Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 18. un 19. janvārī. FOTO. VIDEO

Tai pašā daudz aizraujoša piedāvā arī tie, kas tieši nav saistīti ar Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu organizēšanu: Rīgas Cirks ar krāšņām izrādēm svinēs savu 125. dzimšanas dienu, Liepājas Pāvila baznīcā koncertverijas pirmizrādi piedzīvos līdz šim nepublicēta Mārtiņa Freimaņa dziesma, galerijā „Daugava” jubilejas izstādi piedāvā māksliniece Biruta Delle...

Sestdien, 18. janvārī, noteikti jāiziet Rīgas ielās, jo tur vērienīgi tiks atklāts Eiropas kultūras galvaspilsētas gads.

Centrāltirgus paviljonos un Spīķeros, kā arī autoostā visu cienu notiks Rīgas - 2014 programmas „nogaršošana”. Katrā tirgus paviljonā un autoostā varēs izbaudīt katras Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas tematiskā līnijas atmosfēru, kā arī tirgus tradicionālo piedāvājumu.

11. Novembra krastmalā pulksten 18.00 būs „Gaismas parāde”- nakts uzvedums ar majestātiskām figūrām. Galvenais objekts būs septiņus metrus augsta un astoņus metrus garš gaismas kuģis. Starp Dzelzceļa un Vanšu tiltu pulksten 19.00 varēs vērot gaismas izrādi, kurai speciāli mūziku komponējis Jānis Lūsēns, un tā izkrāsos pirotehnikas meistara Kalvja Kalniņa un mākslinieka Normunda Bļasāna veidotās gaismas ainavas.

Toties 2. Pasaules uguns skulptūru čempionāts sāksies pulksten 19.30 Daugavas krastā starp AB dambi un Kuģu ielu. Katra čempionātam pieteiktā skulptūra tiks dedzināta un vērtēta desmit minūtes. Noslēgumā paredzēta tēlnieka Kārļa Īles veidotā lielā uguns instalācija – teātris ar publikas iesaistīšanos.

Tāpat kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas vakaros gan sestdien, gan svētdien, iestājoties tumsai, visus priecēs gaismas festivāla „Staro Rīga” speciālizlaidums. Pilsētvidē tiks izgaismoti ap simts gaismas objektu, kas būs aplūkojami gan tuvumā, gan no attāluma, gan kā pilsētas ainavas sastāvdaļa. Ēku fasādes, tilti, pieminekļi un parki kļūs par gaismas un video tehnoloģiju izstādes objektiem un gaismas instalāciju ekspozīcijām, ko papildinās muzikālas un teatrālas norises.

„Arēnā Rīga” 18. janvārī pulksten 21.00 notiks Eiropas kultūras gada atklāšanas koncerts „Rīga dimd”, kurā Rīga klausītājus uzrunās kā laikmetīga kultūras un mākslas pilsēta. Bet tie nebūs vienīgie Eiropas kultūras gada atklāšanas pasākumi – sīkāku norišu programmu meklējiet internetā: www.riga2014.org. Savukārt svētdien, 19. janvārī, ar svētku ekspresi varat doties uz Siguldu, kur svētki turpināsies.

2. Eiropas kultūras galvaspilsētas satelītpilsētas Siguldas sezonas atklāšana

Šajās brīvdienās sevi kā Eiropas kultūras galvaspilsētas oficiālo partneri prezentē arī viena no skaistākajām Latvijas pilsētām - Sigulda. Tas ir iemesls, lai dotos uz turieni, nemaz negaidot zelta rudens iestāšanos. Un arī turpmāk visa gada garumā būs daudz interesanta, ko redzēt un piedzīvot Siguldā kā Eiropas kultūras galvaspilsētas „pielikumā”.

No 17. līdz 19. janvārim Siguldā norisinās vides mākslas festivāls „Daba. Pilsēta. Nākotne.(Nature. Urban. Future.)”, kura laikā īpaši tiek piedāvāts sajust, ieraudzīt un sadzirdēt dabu arī ziemā.

