Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Domas no kara pirms 100 gadiem rīdziniekiem novērsa pilnais Saules aptumsums. Retā dabas parādība Latvijā bija novērojama 1914. gada 8. augustā.

Bombardē Užavas bāku. Latvijā novērojams pilns Saules aptumsums. Pirms 100 gadiem...

Kultūra
2014. gada 11. augustā 15:40 2014. gada 11. augustā 15:40
1914. gada augusta sākumā arī Latvijā sāka krist bumbas - 1. pasaules kara postošā karadarbība grāva arī mūsu zemi. Viena no pirmajām celtnēm, kas tika sagrauta bija Užavas bāka. Tomēr arī ikdienišķas rūpes nodarbināja iedzīvotājus: latvieši, kā vienmēr, cīnījās par savu valodu un skatījās Saulē.

Kasjauns.lv turpina pārlapot 100 gadus senas latviešu avīzes, un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.

Latvija piedzīvo pilnu Saules aptumsumu

Tieši pirms simts gadiem Latvijā bija redzama reta dabas parādība – pilns Saules aptumsums. Cilvēki izgāja uz ielām un klajos laukos, lai redzētu kā gaišā dienas laikā spīd zvaigznes:

„Saules aptumšošanās Rīgā. 8. augustā dabūjām redzēt reto dabas brīnumu – pilnīgu saules aptumšošanos. Meteoroloģiskie dati liecinot, ka Baltijā augusta mēnesī esot apmēram 24 apmākušās dienas, bet skaidras tikai pārējās 6 - 7 dienas. Vakar no rīta gan bija debess mākoņaina, bet pamazām laiks noskaidrojās. Kad pienāca saules aptumšošanās brīdis, tad visiem par lieliem priekiem gar zilo debess jumu slīdēja tikai rets balts mākonis.

Jau tūliņ no pusdienas publika sāka salasīties uz ielām, bulvāriem, alejās. Visi soli,

kas ir pret sauli, aizņemti. Tāpat pilni ļaužu namu logi, kuros iespīd dienvidu saule. Visi grib redzēt interesanto dabas parādību. Visi arī apbruņojušies gan tumši apkvēpinātiem stikliem, gan speciāli pagatavotām fotogrāfiskam platēm, redzami arī acīm kaitīgie sarkanie stikli. Daudzi izlieto ari tālskatus. Neapbruņotām acīm reti kāds raugās.

Visus pārsteidz brīnišķīgs un neredzēts skats: mirdzošās saules vietā pie debesīm redzama melna ripa, uz kuru var brīvi skatīties vaļējām acīm! Visapkārt melnai ripai margo starveidīga gaismas svītra. Mirdz zvaigznes. Bet uz mūsu zemes pulksten pus trijos dienā nolaidusēs tumsa, iedegas laternas.. .

Retais skats ilgst pāris minūtes. Pēc tam ziemeļrietumu pusē piepeši paspīd melnā ripā zeltaina maliņa, kura gan pamazām, bet neatlaidīgi pieņemas lielumā. Top gaišāks, izzūd zvaigznes, nodziest laternas ... Bet īsi pēc plkst. ½ 4 melnais lietuvēns ir pilnīgi atsvabinājis sauli, kura liekas, tagad savus starus sūta vēl dedzīgāk uz zemi.

Ļaudis izklīst un iestājas parasta ikdiena.”

(„Rīgas Ziņas”, 1914. gada 9. augustā)

Pirmā pasaules kara laikā vācieši kā vienu no pirmajām celtnēm Latvijā saspridzināja Užavas bāku. Pēc kara to atkal atjaunoja.

Vācieši saspridzina Užavas bāku

Krievijas impērija 1. pasaules karā ierauta tikai pāris nedēļas, bet Latvijā jau piedzīvo ienaidnieka desantu uzbrukumus. Vācieši saspridzinājuši Užavas bāku un cenšas uz latvju zemes izsēdināt savu jūras desantu. Pagaidām viņiem tas vēl neizdodas, bet pēc dažiem mēnešiem Kurzemē jau saimniekos vācu karaspēks:

„Užavas bākas bombardēšana Kurzemē. 6. augustā pulksten 10 no rīta piebrauca no jūras trīs ienaidnieku mīnu laivas, kuras mēģināja izcelt malā zaldātus, bet tika no mūsu robežsargu zaldātiem atsisti. Pēc tam no ienaidnieka mīnu laivām tika atklāta uguns uz bāku, kuru saārdīja. Ievainoto nav. Tika nonāvēti un ievainoti daži zirgi.”

(„Rīgas Ziņas”, 1914. gada 9. augustā)

Kara laikā pasažieriem vilcienos vajadzēja braukt klusiem kā pelītēm. Pasarg’ Dievs, ja kaut ko iebildīs pret karošanu – par patriotisma trūkumu līdzbraucēji tevi varēja nodot žandarmu rokās.

