TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pārdislocē karaspēku jaunai uzbrukuma operācijai Zaporižjas apgabalā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Aizsardzības ministrs Šmihaļs apstiprināja, ka ir sākta Ukrainas tālas darbības rādiusa spārnotās raķetes "Flamingo" ražošana, sakot, ka sīkāka informācija tiks atklāta, "kad pienāks īstais brīdis".
Defense Minister Shmyhal confirmed that production of the Ukrainian long-range “Flamingo” cruise missile has begun, saying details will be disclosed “when the right moment comes.” https://t.co/7S5IDoCSNa pic.twitter.com/IoSIz5fP2i
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) August 18, 2025
Kopš 2022. gada novembra Krievijas spēki ir ieņēmuši tikai 5842 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, kas veido aptuveni 0,97% no valsts sauszemes, liecina "DeepState" dati.
Since November 2022, Russian forces have only captured 5,842 square kilometers of Ukrainian territory, accounting for about 0.97% of the country's landmass, according to DeepState.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) August 18, 2025
Viens no izskaidrojumiem, kādēļ ASV prezidents Donalds Tramps tik ļoti vēlas piespiest Ukrainu piekrist Krievijas nosacījumiem kara izbeigšanai, ir viņa vēlme saņemt Nobela miera prēmiju. Par tās nepiešķiršanu viņš pēdējā laikā regulāri žēlojas, bet jūlijā viņš pat bija zvanījis Norvēģijas finanšu ministram un bijušajam NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, interesējoties par kāroto prēmiju. Vairāk lasi šeit.
Lai gan starptautiskais tūrisms Odesā ir praktiski izzudis, ukraiņi ar ierobežotām ceļošanas iespējām arvien biežāk meklē atpūtu pie Melnās jūras.
Though international tourism to Odesa has all but vanished, Ukrainians with limited travel options increasingly seek out the Black Sea to relax.https://t.co/6jysS0s6Id
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) August 18, 2025
ASV prezidents Donalds Tramps un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikšanās laikā Baltajā namā uzsvēruši gatavību turpināt sarunas par kara izbeigšanu, vienlaikus izvairoties no konkrētiem solījumiem.
Tramps norādīja, ka Vašingtonas atbalsts Ukrainai nav nonācis strupceļā, bet Zelenskis uzsvēra – viņš ir gatavs arī trīspusējai tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Plašāk lasīt šeit.
Sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina, norādījusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), tiekoties ar ASV kongresmeni Endrū Harisu.
Ar Harisu tikās arī pārējie Saeimas Prezidija locekļi - Saeimas priekšsēdētājas biedres Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) un Antoņina Ņenaševa (P), Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns (AS) un Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs (NA).
Uzsverot Baltijas aizsardzības līnijas nozīmīgumu, Mieriņa sacījusi, ka ASV atbalsts tam ir ļoti svarīgs, jo Latvija sargā Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu. Saeimas priekšsēdētāja pateicās par ASV Kongresa stingro atbalstu Baltijas Drošības iniciatīvai, kā arī uzsvēra tās nozīmi arī turpmākā militāro spēju uzlabošanā.
"Armijas aviācija ir sevi ļoti labi pierādījusi: ar ložmetējiem aprīkoti helikopteri ir ļoti efektīvi," sacīja virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
⚡️ Ukraine shot down 3,200 Shahed-type drones from helicopters in past year, chief commander says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) August 18, 2025
"The army aviation has proven itself very well: helicopters equipped with machine guns are highly effective," Commander-in-Chief Oleksandr Syrskyi said.https://t.co/R1peEMTdDk
Krievija apzināti uzbrūk Azerbaidžānas valsts uzņēmuma SOCAR noliktavām, atriebjoties Azerbaidžānai un personīgi prezidentam Alijevam.
Zaudējumi tiek lēsti desmitiem miljonu dolāru vērtībā.
Russia is deliberately striking the storage facilities of the Azerbaijani state company SOCAR as revenge against Azerbaijan and President Aliyev personally.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) August 18, 2025
The damage is estimated in tens of millions of dollars. https://t.co/V38ugOcuas pic.twitter.com/hMrHMNrpO8
Uzbrukums bija apzināts. Bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz 7.
The moment of the morning strike on a residential building in Kharkiv. The attack was deliberate. The death toll has risen to 7. pic.twitter.com/yiwCMZBrQN
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) August 18, 2025
Lētā nafta tiek pārstrādāta, pārdota visā pasaulē, un Putins kabatā iekrāj cieto valūtu karam. Vašingtona brīdina: Indijai ir jāizvēlas — darījumi ar Maskavu vai reāla partnerība ar Rietumiem, ziņo "Financial Times".
FT: India’s oil industry has become a global “laundromat” for Russian crude. Cheap oil is refined, resold worldwide, and Putin pockets hard currency for war. Washington warns: India must choose—business with Moscow or a real partnership with the West. pic.twitter.com/eSowIEw1PS
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) August 18, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