Šim festivālam veidota gaismas pastaiga „Ieziemots!* Siguldā”, kurā māksliniece Agnese Melbārde kopā ar radošo komandu piedāvā apskatīt astoņus īpaši veidotus vides gaismas objektus „Ieziemots!*”. Tās ir astoņas gaismas piepildītas sajūtu siltumnīcas – platformas, kurās sintezēti un elektronizēti vairāki dabas motīvi, kā arī atsevišķas vielas un procesi. Objekti apskatei izvietoti pastaigas takā no Siguldas dzelzceļa stacijas pa Pils un Raiņa ielu.

Ar Britu padomes atbalstu Siguldā viesojas Saimons Beks, kurš Siguldas Svētku laukumā radījis lielformāta sniega zīmējumus – viņš ģeometriskus rakstus sniegā veido, izmantojot sniega kurpes un orientēšanās kompasu, lai tajā atstātu precīzus pēdu nospiedumus sniega zīmējumiem.

Tāpat festivāla ietvaros Livonijas ordeņa Siguldas pilī sadarbībā ar Francijas Institūtu būs skatāmas Francijas radošās kompānijas „Picto facto” lielformāta instalācijas „Billevesees”. Lielformāta gaismas un krāsu pilsētvides instalācijas veidos neordināras un fantastiskas formas, kas atdzīvina pilsētvidi un aicina apmeklētājus pulcēties ap tām, dalīties sarunās un smieklos brīvā atmosfērā.

Sestdien, 18. janvārī, pulksten 19.00 un svētdien, 19. janvārī, pulksten 19.30 Siguldas Kultūras centrā notiks grupas „Dzelzs Vilks” izveidotās mūsdienu tautas mūzikas apvienības „Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris” jaunā albuma „Kālabad” prezentācijas koncerti. Biļešu cena: 9,96 – 12,81 eiro („Biļešu paradīzes” tīkā).

Šajās brīvdienās Siguldas publiskajās telpās - kafejnīcās un viesnīcās, mākslas un kultūras telpās būs mākslas izstādes, radošas laboratorijas un performances. Tostarp svētdien, 19. janvārī:

* no pulksten 15.00 līdz 21.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā varēs vērot mākslas instalācijas un performances;

* pulksten 17.00, 18.00 un 19.00 Livonijas ordeņa Siguldas pilī atklās kultūras un mākslas elektrostaciju „Ziņojums Visumam”;

* pulksten 17.30 un 19.30 Elmāra smilšu galerijā pie Siguldas Jaunās pils varēs priecāties par divcēlienu trīsdimensiju smilšu gleznu izrādi „Pasaules radīšana”.

Rīdzinieki uz Siguldu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ar īpašu svētku ekspresi varēs doties 19. janvārī pulksten 15.04, bet atpakaļ dienas izskaņā – no Siguldas pulksten 19.08. Vilcienā par svētku sajūtu rūpēsies trīs mūziķi no Siguldas – Kaspars Gulbis, Edijs Everss un Elmārs Rudzītis. Sīkāk par norisēm Siguldā šajās brīvdienās internetā: www.sigulda.lv.

3. Jubilejas balle Rīgas cirkā

Rīgas Cirks šajās dienās svin savu pusapaļo jubileju – 125. dzimšanas dienu un tas ir lielisks iemesls, lai to nosvinētu ar īpašām jubilejas izrādēm. Jubilejai par godu notiks četras izrādes – piektdien, 17. janvārī, pulksten 18.00, sestdien, 18. janvārī, pulksten 13.00 un 16.00, kā arī svētdien, 19. janvārī, pulksten 13.00. Tajās uzstāsies jaunie Latvijas cirka mākslinieki kopā ar mūsu cirka draugiem - māksliniekiem no Vācijas, Lietuvas, Ukrainas un Krievijas. Starp māksliniekiem būs:

