Dzinēji, kas izputina aviokompānijas. Apdraud arī "AirBaltic"
Kaislībās ap "AirBaltic" reisu atcelšanu un aviokompānijas nākotni otrajā plānā ir palicis jautājums, kas vispār šo jezgu aizsāka - par dzinējiem, kuru remonta dēļ lidmašīnām nākas palikt uz zemes, nevis doties ieplānotajos reisos. "AirBaltic" nav vienīgais "Pratt & Whitney" ražoto motoru upuris, jo vismaz viena aviokompānija lielā mērā to vainas dēļ jau ir bankrotējusi.
Kad kompānija "Bombardier" pirms vairāk nekā desmit gadiem gatavojās laist tirgū savu jauno aviolaineri, tad meklēja tam pēc iespējas efektīvākus un ekonomiskākus dzinējus. Nekāda lielā izvēle nebija, jo pasaulē tikai uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi uzņēmumi ražo reaktīvos dzinējus pasažieru lidmašīnām. Izvēle krita uz "Pratt & Whitney" svaigi radīto turboventilatoru dzinēju PW1000G, kas, atšķirībā no konkurentiem, bija ekonomiskāks un klusāks. Vēlāk šo "Bombardier" lidmašīnu projektu pārņēma "Airbus", bet par jauno laineru "Airbus A220" vienu no pirmajiem pircējiem kļuva mūsu pašu "AirBaltic", kas ar šī tipa lidmašīnu pirmo lidojumu veica 2016. gada nogalē. Tobrīd tas visiem likās ļoti veiksmīgs darījums, jo Latvijas nacionālā aviokompānija bija tikusi pie ekonomiskas lidmašīnas, uz kādu citām aviosabiedrībām nāksies gadiem ilgi gaidīt rindā.
Nāvējošais negadījums Šveicē
Lai arī dzinēji tiešām bija efektīvi, tomēr drīz vien pēc to ekspluatācijas sākuma atskanēja pirmie trauksmes zvaniņi. Sākumā gan signāli nelikās īpaši nopietni, jo tie nāca no Indijas, kur lidmašīnas tika lietotas motoriem ne pārāk draudzīgā vidē, kur gaisa mitruma procents bija augsts, atmosfera piesārņota un savu artavu deva arī sāļais okeāna gaiss tajos lidlaukos, kas atradās piekrastē. Tādēļ divām indiešu aviokompānijām, kas izmantoja lidmašīnas ar šiem dzinējiem, drīz vien nācās mainīt vai remontēt vairākus desmitus motoru un veikt tajos uzlabojumus, lai mazinātu mitrā gaisa ietekmi. Bet tas taču tur, "pie viņiem", mums Eiropā viss mierīgi.
Taču mazliet vēlāk arī Eiropas aviokompānijas, piemēram, "Lufthansa", kas tobrīd jau bija saņēmušas lidmašīnas ar "Pratt & Whitney" jaunajiem dzinējiem, sāka sūdzēties par dažādiem defektiem, piemēram, vibrācijām, kuru dēļ motorus nācās mainīt pirms ieplānotā laika. "AirBaltic" uz kopējā fona vēl izskatās diezgan labi, jo, cik zināms, bijis tikai viens gadījums, kad 2020. gadā reisā no Rīgas un Malagu fiksētas problēmas dzinēja darbībā. Garāks nepatīkamu piedzīvojumu saraksts ir Šveices aviokompānijai "Swiss International Air Lines", kas piedzīvojusi vismaz piecus incidentus ar dzinēja problēmām. Lielākā daļa no tiem notikuši pirms vairākiem gadiem, taču pēdējais pavisam nesen, pērnā gada nogalē, kad reisā Bukareste - Vīne dzinēja problēmu dēļ kabīnē radās piedūmojums un lidmašīnai nācās veikt ārkārtas nosēšanos Grācā, izmantojot piepūšamos trapus. 17 cilvēkiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība, bet viens no apkalpes locekļiem vēlāk slimnīcā nomira. Šī ir pirmā reize, kad incidentā, kur iesaistīta "Airbus A220" modeļa lidmašīna, gājis bojā cilvēks.
Maza detaļa rada lielas problēmas
Pagaidām pāragri spriest, kas tieši vainojams "Swiss" lainera incidentā, taču ir skaidrs, ka ar "Pratt & Whitney" motoriem ir problēmas. Tās atzinis arī pats ražotājs, jo 2023. gadā pamatīgas savu motoru inspekcijas rezultātā noskaidroja, ka vienā no detaļām izmantots nekvalitatīvs metāls, no kura laika gaitā atdalās sīkas daļiņas, kas var ietekmēt dzinēja darbību. Iespējams, ka te pie vainas varētu būt Covid epidēmijas izraisītais juceklis ar detaļu piegādēm, kad daļa ierasto ražotāju vairs nebija pieejami un nācās meklēt jaunus, kuri varbūt ne vienmēr bija izdevumu augstumos.
