodibināja Vahovijas Brāļu draudzi (tagad Vinstona-Salema Ziemeļkarolīnas štatā), lai tur nodibinātu savas ticības brāļu un māsu koloniju. Kaut arī pats Šteinhauers uz Ziemeļameriku nedevās, bet gan Pārdaugavā nodarbojās ar mastu šķirošanas rūpalu, viņa piemiņa tālajā Amerikā nav apsūbējusi un nu tā arī iemūžināta LTV dokumentālajā filmā “Šteinhauers un Blūms”.

Interesanti, ka šodien Vinstona-Salema atšķiras no amerikāņu pilsētu standarta ar to, ka tajā būtiska dominante ir vācu aizgājušo gadsimtu arhitektūrai un tradīcijai. Tālāk no pilsētas darījumu centra rodas iespaids, ka esi nonācis kādā Morāvijas (hernhūtisma centrs Centrāleiropā) mazpilsētā.

Te gan jāpiebilst, ka, dibinot Vinstonu-Salemu to vēl nesauca šajā vārdā. Laika gaitā šī pilsēta kļuva par ievērojamāko ASV tabakas un tekstilrūpniecības centru, kas arī izmantoja tās nosaukumu – “Winston-Salem”. Tieši šīs pilsētas nosaukums arī deva nosaukumu pasaulē popularitāti ieguvušajām cigarešu markām – “Winston” un “Salem”. Šie vārdi it nebūt nav saistīti ar kādām apreibinošām vielām. Iesākumā pilsēta sastāvēja no divām daļām: pirmajai vārds atvasināts no ebreju vārda “Šalom” (miers), bet otrajā iemūžināts ASV neatkarības cīnītāja Džozefa Vinstona (1746-1815) uzvārds.

Džinsi un veclatvieši

Pēc gadsimta no Latvijas, ja tā varētu teikt, uz Ziemeļameriku ļaudis sāka plūst straumēm. 19. gadsimta vidū Ņujorkas ostā jau vairs nekāds retums nebija latviešu būvētie buru kuģi zem Krievijas impērijas karoga.

Jau 1889. gadā Bostonā tika nodibinātā pirmā Amerikas latviešu biedrība, gadu vēlāk - latviešu luterāņu draudze. Liels latviešu pieplūdums Amerikā sākās pēc 1905. gada revolūcijas, kad revolucionāri noskaņotie mūsu tautieši uz okeāna viņu krastu devās, bēgdami no cara ohrankas represijām. Viņu vidū bija arī vēlākais Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis, kurš gan, tiesa, pēc atbrīvošanas no Pleskavas cietuma kādu laiku padzīvoja Saksijā un tikai pēc tam devās studēt uz Nebraskas universitāti. Tos, kas šai laikā aizbrauca uz Ameriku, vēlāk sāka dēvēt par “veclatviešiem”, kuri pēckara trimdniekiem sagādāja ne vienu vien galvassāpi. Viņi kā jau piektā gada revolūcijas bērni bija inficēti ar sociālisma idejām un it nebūt kareivīgi nebija noskaņoti pret padomju Latviju, kas, piemēram, izpaudās viņu izdotajā un “padomju dzimtenes” finansiāli atbalstītajā laikrakstā “Amerikas Latvietis” un kuru dzelzs priekškara laikā it nebūt neslēpa no padomju Latvijas pilsoņiem, kā, piemēram, “Laiku” vai “Latvija Amerikā”

Veclatviešiem arī bija visai ērta nokļūšana uz Ameriku, jo no 1906. līdz 1924. gadam notika regulāra tvaikoņu satiksme starp Liepāju un Ņujorku, bet mūsu vēju pilsēta bija pārvērtusies par visas Krievijas impērijas emigrācijas uz Ameriku centru.

Tai laikā imigranti no Latvijas Amerikā jau bija ieguvuši atzinību. Par vispazīstamāko var uzskatīt Rīgas ebreju izcelsmes šuvēju un izgudrotāju Džeikobu Deivisu (īstajā vārdā - Jākobs Jufess, 1931-1908), kurš Ņujorkā ieradās 1854. gadā. Ja nebūtu viņa, tad lielākās daļas Latvijas un arī pasaules iedzīvotāju vizuālais tēls, iespējams, būtu pavisam citādāks.

