Latvijā agresiju pret vīriešiem izrāda pašu sievas. Un viņi klusē...

Lai gan lielākie agresijas paudēji parasti ir tieši vīrieši, izrādās, ka nereti arī viņi nonāk agresijas upuru lomā. Salīdzinājumā ar sievietēm un bērniem, kuri vēršas pēc palīdzības krīžu centros, vīriešu – palīdzības lūdzēju skaits ir nesalīdzināmi mazāks, taču pretēji sievietēm, kuras biežāk cieš no vardarbības ģimenē, vīrieši no emocionālas vardarbības cieš savās darba vietās, vai no fiziskas iespaidošanas – uz ielas.

Vīrieši par problēmām klusē

Krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” padomes priekšsēdētāja, psiholoģe Marija Ābeltiņa portālam Kasjauns.lv atklāj, ka biežāk vīrieši griežas pēc palīdzības, jo cietuši tieši no emocionālas vardarbības. Turklāt, īpaši asi to izjūt darbā. Fiziska iespaidošana vairāk izplatīta jaunu vīriešu lokā, kur par cietēju var kļūt uz ielas vai skolā. Taču gadījumi, kad vīru fiziski iespaidojusi paša sieva, esot reti, un drīzāk paliek ģimenes iekšienē. Vīrieši par tādām lietām runā reti vai nerunā vispār. Ābeltiņa atzīst, ka Latvijā šī problēma pagaidām ir maz apzināta, tieši tādēļ, ka ne vienmēr vīrieši savu pieredzi atpazīst kā vardarbību.

„Mūsu praksē vīrieši ļoti reti vēršas pēc psiholoģiskas palīdzības, visbiežāk emocionālas vai fiziskas vardarbības epizodes atklājas psihoterapijas gaitā. Analizējot saspīlējumus un grūtības esošajās attiecībās, pakāpeniski var noskaidroties, ka partnere vai sieva mēdz manipulēt, pazemot, ignorēt, šantažēt, kliegt,” teic Ābeltiņa.

Par vardarbību pret vīriešiem, īpaši pašu ģimenēs, dzirdēts reti, taču statistikas dati pierāda – notiek arī šādi gadījumi. No vardarbības gada laikā cietuši 1489 vīrieši, no tiem tieši 85 vardarbību izjutuši savās ģimenēs, vēsta Labklājības ministrijas dati. Visvairāk no vardarbības ģimenē cietuši vīrieši vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem.  

Kaut arī sieviešu skaits, kuras cietušas no vardarbības ģimenē ir dubultīgs – 188, tas kopumā Latvijā rāda bēdīgu ainu. Cieš gan bērni, gan sievietes un pat vīrieši. Turklāt, daudzi nemaz nenojauš, ka pret viņiem vērsta emocionāla vardarbība.

„Vardarbība vairo vardarbību, tas nozīmē, ka vai nu sieviete ir pieredzējusi vardarbīgu attieksmi pret sevi vai arī novērojusi bērnībā tādas attiecības, kur dzīves grūtības, konflikti un spriedze tiek risināti vardarbīgā veidā, un tas ir nostiprinājies kā automātisks uzvedības modelis,” stāsta Ābeltiņa.

Taču, svarīgi atšķirt situāciju, kad sieviete kļūst vardarbīga izmisuma vadīta, pašaizsardzības nolūkos.

Kā to atpazīt?

Ja fizisku vardarbību varam atpazīt uzreiz, vadoties pēc ārējām pazīmēm, daudz grūtāk ir novērot un apzināties emocionālo vardarbību. To bieži iespējams sajaukt ar apvainojumu, vai kādu stingrāku vārdu, vien retais apzināsies – Jā, pret mani vērsta emocionāla vardarbība. Galvenā atšķirība – emocionālā vardarbība tiek pielietota regulāri dienu no dienas, tā pavisam atšķiras no ikdienas nesaskaņām. Vardarbīgai sievietei var būt raksturīga zema pašapziņa, vēlme kontrolēt un dominēt pār cilvēkiem, arī paša bailes no uzbrukuma nereti pamudina uzbrukt citiem.

•    Vardarbība ir cikliska, tas nav vienreizējs atgadījums

•    Tā ir apzināta

•    Mērķis ir pazemot

•    Otram ir izteikta vēlme kontrolēt un iejaukties

•    Kādā ģimenes loceklī manāms nemiers, netipiskas bailes, nevēlēšanās pavadīt laiku ārpus mājas

•    Pārlieku liela greizsirdība

Kur vērsties pēc palīdzības?

Ja tevi skārusi vardarbīga izturēšanās ģimenē, uz ielas, darbā, vai skolā, tu noteikti vari vērsties pēc palīdzības. Marija Ābeltiņa teic, vardarbība ir izplatīta problēma: „Mēnesī uz mūsu krīzes tālruni vidēji zvana 47 cilvēki, kas ir cietuši no vardarbības, no tiem trīs vīrieši. Jāpiebilst, ka, ja runā par vardarbību ģimenē, tad tās apjomi nekad nav pilnībā atklāti.”

Ja tevi skārusi vardarbība (arī emocionāla) vari griezties –

•    Krīžu un konsultācijas centrā „Skalbes” klātienē, vai uz atbalsta tālruni - 67222922, 27722292

•    Cietušo atbalsta centrā – 67298322

•    Daugavpils psiholoģiskās palīdzības centrā – 65421309

•    Cēsu psiholoģiskās palīdzības un atbalsta centrā – 64107039

•    Talsu sieviešu un bērnu krīzes centrā – 63291147

Kasjauns.lv/ Foto: All Over Press, Evija Trifanova/Leta