* viens no vispopulārākajiem un talantīgākajiem Lietuvas cirka māksliniekiem, žonglieris - ekvilibrists, kurš pērn veiksmīgi realizējis savu sapni un kļuvis par sava telts cirka „Amber Circus” īpašnieku, Darjus Ščesnulevičus. Jāpiebilst, ka lietuviešu žonglieris savus pirmos starptautiskos panākumus guvis tālajā 1990. gadā, piedaloties Rīgas Cirka manēžā rīkotajā starptautiskajā cirka festivālā „Draudzības arēna”, kļūstot par festivāla favorītu priekšnesumā „Ekvilibrists - žonglieris uz brīvi stāvošām kāpnēm”;

* Rīgas Cirka 125. jubilejas izrādē piedalīsies arī viena daudzpusīgākajām Latvijas gaisa vingrotājām Jeļena Vasiļjeva, kura vienlīdz meistarīgi demonstrē savas prasmes augstu zem kupola gan vingrojot aplī, gan plīvojošās lentās, gan demonstrējot gaisa akrobātiku, gan  noturot rotējošus hulahupa apļus. Jubilejas programmā māksliniece visus priecēs ar iecienīto vingrojumu vertikālajās lentās;

* uzstāsies arī vairākkārtējais dažādu cirka festivālu laureāts, apbrīnojami plastiskais gaisa vingrotājs no Krievijas Aleksejs Šmagins, kas skatītājus pārsteidz ar savu filigrāno, horeogrāfisko izpildījuma tehniku virtuozos gaisa vingrojumos;

* visus priecēs Natali Scholl un Marcel Frank - vācu mākslinieki ar saviem lieliskajiem kamieļiem un zirgiem;

* savukārt ukraiņu atlēts Sergejs Ivanets ir Latvijas publikas mīlulis, kas katru reizi skatītājus pārsteidz ar saviem trikiem. Nepārspēts ir viņa ģeniālais triks - zobos turoties tikt paceltam līdz kupolam, vienlaicīgi rokās turot smagās svaru bumbas. Jubilejas programmā, protams, būs arī kāds rekordtriks.

Būs arī citi mākslinieki un citi triki, kas sagādās ne tikai prieku lieliem un maziem, bet arī radīs svētku gaisotni. Biļešu cenas: 7 – 21,50 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.cirks.lv .

4. Labdarības koncertā pirmizrādi piedzīvos vēl nepublicēta Mārtiņa Freimaņa dziesma

Liepājas Svētā Pāvila baptistu baznīcā (Kuršu ielā 19) sestdien, 18. janvārī, pulksten 18.00 notiks ikgadējais labdarības koncerts „Tu esi mans draugs”, ko organizē biedrība „Dižvanagi” un Mārtiņa Freimaņa

Koncertā piedalīsies mūziķi Kārlis Būmeisters, Nikolajs Puzikovs, Normunds Kalniņš, Guntars Račs, Kaspars Boroduško, Ieva Dreimane, Zanda Štrausa, Liepājas teātra aktieri Everita Pjata, Agnese Jēkabsone, Viktors Ellers un Marģers Eglinskis. Koncertu vadīs Liepājas teātra aktieris Mārtiņs Kalita. Koncertā muzicēs arī saksofonists Artis Gāga un Liepājas jauniešu vokālais ansamblis „Gaismiņa”.

Jāpiebilst, ka koncertā sestdien Liepājas Pāvila baznīca pirmizrādi Nikolaja Puzikova izpildījumā piedzīvos vēl līdz šim nepublicētās Mārtiņa Freimaņa dziesmas „Princesīte” koncertversija, kura savulaik tika rakstīta grupai „Putnu balle”.

Labdarības koncerts „Tu esi mans draugs” kļuvis par biedrības „Dižvanagi” tradīciju nu jau piecu gadu garumā. Sadarbība ar Mārtiņa Freimaņa fondu nav nejauša. Mārtiņš Freimanis iesaistījās „Dižvanagi” darbībā un muzicēja pirmajos biedrības rīkotajos labdarības koncertos.