Tieši viņam varam pateikties par džinsiem. Aizpagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Deiviss šuva teltis un ratu pārsegus no brezenta auduma, kuru piegādāja “Levi Strauss&Co” no Sanfrancisko. Bet 1871. gadā viņam uzplaiksnīja ģeniāla ideja, kā pastiprināt bikšu izturību. Viņš bikšu kritiskākajos punktos, kā arī kabatu stūros sāka izmantot vara kniedes. Vēlāk šādas bikses tika nodēvētas par “džinsiem”. Baidoties, ka kāds varētu nozagt viņa ideju, bet trūkstot nepieciešamajiem līdzekļiem, Deiviss griezās pie Līvaja Strosa (Levi Strauss), lai tas palīdz patentēt šo risinājumu. Deiviss piekrita dalīt patenta tiesības ar “Levi Strauss&Co”.

Amerikas Jūrmala ar savu Jomas ielu

Latvieši jau starpkaru laikā nebija tie vistrūcīgākie Amerikas pabērni. Daudzi no viņiem burtiski peldējās naudā. Diemžēl par tā laika latviešu gaitām neizdodas atrast aptverošus lielākus aprakstus vai atmiņas. Jāapmierinās vien ar ziņām tā laika presē. Lūk, tikai divas izteiksmīgas seno gadu preses publikācijas:

“Latviešu jūrmala Amerika” (Liepājas laikraksts “Kurzemes Vārds” 1936. gada 13. jūnijs):

“Lavalete (Lavallete) ir Amerikas latviešu jūrmala, jeb kā daži apgalvo, Amerikas latviešu miljonāru jūrmalas kolonija. Pēc dažu šīs vietas apmeklētāju nostāstiem, tā līdzinoties Rīgas jūrmalai, jo vai tad par velti latvieši tur būtu lielākā skaitā nometušies.

Lavaletē nonākuši, bijām patīkami pārsteigti. Jau pa ceļam varēja novērot kādu Rīgas jūrmalas ierašu. Piemēram, pakalpīgie pavadoņi, ienesuši viesa rokas somas vagonā, izlec no jau ejošā vilciena. Pēc 2 ar pus stundām beidzot piebraucām. No vienas puses redz jūru, otrā pusē ir it kā Lielupe. Pēdējā tomēr izrādās par plašo Bamegatas jūras līci, bet jūra gan ir pats Atlantijas okeāns. 

No viesnīcas ēdamzāles logiem ir pārskatāma vietējā “Jomas” iela. Glītās mājiņas - kotedžas, ar jumstiņiem un tāsēm klātas, atgādina ar savu stilu kaut ko pazīstamu un draudzīgu. Tikai Rīgas jūrmalas sāncenses kopiespaids gluži cits: par daudz ģeometrijas. Bez tam še gandrīz nav koku.

Protams, ka jau pirmā dienā starp pretimnācējiem meklējām latviešu tipus. Nekavējoši iepazināmies ar Tediju, jūrmalas polismeni Nr. 1, milzīga auguma, ar baltu ķiveri galvā un prāvu pistoli ar patronām pie jostas. Viņš mūs draudzīgi sveicina un vispār mīl patērzēt. Vai nu viņam ir garlaicīgi jeb tam jāpazīst katrs apmeklētājs, bet mums tā klātbūtne iedveš lielu drošības sajūtu. Un izrādās, ka Tedijs ir latvietis!

Mēs tāpēc cerējām sastapt arī citus latviešus. Nākošā dienā apmeklējām jahtklubu, un - patīkams pārsteigums -, trīs džentlmeņu grupa runā skaidrā latviešu valodā. Viens no viņiem stāsta, ka viņam esot visskaistākā jahta līcī. Tas jau skan pārliecinoši, nu esam uz pareizām sliedēm. Un jahtkluba pārzinis, pie kura griežamies, lai mums ierāda tenisa laukumu, arī stādās priekšā par latvieti. Drīz vien arī jau pazīstam tā ģimeni: te ir dēls - liels makšķernieks, un brūni nodedzis meitēns, kas kā nāra visu baltu dienu pavada jūrā. Apskatām mājas. Te viens pēc otra sētā sanāk kaimiņi - latvieši; atbrauc arī pilns automobilis ar tautiešiem no Filadelfijas štata. Tur, Bucks kountijā, ir prāva latviešu kolonija. Un svētdienā pludmalē jau sanāk vesels pūlis jauniešu, Latvijā un Amerikā dzimušu tautiešu, ar kuriem runājam pārmaiņus latviski un angliski.

