TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: aizturēts bijušā Ukrainas Augstākās radas priekšsēdētāja Parubija iespējamais slepkava
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas gaisa spēku lidmašīnas Hersonas apgabalā pamanīja augstceltni, ko Krievijas karaspēks bija pārveidojis par bezpilota lidaparātu komandcentru. Objekts tika iznīcināts precīza trieciena rezultātā.
Ukrainian Air Force aircraft struck an elevator facility in Kherson Oblast that Russian troops had converted into a drone command center. The site was destroyed in a precision strike. pic.twitter.com/miP8yUFyrp
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 1, 2025
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pirmdien asi kritizējis medijos izskanējušos Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leianas izteikumus par drošības garantijām Ukrainai.
Ministrs uzsvēra, ka nav pareizi apspriest šādus jautājumus pirms sarunām ar Kijivu vai Maskavu.
"Papildus tam, ka Eiropas Savienībai nav nekādas jurisdikcijas vai kompetences attiecībā uz karaspēka izvietošanu - neatkarīgi no tā, kur un kādiem mērķiem - es būtu ļoti piesardzīgs, jebkādā veidā apstiprinot vai komentējot šādus apsvērumus," žurnālistiem, apmeklējot ieroču ražotni Trosdorfā, norādīja Pistoriuss.
"Mēs paātrinām papildu pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi, lai uzlabotu aizsardzību pret raķetēm," sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.
⚡️ Zelensky announces faster air defense deliveries after deadly Russian strikes.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 1, 2025
"We are accelerating the supply of additional air defense systems to enhance protection against missiles," President Volodymyr Zelensky said.https://t.co/yYBTqtLAgs
Aculiecinieki publiskās vietās Ventspilī ievērojuši visnotaļ savādas skrejlapas. Tajās pausts, ka ukraiņu kopiena stingri iestājas pret krievu valodas izskaušanu no Latvijas skolām, jo “krievu valoda ukraiņiem ir pieejama” un bez tās “bērni paliks bez nākotnes”. Vairāk lasi šeit.
Daudziem bērniem tā ir cerības diena, bet citiem šī iespēja ir zudusi.
Simtiem cilvēku ir gājuši bojā Krievijas uzbrukumos, tūkstošiem ir nolaupīti un aizvesti uz Krieviju. Tomēr Ukrainas bērni turpina mācīties, par spīti visam.
Today is the first day of school in Ukraine. For many children, it’s a day of hope — but for others, that chance is gone.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 1, 2025
Hundreds have been killed in Russian attacks, thousands abducted to Russia. Still, Ukraine’s children keep learning, against all odds. pic.twitter.com/OLwyEyYMGX
Komunistiskās Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins un Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien Šanhajas sadarbības organizācijas samitā kritizēja Rietumus, kurus Putins kārtējo reizi melīgi vainoja Ukrainas kara izraisīšanā.
Samitā, kas norisinās Tiaņdzjiņā, piedalās vairāk nekā 20 valstu līderi, tai skaitā Indijas premjerministrs Narendra Modi un Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans. Šis ir Šanhajas sadarbības organizācijas lielākais samits kopš organizācijas dibināšanas 2001.gadā, un plašais samita dalībnieku skaits apliecina Ķīnas augošo ietekmi.
Šanhajas sadarbības organizācijā ietilpst Ķīna, Indija, Krievija, Pakistāna, Irāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna un Baltkrievija. Vēl 16 valstis piedalās kā novērotājvalstis vai dialoga partnerības valstis.
Turcijas prezidents Erdogans tikās ar Putinu Ķīnā Šanhajas Sadarbības organizācijas samita laikā. Kopā ar galvenajiem Turcijas ministriem un izlūkdienestu amatpersonām līderi apsprieda divpusējās attiecības un globālus jautājumus, tostarp Ukrainu. Erdogans atkārtoti uzsvēra Turcijas apņemšanos nodrošināt taisnīgu un ilgstošu mieru, uzsverot Stambulas lomu dialoga veicināšanā.
Turkish President Erdoğan met with Putin in China during the Shanghai Cooperation Organization summit. Joined by key Turkish ministers and intelligence officials, the leaders discussed bilateral ties and global issues, including Ukraine. Erdoğan reiterated Turkey’s commitment to… pic.twitter.com/7sm52Rv19j
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 1, 2025
"Heihe" bija viena no pēdējām Ķīnas bankām, kas bija gatava apstrādāt darījumus Krievijas nesankcionētajām kredītiestādēm pēc tam, kad lielākās Ķīnas bankas pārtrauca šādus pakalpojumus.
⚡️ Key Chinese bank reportedly halts Russia payments after EU sanctions.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 1, 2025
Heihe was one of the last Chinese banks willing to process transactions for Russian non-sanctioned credit organizations after larger Chinese banks cut off such services.https://t.co/8XYSf99TGG
Ukrainas pulkvedis Anatolijs Štefans "Štirlics" ziņo, ka 26. augustā raķešu triecienā tika nogalināti astoņi Krievijas FDD robeždienesta virsnieki.
Ukrainian Colonel Anatoliy Shtefan "Shtirlitz" reports that a missile strike on August 26 eliminated eight officers of Russia’s FSB Border Service. pic.twitter.com/gBlBi7Xubt
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 1, 2025
Svētdienas intervijā "ZDF" Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka viņš garīgi gatavojas ilgstošam karam Ukrainā.
Tomēr viņš neprecizēja, vai Berlīne sūtīs miera uzturēšanas spēkus, ja tiks panākta vienošanās par pamieru.
"Es garīgi gatavojos tam, ka šis karš ievilksies ilgu laiku. Mēs cenšamies to izbeigt pēc iespējas ātrāk, bet, protams, ne uz Ukrainas padošanās rēķina," Mercu citēja "Politico".
German Chancellor braces for a long war in Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) September 1, 2025
In a Sunday interview with ZDF, German Chancellor Friedrich Merz said he is mentally preparing for a prolonged war in Ukraine.
However, he did not specify whether Berlin would send peacekeeping troops if a ceasefire agreement… pic.twitter.com/eH7dTNbb0d
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
