87 gados ietriecas rotaļu laukumā, bet 92 gados nobrauc meiteni: vai tiesībām nevajag "vecuma griestus" ?
Pavisam nesen Babītē 87 gadus veca sieviete ar savu auto strauji iebrauca bērnu rotaļu laukumā, burtiski uzkarot savu automobili uz vienas no konstrukcijām. Par laimi, neviena bērna tobrīd tur nebija. Taču tas kādam varēja beigties letāli. Diemžēl tālu nav jāskatās - pērn 92 gadus vecs kungs Torņakalnā nāvējoši nobrauca nepilngadīgu meiteni. Viņš savu vainu neatzina, norādot, ka satiksmes negadījumu vispār neatceras... Cik droši ir ļaut senioriem braukt pie stūres?
Oficiālā statistika: seniori – liela vadītāju daļa
Kā Jauns.lv norāda Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), 2025. gada maijā Latvijā bija šāds aktīvo vadītāju skaits vecuma grupās:
-
65–74 gadi: 81 341
-
75–84 gadi: 26 226
-
85–94 gadi: 4 091
-
Virs 94 gadiem: 33
Salīdzinājumam jaunākajās grupās:
-
45–54 gadi: 169 264
-
55–64 gadi: 136 656
-
25–34 gadi: 134 303
-
18–24 gadi kopā: ~64 000
Tātad – senioru grupā (65+) Latvijā ir vairāk nekā 111 000 aktīvu autovadītāju, kas ir būtisks īpatsvars kopējā autovadītāju populācijā.
Negadījumi: cik lielu daļu izraisa vecākie autovadītāji?
Analizējot satiksmes negadījumu skaitu laika periodā no 2009. līdz 2024. gadam, kļūst skaidrs, ka vecuma grupās pēc 65 gadiem notiek mazāk negadījumu nekā jaunākās grupās, taču tas jāsalīdzina pret aktīvo vadītāju skaitu.
Lūk, daži rādītāji:
- Vecumā 25–34 gadi: 50 240 negadījumi
- Vecumā 20–24 gadi: 19 571 negadījums
- Vecuma grupa 65–69 gadi: 27 555 negadījumi
- Vecuma grupa 70–74 gadi: 16 161 negadījums
- Vecuma grupa 75–79 gadi: 10 149 negadījumi
- Vecuma grupa 80–84 gadi: 6 423 negadījumi
- Vecuma grupa 85+ gadi: 3 574 negadījumi
Šie dati atspoguļo skaidru tendenci – ar katru nākamo piecgadi pēc 65 gadiem ceļu satiksmes negadījumu skaits sarūk. Tomēr tas ne vienmēr norāda uz drošību – iespējams, šie cilvēki brauc mazāk vai retāk, taču to fiziskās un kognitīvās spējas var būt ievērojami pasliktinātas, kas savukārt nozīmē, ka seniors negadījumu var izraisīt nevis biežāk, bet ar daudz traģiskākām sekām, jo reakcijas laiks, orientēšanās spēja un fiziskā izturība šajā vecumā samazinās. Par to liecina arī traģiskais Torņakalna negadījums.
Veselības inspekcija: pārbaudes kārtība ir normatīvi noteikta
Veselības inspekcija Jauns.lv skaidro, ka:
-
Ceļu satiksmes drošība un ar to saistītā politika ir Satiksmes ministrijas kompetencē;
-
Ģimenes ārsti ir atbildīgi par pacienta veselības novērtējumu un informācijas nosūtīšanu CSDD, ja veselības stāvoklis pasliktinās;
-
Valsts policijai ir tiesības pieprasīt pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja ir pamatotas aizdomas par vadītāja neatbilstību.
Tomēr praksē šī sistēma nereti nefunkcionē – ģimenes ārsti dažkārt ignorē acīmredzamas pretindikācijas, kā redzams kādā no 2024. gadā saņemtajiem iesniegumiem, kurā vadītāja ģimene pati iestājās par vadītāja atbilstības anulēšanu. Kopumā 2024. gadā Veselības inspekcija saņēma 9 iesniegumus par transportlīdzekļa komisijas lēmuma apstrīdēšanu, no kuriem 2 tika atcelti.
CSDD komentārs: atbildība ir arī līdzcilvēkiem
Šobrīd likums paredz, ka pēc 60 gadiem veselības pārbaude autovadītājiem jāveic ik pēc 3 gadiem. Kā zināms, senioriem veselība var pasliktināties arī gana strauji, un reizēm nebūt nav jāgaida gadi. CSDD uzsver, ka būtiska loma drošības nodrošināšanā ir ne tikai ārstiem vai policijai, bet arī līdzcilvēkiem – ģimenes locekļiem, kuriem ir vislabākās iespējas pamanīt veselības pasliktināšanos. Ja seniora spējas tiek pamatoti apšaubītas, ģimenei ir jāziņo ārstam, CSDD vai policijai. Diemžēl ne vienmēr šī atbildība tiek uzņemta, norāda CSDD.