Nedēļas beigas Lavaletē parasti pavada ap 150 latviešu. Bet daudzi latvieši tur dzīvo pastāvīgi, cauru gadu, un ir ieguvuši turību ar veikaliem jeb kā amatnieki. Tie ieņem vietas arī pilsētiņas valdē. Citi, un varbūt tie ir tie turīgākie, kuriem pieder vislabākās mājas, slēdz savus piejūras dzīvokļus vaļā tikai vasarai. Tie visi ir Amerikas mērenie “miljonāri”, kam civilizācijas progress sagādā visas ērtības”.

Latviešu baronese - miljonāre

Noteikti par kādu latviešu “zelta jaunatnes” pārstāvi, kura, iespējams, ne vienu reizi vien smalki atpūsties Lavaletē, pēc teju 20 gadiem jau raksta Amerikas latviešu lielākais laikraksts.

“Latviešu miljonāre kļuvusi baronese” (Ņujorkas laikraksts “Laiks”, 1955. gada 15. jūnijs):

“Bagātākā latviete Amerikā, kuras īpašumi sniedzas miljonos dolāru, pagājušajā nedēļā Ņujorkā laulības ceļā kļuva baronese fon Pantca. Viņa trešdien izlidoja uz Parīzi, un pēc tam uz Mitersilas pili Zalcburgā Austrijā, kurā savu medus mēnesi vadījusi arī Holandes karaliene Juliana, kad tā apprecējās ar princi Bernhardu.

Viņas - Terēzes vecāki pēc izcelšanās ir liepājnieki, kas ieceļojuši ASV jau kopš gadu desmitiem. Viņas māte Anna Meijere (Meiris) un patēvs Maksis Meijers dzīvo Gret Nekas pilsētiņā Longailendā pie Ņujorkas. Viņas patēvs ir dzimis kuldīdznieks, bet tēvs Meksikā pazudis bezvēsts. Terēze pati dzimusi Savienotajās Valstīs un trīsdesmitos gados, agrā jaunībā, pirmo reizi apprecējusies ar labi gados esošo bagātnieku Albertu Čarlzu Merfiju, kura ģimenē bijusi mājskolotāja. Merfijs miris 1933. gadā, testamentā savu mantu novēlēdams Terēzei. Otrreiz viņa precējusies ar Henriju Stoks Latu, kas miris 1937. gadā, bet trešo reizi ar Dēvidu Holu Konelu, kas miris 1944. gadā. Viņas ceturtā laulība ar Tomu S. Nikolu šķirta 1953. gadā.

Ja kopš pirmās laulības Terēze kļuvusi miljonāre, tad šī piektā to sasaista ar dižciltīgām asinīm un viņa iegūst baroneses titulu. Terēzes īpašumi sniedzas miljonos. Ņujorkas Kvīnsas daļā, viņas dibinātai sabiedrībai pieder vairāki lieli dzīvokļu nami un viņai ir līdzdalība un īpašumi arī citās saimnieciskas nozarēs. Lielu daļu laika pēdējos gados viņa pavada Francijā un arī tur viņai pieder īpašumi.

Kaut dzimusi Amerikā, viņa tekoši runā latviski, latviešu sabiedriskās aktivitātēs nepiedalās, bet kad ap 1947. gadu Vācijā radās projekts par Baltijas universitātes pārcelšanu uz Sav. Valstīm, šim nolūkam viņa piedāvāja čeku par prāvāku summu. Visu laiku zināmu atbalstu viņa sniegusi arī saviem radiniekiem, īpaši izglītības virzienā, gan arī rūpēdamās par to ieceļošanu no Vācijas pēc Otrā pasaules kara un viņu jaunās dzīves uzsākšanas nostabilizēšanu. No otras puses, viņas rados ir arī tādi, kas joprojām strādā par amatniekiem, it kā tiem ar miljonāri radniecības nebūtu.

Barons Huberts fon Pantcs, vairāku ziemas sporta un atpūtas vietu prezidents, kā ziņo Ņujorkas laikraksti, agrāk minēts romantiskās attieksmēs ar vairākām ļoti bagātām un daudzinātām sabiedrības dāmām. Viņa izredzētā tomēr kļuvusi Terēze, kuras vecāki ir kurzemnieki un Latvijā pēdējo reizi ciemojušies trīsdesmito gadu sākumā”.