Ieeja koncertā par ziedojumiem, kuri tiks izlietoti biedrības „Dižvanagi” nometņu rīkošanai bērniem ar īpašām vajadzībām. Sīkāk internetā: www.mff.lv .

Nacionālajā operā svētdien, 19. janvārī, pulksten 19.00 pirmizrādi piedzīvos viens no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas atklāšanas pasākumiem – Riharda Vāgnera opera „Reinci” - „Rienci. Triumfs un sakāve”. To vēl varēs redzēt otrdien, 21. janvārī, pulksten 19.00, kā arī Rīgas Operas festivāla ietvaros 3. un 15. jūnijā.

Nacionālās operas vadītājs Zigmars Liepiņš akcentē, ka operai ir liels gods piedalīties „Rīga 2014” programmas atklāšanā, īpaši jau ar darbu, kas sarakstīts Rīgā: „Nevienam vairs nav noslēpums, ka Vāgners savu operu „Rienci”, kas vēlāk viņam atnesa pasaules slavu, sāka rakstīt laikā, kad dzīvoja un strādāja Rīgā. Tāpat esam pagodināti, ka šo Vāgnera darbu pie mums iestudē Kirstena Dēlholma – režisore, kura strādājusi arī Rīgā un kuras darbi pasaulē izpelnījušies lielu atzinību.”

Režisore Kirstena Dēlholma (Dānija) saka: „Izrādes centrālais vizuālais tēls ir balts zirgs – tas saistās ar brīvību, lidojumu, dabu; zirgs ir konkrēta dzīva būtne, dzīvnieks, kas uzskatāms par neatņemamu cilvēces vēstures sastāvdaļu un kuram ir daudz simbolisku nozīmju un interpretāciju,” paskaidrojot, ka Riharda Vāgnera operas „Rienci” iestudējums veidots kā opuss tēlos, izmantojot muzikālos numurus no Vāgnera lielās vēsturiskās operas „Rienci, pēdējais tribūns”. „No sākotnējās piecu cēlienu partitūras esam izvēlējušies tikai atsevišķas muzikālās daļas un ainas. Tas nozīmē, ka stāsts netiek stāstīts detalizēti, bet koncentrēts līdz vienā vārdā pasakāmai būtībai: vara. Politiskā līdera triumfs un sakāve. Šis „Rienci” iestudējums nav psiholoģisks trilleris par konkrēto cilvēku, bet gan muzikāla un simboliska leģenda par cilvēkiem un varas spēlēm. Sapnis par mīlestību, kas pārvēršas politiskas konspirācijas šausmās,” norādīja Kirstena Dēlholma. Viņa arī akcentēja: uzvedums veidots kā mūzikas, režijas, gaismas un horeogrāfijas saspēle, mēģinot izstāstīt Rienci stāstu un cerot ar to pārsteigt skatītājus.

Iestudējuma radošā komanda: režisore – Kirstena Dēlholma, diriģents – Modests Pitrēns, dramaturgs – Mikus Čeže, kostīmu mākslinieki – MAREUNROL'S, elektroniskā mūzika – Voldemārs Johansons. Lomās: Torstens Kerls vai Andreass Šāgers; Adriāno - Urzula Hese fon den Štainena; Irēne - Elizabete Strida; Barončelli - Raimonds Bramanis; Čeko - Rihards Mačanovskis; Kolonna - Krišjānis Norvelis; Orsīni - Armands Siliņš. Iestudējumā piedalās arī Rīgas Doma zēnu koris un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņi.

Biļešu cenas: 6 – 65 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.opera.lv .

6. Ziemas noskaņu koncerts Rīgas Pēterbaznīcā

Rīgas Svētā Pētera baznīcā (Skārņu ielā 19, Vecrīgā) sestdien, 18. janvārī, pulksten 17.00 notiks Latvijas Universitātes pūtēju orķestra kameransambļa „Riga Chamber Winds” koncerts „Ziemas noskaņas” (diriģenti - Jānis Puriņš un Viesturs Galenieks; solisti - Anastasija Hotuļova (oboja) un Kristians Kalva (trompete)).

