Rumbulas apkaimē augļu dārzā konstatēta bakteriālā iedega

Karantīnas organisms - bakteriālā iedega - augļu kokiem konstatēta privātīpašumā Dāldermuiža.

Sakarā ar šo gadījumu VAAD veiks pastiprinātas pārbaudes 500 metru radiusā ar inficēto saimniekaugu. Pārbaudes tiks veiktas, saskaņojot piemērotāko vizītes laiku ar skartajā teritorijā dzīvojošajiem.

Šogad slimība atklāta jau otro reizi. Iepriekš, 28.jūlijā, slimība konstatēta divos no augļkokiem ņemtos paraugos Jelgavas novada Vilces pagastā.

VAAD pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas nozīmē inficēto koku iznīcināšanu, savukārt teritorijā trīs kilometru rādiusā ap perēkli noteikta buferzona ar īpašiem nosacījumiem. Buferzonā bakteriālās iedegas saimniekaugu - bumbieru, ābeļu, pīlādžu, klinteņu - ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc augu ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus.

Šogad kopumā VAAD veicis vairāk nekā 759 pārbaudes bakteriālo iedegu atklāšanai, tajā skaitā 18 pārbaudes veiktas pērn konstatētajos bakteriālās iedegas perēkļos, 221 pārbaude veikta bakteriālās iedegas buferzonās, kā arī 520 pārbaudes komercdārzos, piemājas dārzos, ceļmalās, savvaļā un stādaudzētavās visā Latvijas teritorijā.

Pārbaudes veiktas, arī reaģējot uz iedzīvotāju zvaniem. Kopumā noņemti 674 paraugi, bet laboratoriski izanalizēti 254 paraugi.

Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007.gada jūlijā, kad 26 šīs slimības perēkļus atklāja Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes reģionos. 2011.gadā atklāts tikai viens perēklis Zemgalē, bet 2012.gadā bakteriālā iedega Latvijā netika konstatēta. Savukārt 2013.gadā slimības uzliesmoja astoņās vietās Rīgas, Zemgales un Kurzemes reģionā.

Slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles un klintenes. Slimība nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem.

Bakteriālā iedega ir augļu koku slimība, ko izraisa baktērija "Erwinia amylovora". Tā viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu un citu pārnesēju palīdzību. Siltā un mitrā laikā šīs baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Raksturīgākie šīs slimības simptomi ir dažu vai visu ziedu novīšana, pumpuru, lapu un augļu nobrūnēšana. Pavasarī šīs slimības māktie augi izskatās kā deguši vai sala bojāti.

Bakteriālo iedegu var apkarot, tikai izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārt esošos kokus.

LETA