Latviešu pornozvaigzne un lauva iekaro amerikāņu izklaides industriju 

Un tagad par jaunāko laiku latviešu veiksmīgākajiem un bagātajiem latviešiem – ASV pilsoņiem.

Angļu valodas internetā, meklējot pašreiz slavenākos ASV latviešu vārdus, kā viena no pirmajām izlec informācija par Floridā dzimušo Džesiju Endrjūsu (dz. 1992) – pornoaktrisi, modeli un dīdžeji. Tomēr viens no viņas izcilākajiem sasniegumiem ir juvelierizstrādājumu zīmols “Bagatiba”, kura nosaukums jau pats par sevi izsaka tā nacionālo piederību (viņa arī radījusi zīmolus “Basic Swim” un “Jeu Illimite”). Tāpat viņa veidojusi apģērbu līnijas “American Apparel”, “RVCA” un “The Hundreds”, kā arī izstrādājusi peldkostīmu līniju “Basic Swim”. Viņas radītos zīmolus iecienījušas pasaules līmeņa slavenības, piemēram, amerikāņu uzņēmējas, TV personības, modeles un aktrises Kimas Kardašjanas ģimene.

No 2010. līdz 2015. gadam Džesija bija superpopulāra pornoaktrise, piedalījusies 271 pornofilmā. Džesijas vecāki ir latviete un īrs, bet no tēva puses viņa par ceturtdaļu ir arī ķīniete.

Otrs slavenākais latvietis, kas iekarojis amerikāņu izklaides biznesa virsotnes ir dziedātājs, dziesmu autors un producents Ari Leff (Ari Steprenss Līfs, dz. 1994), kurš uzstājas ar skatuves vārdu Lauv, kas atvasināts no latviešu vārda “lauva”. Lauv vecvecāki un mamma ir latvieši un viņš joprojām nav aizmirsis savu latvietību, jo vasaras mīl pavadīt mūsu pašu Jūrmalā.

Bet nav jau tā, ka latvieši tikai iekaro amerikāņu skatuves. Ir arī daudz “nopietnāki”. Pie tādiem, piemēram, var pieskaitīts politiķi Ēriku Ivanu Kantoru (dz. 1963), kas pārstāvējis Virdžīnijas pavalsti.

Ir arī neskaitāmi veiksmīgi Amerikas latviešu uzņēmēji un zinātnieki. Juris Hartmanis (dz. 1928) ir datorzinātnieks un skaitļošanas teorētiķis, kurš 1993. gadā saņēma atzinību par pētījumiem, kas radīja pamatus Skaitļošanas sarežģītības teorijai. Juris Upatnieks (dz. 1936) ir latviešu izcelsmes amerikāņu fiziķis, kurš 1962. gadā kopā ar citu amerikāņu fiziķi Emetu Leitu izgatavoja vienu no pirmajām hologrammām, strādāja pie radaru izveides, atklāja metodi, kā var uzņemt hologrammas. Viņš ir bijis latviešu zinātnieks, kurš visnopietnāk pretendējis uz Nobela prēmiju.

Pie veiksminiekiem noteikti var pieskaitīt Georgu Juri Miķelsonu (dz. 1937) - latviešu lidotājs un uzņēmēju, kurš dibinājis un vadījis aviosabiedrību “American Trans Air” (“ATA Airlines”).

Amerikāņiem azartu un brīnišķīgas emocijas radījusi arī golfere Natālija Anna Gulbis (dz. 1983), kura sacensības pelna miljoniem dolāru. Savulaik visa pasaule sajūsminājās par Rīgā dzimušā Filipa Halsmana (1906-1979) žurnālā “Life” publicētajām fotogrāfijām. Viņa fotogrāfijas vadošajos ASV žurnālos lielā mērā veidoja priekšstatu par amerikāņu sabiedrības labklājību, optimismu un pašpārliecinātību.

Komentārus neprasa vesela virkne ASV slaveno latviešu plejāde - arhitekts Gunārs Gunivaldis Birkerts, mūsdienu hiperreālisma māksliniece Vija Celmiņa, ķirurgs Kristaps Juris Keggi un daudzi citi.

Mūsdienu slaveno Amerikas latviešu uzskaitījums sevī ietver desmitiem vārdu, un katrs no viņiem pelnījis vietu nācijas slavas zālē – sākot no pornozvaigznes un beidzot ar zinātnieku un ārstu, kas tēmē uz Nobela prēmiju.