Lai kurš arī būtu vainīgs pie nekvalitatīvo detaļu izvēles, finansiālās sekas ir smagas gan motoru ražotājiem, gan arī visām aviokompānijām, kuras izmanto lidmašīnas ar "Pratt & Whitney" dzinējiem. Jau 2023. gada otrajā pusē "Pratt & Whitney" paziņoja, ka visiem ekspluatācijā esošajiem šī modeļa dzinējiem būs nepieciešams remonts. Reaktīvo dzinēju "pārkrāmēt" nav gluži tas pats, kas automašīnai nomainīt eļļas filtru - tas ir laikietilpīgs process. Bet tas nozīmē, ka lidmašīnām kādu laiku nāksies pavadīt uz zemes. Ne visām uzreiz, jo remontdarbus sāk ar tām, kuru dzinējos šaubīgās detaļas atrodas visilgāk un tātad defektu risks ir lielāks. Taču sliktā ziņa ir tā, ka kopējais remontējamo dzinēju skaits sasniedz 3000. Pēc "Pratt & Whitney" aplēsēm, tas nozīmē, ka vidēji 350 lidmašīnas visu laiku atradīsies remontā, bet visus remontdarbus plānots pabeigt šā gada laikā.
Protams, tas viss rada astronomiskus zaudējumus. Ir aprēķināts, ka problēmas seku novēršana izmaksās vismaz sešus miljardus dolāru un lielākais cietējs būs dzinēju ražotājs. Taču sveikā cauri netiks arī aviokompānijas, kuras dīkstāves dēļ zaudē desmitiem tūkstošu lidojuma stundu un tūkstošiem neveiktu reisu. "AirBaltic" ar saviem 4670 atceltajiem lidojumiem ir tikai viena no daudzajām aviokompānijām, jo šī modeļa dzinējus izmanto arī tādas lielas lidsabiedrības kā "Turkish Airlines", "Lufthansa", "Air China", "Delta" un "Wizz".
Te vietā jautājums, vai tiešām "AirBaltic" vadībai ziņa par to, ka daļa flotes atradīsies dīkstāvē un tādēļ vajadzēs atcelt daļu reisu, nāca kā pārsteigums. Diezgan droši var teikt, ka nē; par to zināja jau dažus mēnešus iepriekš. Taču, visticamākais, nolēma sagaidīt gada beigas, lai redzētu, uz kuriem nākamajā gadā ieplānotajiem reisiem pārdots vismazāk biļešu un kurus tātad var ar vismazākajiem zaudējumiem atcelt. Droši vien kādu daļu zaudējumu segs dzinēju ražotājs, taču jau tagad skaidrs, ka cietusi ir arī mūsu lidsabiedrības reputācija, jo, visticamākais, pārskatāmā nākotnē cilvēki aviobiļetes pirks piesardzīgāk, baidoties, ka atkal var saņemt ziņu par reisu atcelšanu.
Aviokompānijas ceļā uz bankrotu
"AirBaltic" gan nav pati lielākā cietēja, jo ir pāris aviokompānijas, kas tiešām ir nonākušas līdz bankrotam. Kā vienu no savu nedienu iemesliem tās min "Pratt & Whitney" dzinēju problēmas, taču patiesībā tās ir viens no vairākiem faktoriem.
Pērn savu darbību izbeidza sestā lielākā Indijas aviokompānija "Go First" (agrāk saucās "Go Air), kas izmantoja vairāk nekā 50 lainerus ar "Pratt & Whitney" dzinējiem. 2023. gadā "Go First" iesūdzēja "Pratt & Whitney" tiesā, apgalvojot, ka lidsabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās dzinēju ražotāja vainas dēļ, jo tas nav spējis savlaicīgi veikt lidmašīnu motoru apkopi. Kamēr notika tiesāšanās, līzinga kompānija atņēma "Go First" lidmašīnas un uzņēmumam vajadzēja steigšus meklēt investorus. Beidzās viss nelāgi: investori tā arī neatradās, no dzinēju ražotājiem naudu piedzīt neizdevās un lidsabiedrību pasludināja par bankrotējušu. Pēc visa spiežot, dzinēju problēmas bija tikai pēdējais salmiņš, jo visas nelaimes sākās ar Covid epidēmiju, kuras laikā "Go First" cieta milzīgus zaudējumus.
Mazliet citādāks ir stāsts par septīto lielāko amerikāņu aviokompāniju "Spirit Airlines", kuras bankrota procedūra tika uzsākta pērnā gada nogalē. Arī tai zaudējumus radīja vispirms Covid, bet pēc tam arī lidmašīnu dzinēji, taču vislielākās problēmas sākās, kad tiesa aizliedza "Spirit" apvienošanos ar citu aviokompāniju, uzskatot, ka tas būs pretrunā ar konkurences principiem un kaitēs patērētājiem. Pēc šāda tiesas lēmuma "Spirit" akcijas pamatīgi kritās un finansālo problēmu māktā lidsabiedrība paziņoja par bankrota procedūras uzsākšanu.
