FOTO: Grenlandi gribas jau sen. Donalds Tramps nebūt nav pirmais ASV līderis, kurš iekāro lielāko salu pasaulē

Grenlande atrodas starp Ziemeļameriku un Eiropu, tai ir nozīmīga loma Arktikas reģiona ģeopolitikā un tajā atrodamajiem dabas resursiem. Šī interese patiesībā ir bijusi aktuāla vairāk nekā gadsimtu un diskusiju intensitāte ir mainījusies atkarībā no politiskās situācijas pasaulē.

Pirmais mēģinājums – 1867. gads

ASV ir izrādījusi interesi par Grenlandi jau kopš 19. gadsimta. 1867. gadā, kad ASV iegādājās Aļasku no Krievijas, diskusijās par paplašināšanos tika apsvērta arī Grenlandes un Islandes iegāde. Lai gan šis plāns netika realizēts, tas lika pamatus nākamajiem mēģinājumiem. Tolaik ASV vadīja 17. valsts prezidents Endrjū Džonsons.

Grenlandes stratēģiskā nozīme īpaši pieauga Otrā pasaules kara laikā. Kad Dāniju 1940. gadā okupēja nacistiskā Vācija, Grenlande praktiski kļuva autonomāka, un tās aizsardzība faktiski pārgāja ASV pārziņā. Šajā laikā ASV Grenlandē izveidoja vairākas militārās bāzes, tostarp slaveno Tules gaisa spēku bāzi Grenlandes ziemeļrietumu piekrastē, kas joprojām ir aktīva.

Pēc kara ASV piedāvāja Dānijai iegādāties Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, taču piedāvājums tika noraidīts.

Priekšpostenis Aukstā kara laikā

Aukstā kara laikā Grenlande kļuva par svarīgu stratēģisko punktu kopējā ASV aizsardzības vīzijā, jo tās tuvums Padomju Savienībai ļāva kontrolēt Arktikas gaisa telpu. Tules bāze kļuva par galveno elementu ASV agrīnās brīdināšanas sistēmā, kuras uzdevums bija identificēt iespējamus raķešu uzbrukumus. Šajā periodā Grenlandes ģeopolitiskā vērtība vēl vairāk pieauga.

Vēl 2019. gadā toreiz pirmo reizi ASV prezidenta amatā nonākušais Donalds Tramps izraisīja plašu starptautisku rezonansi, publiski izsakot vēlmi iegādāties Grenlandi. Tramps to skaidroja ar salas stratēģisko nozīmi un potenciālo ekonomisko vērtību, it īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņu dēļ pieejamos dabas resursus.

Dānijas valdība, kas pārvalda Grenlandi, piedāvājumu kategoriski noraidīja, nodēvējot to par absurdu. Tomēr šī epizode atkārtoti izcēla ASV interesi par šo reģionu un diskusiju par Grenlandi aktualitāšu lokā.

Pasaule uzlūko Trampa plānus kā absurdus

Par Trampa iniciatīvu viedokļus pauduši daudzi starptautisko attiecību eksperti un politikas pārzinātāji.

ASV informācijas tehnoloģiju giganta “Microsoft” dibinātājs, filantrops Bils Geits pauda, ka, viņaprāt, šis priekšlikums “vairāk izklausās pēc darījumu sarunu stratēģijas, nevis nopietnas ģeopolitiskas iniciatīvas. Tas arī pierādot, cik svarīgs kļūst Arktikas reģions nākotnes resursu nodrošinājumam.”

ASV senators un bijušais ASV prezidenta kandidāts Bernijs Sanderss (“Demokrāti”) norādīja: “Grenlandes iegāde ir absurds priekšlikums, kas novērš uzmanību no patiesajiem globālajiem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām. Mums jāiegulda resursi Arktikas reģiona ilgtspējīgā attīstībā, nevis jācenšas to privatizēt.”

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele izteica “diplomātisku”, bet acīmredzami kritisku viedokli: “Šādi piedāvājumi nav savienojami ar mūsdienu starptautisko tiesību principiem. Grenlandei un tās iedzīvotājiem ir jābūt galvenajiem lēmumu pieņēmējiem par savas teritorijas 
nākotni.”

Te gan jāpiebilst, ka, lai gan ASV interesi par Grenlandi galvenokārt nosaka ģeopolitiskie un ekonomiskie faktori, salas iedzīvotājiem šis jautājums ir saistīts ar pašnoteikšanos un kultūras saglabāšanu.

Grenlande ir Dānijas autonomā teritorija, un tai ir savs parlaments, taču iedzīvotāju vidū pieaug atbalsts pilnīgai neatkarībai. ASV piedāvājumi ir radījuši diskusijas par Grenlandes nākotni un tās iespējām. Vēl šonedēļ uz salu tādā savdabīgā “ekspedīcijā” devās Donalda Trampa dēls Donalds Tramps juniors:

Ievēlētā prezidenta atvase savos sociālajos tīklos uzsvēra, cik laipni viņš un delegācija sagaidīti Grenlandē. Lieki piebilst, ka par Grenlandes “iegūšanu” sajūsmā ir arī ASV miljardieris, tuvs Donalds Trampa sabiedrotais un ”Space X” dibinātājs Īlons Masks.

Klimata pārmaiņu un dabas resursu aspekts

Nevar nepieminēt arī faktu, ka klimata pārmaiņas, kas samazina ledāju daudzumu Grenlandē, ir pavērušas iespējas piekļūt agrāk nepieejamiem dabas resursiem, piemēram, naftai, gāzei un retzemju metāliem.

ASV un citu lielvalstu, piemēram, Ķīnas, interese par Grenlandi šajā kontekstā gadu laikā ir pieaugusi. Grenlande var kļūt par nozīmīgu spēlētāju globālajā resursu tirgū, un ASV nevēlas zaudēt ietekmi šajā reģionā.

ASV interese par Grenlandi, visticamāk, saglabāsies, jo Arktikas reģiona nozīme turpinās pieaugt. Lai gan šobrīd Grenlandes nešķiet reālistisks scenārijs, ASV turpinās meklēt veidus, kā nostiprināt savu klātbūtni šajā reģionā, izmantojot diplomātiskus un ekonomiskus līdzekļus.

Kā zināms, Donalds Tramps savā retorikā par šīs salas iegūšanu ASV rīcībā ir bijis pat īpaši agresīvs savos izteikumos, piedraudot Dānijai ar sekām, ja tā nerīkosies saskaņā ar viņa nolūkiem. Cits, taču šobrīd līdzīgi absurds stāsts ir Trampa apgalvojumi par Kanādas un Panamas kanāla pārņemšanu.

Tikmēr Grenlande un tās iedzīvotāji turpinās cīnīties par savu vietu starptautiskajā arēnā un tiesībām lemt par savu nākotni. Grenlandes jautājums ir ne tikai par teritoriju un resursiem, bet arī par globālo ģeopolitiku un lielvalstu cīņu par ietekmi Arktikā. Šis stāsts, attiecīgi, tik drīz nebeigsies.