Mācītāja Šmita izteikumi izprovocē Raganu salidojumu Krimuldā
Mācītāja Jāņa Šmita pērnā gada nogalē asā vēršanās pret kroga „Raganas ķēķis” nosaukumu un aicinājums atteikties no nekristīgiem firmu nosaukumiem radījis pretēju efektu. Dieva kalpa kaismīgās runas izprovocējušas to, ka šovasar Krimuldas novadā notiks pirmais Latvijas raganu salidojums un viņu slotu izstāde.
Pagājušā gada novembra sākumā kaismīgais cīnītājs par kristīgām vērtībām, Rīgas domnieks, mācītājs Jānis Šmits („Gods kalpot Rīgai”) pievērsa uzmanību nelielai Krimuldas novada apdzīvotai vietai – Raganai, kur atrodas daudzu iemīļotais krogs „Raganas ķēķis”. Šmits aicināja Rīgas domniekus pieņemt lēmumu, kas aizliegtu Latvijas galvaspilsētā darboties un reklamēties „antikristīgiem”, ticīgo jūtas aizskarošiem uzņēmumiem, kā piemēru minot „sātanisko” „Raganas ķēķi”. Te gan jāpiemin, ka krogs savu nosaukumu nav ieguvis par godu velna līgavām, bet gan pēc savas atrašanās vietas – Raganas ciema. Pēc Šmita paziņojuma Kasjauns.lv sašutumu par neloģiskajiem Šmita izteikumiem pauda gan Krimuldas novada domes, gan „Raganas ķēķa” pārstāvji, uzsverot, ka Raganas iedzīvotājus un uzņēmējus (ir ne tikai Raganas krogs, bet arī Raganas vārdā nosaukts autoserviss, zemnieku saimniecība, namu apsaimniekošanas biedrība, veiklas un tamlīdzīgi) salīdzināt ar sātanisma kulta praktizētājiem ir vairāk nekā stulbi.
Tomēr nav ļaunuma bez labuma, jo mācītāja Šmita lādēšanās ir radījusi pretēju efektu un pievērsusi sabiedrības uzmanību Raganas ciemam, kas tajā varētu veicināt tūrismu. Tagad, savā ziņā pateicoties arī Dieva kalpa centībai, Latvijā notiks pirmais Raganu salidojums un tiks veidota Raganu pilsēta.
Pirms Šmita izrunāšanās salīdzinoši nedaudzi Latvijas iedzīvotāju zināja, ka kaut kur netālu no Gaujas un Krimuldas ir tāds Raganas ciems. Nu, pateicoties Šmita sirdīgajam protestam, par to uzzinājusi visa Latvija. Savukārt raganieši nolēmuši kalt dzelzi, kamēr tā karsta un izmantot raganu slavu savā labā.
Tā nu Raganā, kas, starp citu, ir arī Krimuldas novada administratīvais centrs, ir tapis tūrisma koncepts „Teiksmainā Krimulda”, kura galvenais tēls ir ragana. „Mums ir apdzīvota vieta Ragana, un tas ir pateicīgs nosaukums, lai mēs izveidotu savu stāstu par brīnumaino raganiņu pasauli. Pasaulē atzīts, ka raganu pilsētas ir viens no veiksmīgākajiem tūrisma konceptiem,” „Rīgas Apriņķa Avīzei” teicis Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds.
Lai piesaistītu tūristus Krimuldai un it īpaši Raganai, šogad augustā Raganā notiks visas Latvijas raganu salidojums, kā arī tiks atklāta instalācija ar raganu slotām un Raganas mājiņa. Tāpat arī tiks apkopoti stāsti par raganām un vietējās teikas.
Vispopulārākā vietēja teika vēsta, ka Raganas ciematam tāds nosaukums dots tādēļ, ka tur savulaik ceļu krustcelēs bijis krogs ar ļoti skaistu krodzinieci. Vīri tur pūtinājuši savus zirgus un, protams, arī dzēruši pa kādam mēriņam, atstājot krogā nopelnīto naudu. Viņu sievas vainojušas daiļo krodzinieci un iesaukušas viņu par raganu, jo tā spējusi panākt, ka vīri krogā atstāj daudz naudas.
Jāteic, ka tūrisma koncepts „Teiksmainā Krimulda” balstās ne tikai uz raganām, jo Krimuldas novadam ir vēl daudz interesantu lietu, ko rādīt – tur ir viens no vecākajiem Latvijas dendraloģiskajiem parkiem Lēdurgā, ko paredzēts pārvērst par skaņu un sajūtu parku, romantiskas klintis, pakalni un purvi Lojas upītes apkārtnē, tāpat Krimuldas novads var lepoties arī ar stāstiem par Imantu Ziedoni, jo dzejnieks taču dzīvojis pavisam netālu – Murjāņos.
Ja līdz šim Krimuldas pusē tūrisms nav bijis sevišķi attīstīts, tad tagad tas varētu sākt uzplaukt. It sevišķi tādēļ, ka potenciāls ir. Krimuldas kaimiņnovads ir Sigulda, kurš par tūristu trūkumu nevar žēloties. Tad nu atliek vien aicināt tūristus, kas dodas uz Siguldu, izmest pāris kilometru līkumu cauri Krimuldas novadam, lai pirms vai pēc Velnalas apmeklējuma Gaujas senlejā paviesotos arī Raganas namiņā.