Rīgas – Jelgavas vilcienā pasažieri sagūsta neķītru sociālistu

Pasaules karš arī izmainījis cilvēku domāšanu. Tagad viņi ar aizdomām skatās uz ikkatru, kurš iestājas pret karošanu un ir gatavu viņu nodot žandarmērijas rokās. Vairs nevar brīvi izrunāties:

„Apcietināts provokators. Pagājuši otrdien vilcienā no Rīgas uz Jelgavu noticis šāds zīmīgs gadījums. Sēd trešās klases vagonā kāds pajauns cilvēks, noļukušu platmali galvā un sāk pasažieru priekšā nozākāt vispirms klusāk un tad arvien diktāk cēlo patriotismu, kas gaišās liesmās iededzies visu sirdīs par tēvijas lielo karu pret neganto ienaidnieku. Viens otrs paliek uzmanīgs uz bezkaunīgo runātāju un visu sejās parādās īgnas dusmas. Te viens iesaucas: ,Tas ir prūšu spiegs!” un tūliņ visi kājās un metas virsū nelietim. Kāds cits izrauj revolveri un, uz nekauņu mērķēdams, uzkliedz: „Rokas gaisā!”. Te šis, gluži nobijies, sāk lūgties: spiegs vis neesot, bet sociālists ar proklamācijām! Un patiesi tam arī izveļas iz paduses vecās „J. Dienas Lapās” satīta papīru paka. „Nu, vienalga, karātavas tikpat esi pelnījis!” atcērt tam krietnie un dūšīgie pasažieri un Jelgavā piebraukuši, nodod neķītro tēviņu ar visu proklamāciju paku itin siltu žandarma rokās.”

(„Latviešu Avīzes”, 1914. gada 9. augustā)

Savulaik Slokas luterāņu mācītājs Vilhelms Rozenieks bija kareivīgi noskaņots. Viņš bija gatavs draudzi pamest savā vaļā un doties karot par savu tēviju – Krievijas impēriju – pret luterticības dzimteni – Vāciju. Attēlā; Slokas luterāņu baznīca.

Slokas mācītājs grib karot

Karš vienaldzīgus nav atstājis arī miera sludinātājus. Piemēram, 1914. gada augustā toreizējais 46 gadus vecais Slokas mācītājs, vēlākais Baznīcas ģimnāzijas direktors un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents Vilhelms Rozenieks rautin rāvās karā:

„Latviešu mācītājs kā savvaļnieks. Slokas luterāņu mācītājs Rozenieks iesniedzis lūgumu, lai uzņem viņu kā savvaļnieku armijā. Ja armijā nebūs svabadas luterāņu mācītāja vietas, Rozenieka kgs ierakstīsies armijā kā vienkāršs zaldāts. Vietējā konsistorija neliekot nekādus šķēršļus ceļā mācītāja patriotiskam nodomam.”

(„Jaunās Latviešu Avīzes”, 1914. gada 15.augustā)

Rīgas latvieši arī pirms daudziem gadiem bija nobēdājušies, ka Vecrīgā maz dzirdama latviešu valoda. Pārsvarā visi ielas nosaukumi un veikalu izkārtnes bija svešvalodās – krievu un vācu.

Rīgas latvieši satraucas par latviešu valodas ignorēšanu

Ne tikai šodien Rīgas latvieši bija nemierā ar to, ka uzraksti uz ielu stūriem un namu izkārtnēm ierindas latvietim nav saprotami. Arī pirms 100 gadiem par to satrucās:

„Rīgas ielu uzraksti, īpaši nomalēs un iekšpilsētā, daudzās vietās atrodas nožēlojamā stāvoklī. Ielu nosaukumi daudzās vietās pavisam izdzisuši un pat nozuduši no ielu stūriem. Atrodami uzraksti arī tikai krievu un vācu valodās. Lauciniekiem un šo divu valodu nepratējiem bez latviešu valodas ielu nosaukumiem grūti orientēties daudzajās ielās, kas sevišķi teicams par Iekšrīgu, kur latvju valoda pavisam novārtā.”

(„Dzimtenes Vēstnesis”, 1914. gada 15. augustā)

Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.


Elmārs Barkāns/Foto: zudusilatvija.lv, Lita Krone/LETA

Citi šobrīd lasa

Pazīstamais latviešu dīdžejs Gustavito kļuvis par pieprasītu dejotāju un iekvēlina ar pikantiem šoviem 16
Kuri produkti pazemina holesterīnu? 5
Viens no Kokneses kokaīna lietā aizturētajiem savulaik dāsni ziedojis ZZS 116
Pievienot komentāru

Пугачева не пришла и телефоны вместо закусок: Игорь Николаев скромно отметил день рождения

"А согреет меня горячий поцелуй любимого": Волочкова в мини-купальнике окунулась в ледяную купель