Ziemīgi romantiskajā koncertē izskanēs Volfganga Amadeja Mocarta „Serenādes” 2. daļa „Andante”, Jozefa Haidna koncerta trompetei ar orķestri 2. daļa „Andante”, Ludviga van Bēthovena „Rondino”, Pjetro Maskaņji intermezzo no operas „Zemnieka gods”, Šarls Guno „Mazā simfonija”, Antonio Vivaldi koncerta obojai Fa mažorā 1. daļa „Allegro” un Luisa Teodora Guvē „Mazā Gallu svīta”.

Koncertā uzstāsies Latvijas Universitātes pūtēju orķestra ansamblis, kas izveidots 2008. gada septembrī. Mūziķi saka, ka viņu vizītkarte ir - smaids, bet kolektīvu raksturojošs lielums ir uzdrīkstēšanās un vēlēšanās muzicēt – no klasikas līdz džezam, no miniatūram līdz mesām.

Biļešu cenas: 2 eiro, skolēniem, studentiem un senioriem – 1 eiro. Sīkāk internetā; www.peterbaznica.riga.lv .

7. Izstāžu ceļvedis:

* Galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12, Vecrīgā) līdz 15. februārim skatāma ievērojamās latviešu mākslinieces Birutas Delles personālizstāde „Mans reālisms”. Reālisms ir plašs jēdziens mākslā un tāpēc Birutas Delles izstādes nosaukumā ir piederības vārdiņš „mans”, tātad – Birutas Delles reālisms. Šī ir jubilejas izstāde, jo māksliniecei 17. janvārī paliek 70. dzimšanas diena. Jautāta par savas glezniecības  noslēpumu, kas notur skatītāju joprojām, Biruta atbild, ka tas ir tik vienkārši -  pareizā krāsa īstajā vietā! Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv .

* Dabas muzejā (Krišjāņa Barona ielā 4, Rīgā) atklāta ekspozīcija „Dzintars laiku laikos”, kas stāsta par Latvijas unikālāko minerālu – dzintaru. Šī ekspozīcija ir pirmais pieturas punkts Eiropas kultūras galvaspilsētas muzeju projektā „Dzintara ceļš”. Jaunajā ekspozīcijā apskatītas tēmas par dzintara veidošanos, tā raksturīgākajām formām un krāsu bagātību, iedzintarojumiem, pasaules fosilajiem sveķiem un to atradnēm, kā arī par diegiem, kas ir veidoti no šī minerāla. Tāpat ekspozīcija stāsta par Baltijas dzintara apstrādi, izmantošanu rotu darināšanā, tā viltojumiem un pielietojumu tehniskām vajadzībām: presēto dzintaru, dzintarskābi, tās blakusproduktiem un tamlīdzīgi. Sīkāk internetā: www.dabasmuzejs.gov.lv.

* Izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā (Torņa ielā 1, Vecrīgā) svētdien, 19. janvārī pulksten 11.00 atklās franču laikmetīgās mākslas meistara Kristiana Boltanska (dz. 1944) personālizstādi. Viņš ir viens no pasaulē pazīstamākajiem mūsdienu Francijas māksliniekiem, kurš Rīgā prezentēs divus izcilus, pasaulē plašu atzinību guvušus mākslas projektus – videodokumentāciju „Starp laikiem” un radošo pētījumu „Sirdspukstu arhīvs”. Sirdspukstu arhīva veidošanu Kristians Boltanskis uzsāka 2005. gadā un tajā jau piedalījušies vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Izstādes apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja ierakstīt savus sirdspukstus, kuri vēlāk tiks pārraidīti uz projekta galveno serveri – sirdspukstu bibliotēku, kas atrodas Edžimas salā Japānas jūrā. Savukārt videoinstalācijā „Starp laikiem” mākslinieks turpina savas daiļrades vienu no būtiskākajām tēmām – cilvēka individuālo pārdzīvojumu un atmiņu izpēti - videoprojekcijā redzami Kristiana Boltanska fotoportreti, kas attēlo pakāpenisku viņa sejas transformāciju citā vecuma stadijā un dažādos laika posmos. Izstāde būs apskatāma līdz 20. aprīlim. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .

 * Tāpat izstāžu zālē „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) līdz 20. aprīlim atvērta vērienīga izstāde „1914”, kas veltīta Pirmā pasaules kara simtgadei. „1914” ir stāsts par pagrieziena punktu vēsturē un reizē arhitektonisks inscenējums, kura centrā ir trīs sadursmju zonas – konflikts laika dimensijā, kad jauns laikmets neatgriezeniski transformēja iepriekšējo vērtību sistēmu un atskaites punktus, konflikts cilvēkā – spēja upurēt dzīvi, iesaistoties karā un cīnoties par savu zemi, un visbeidzot – konflikts ģeogrāfiskajā telpā, kurā sevi pieteic jauni lielvaru un politisko spēku samēri un topošā jaunā Eiropa. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Rīgas tirdzniecības centra „Galerija Centra” ieskautajā Vecrīgas Rīdzenes ieliņā   skatāma izstāde „Rīga vācu acīm”, kurā izstādīti Brēmenes biedrības „Baltijas valstu informācijas centrs” žurnālista Alberta Kaspari fotouzņēmumi. Tajos redzami Rīgas skati pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. „Nekad nevarēju iedomāties, ka Rīga man atklās kaut ko jaunu vai neparastu, bet viss pilsētā mainījās tik strauji, ka vietas, ko fotografēju deviņdesmito gadu sākumā, pēc pāris gadiem palikušas vairs tikai manās fotogrāfijās. Tukšās ēku sienas lēnām iekaroja milzīgas reklāmas, daudz straujāk nekā Vācijā ienāca modernās tehnoloģijas... Ceru, ka ikviens izstādes apmeklētājs saskatīs fotogrāfijās redzamo stāstu un sasaistīs to ar sev nozīmīgām izmaiņām šajos gados,” pauž Alberts Kaspari. Ar fotogrāfa daiļradi varat iepazīties viņa mājaslapā internetā: www.albert-caspari.de.

* Valmieras Kultūras centra foajē vēl tikai šajā nedēļas nogalē apskatāma Valmieras pašvaldības 2013. gadā rīkotā fotokonkursa „Valmiera un valmierieši” 40 labāko darbu izstāde Tajā aplūkojamas gan ainaviskas fotogrāfijas, kas atklāj Valmieras pilsētvidi, gan foto ar cilvēkiem, lai ikviens izstādes apmeklētājs varētu izzināt pilsētas un tās iedzīvotāju raksturu un dzīvesstilu. Sīkāk internetā:

www.visit.valmiera.lv.

* Aizputes Novadpētniecības muzejā ir skatāma Latvijas skolēnu darbu izstāde „Bite kā brīnums”. Tajā ir 60 autoru darbi, kas ir veltīti bites motīvam. Pērn vizuālās mākslas pedagogs un biškopis Imants Ozols sadarbībā ar Latvijas Biškopju biedrību veidoja konkursu ar nosaukumu „Bite kā brīnums” un aicināja skolēnus veidot mākslas darbus par šo kukaini. Pavisam tika iesniegti vairāk nekā 900 darbu, no kuriem labākos var apskatīt izstādē. Skolēnu darbos bite attēlota gan ziedos, gan dravā, gan klusajā dabā ar medus veltēm, gan tā stilizēta dažādās modernisma izpausmēs. Izstādi varēs aplūkot līdz 5. februārim. Sīkāk internetā: www.aizputesnovads.lv.

Bites brīnums Aizputes muzejā (Aizputes televīzija)