Šveices aktrise izspēlē latviešu traģēdiju. FOTO

Šis ir stāsts par traģiskām mūsu vēstures lappusēm, tikpat kā neatainotām Latvijas kino. Filma veidota pēc darba “Veļupes krastā”, kas ir žurnālistes, rakstnieces, kultūrvēsturnieces un juristes Melānijas Vanagas (1905–1997) autobiogrāfija un viens no spilgtākajiem staļinisma deportāciju laika aprakstiem latviešu literatūrā.

Bikstu stacijā filmē deportācijas

Galvenajai lomai izvēlēta šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo. Viņa ir iemācījusies tekstu latviešu valodā, taču tikšot dublēta, izmantojot latviešu aktrises balsi, kuras vārdu filmas veidotāji vēl neatklāj.

Filmas uzņemšana Nacionālās operas telpās izraisīja lielu interesi garāmgājējos, vērojot pie durvīm sapulcējošos ļaudis, kuri pēc skata krietni atšķīrās no mūsdienām. Lai arī filmēšana norisinājās telpās, ne viens vien paguva nofotografēties ar aktieriem arī ārpus tām.

Liela daļa skatu uzņemti jau augusta sākumā. Kad filmētas 1941. gada deportāciju ainas Tukuma novada Bikstu stacijā, varēja piedalīties ikviens vietējais, un arī Rīgā izmantoti masu skatu dalībnieki. Studijas “Mistrus Media” producente Inese Boka-Grūbe stāsta, ka šī Rīgā bija vienīgā filmēšanas reize, pārējie kadri taps ārpus galvaspilsētas.

Filmēšana plānota Ludzā, Pasienē, Pildā. Rīgā uzņemti skati, kad Melānijai operas laikā tiek paziņots par deportācijas draudiem. Filmā piedalās arī aktieri Maija Doveika, Guna Zariņa, Lilita Ozoliņa, Baiba Broka, Ivars Krasts, Jana Čivžele, Juris Strenga, baltkrievu aktieris Viktors Ņemecs, austriešu aktieris Ervīns Leders. Melānijas dēlu atveido Edvīns Mekšs no Ludzas.

Ozoliņa reiz jau ir atainojusi deportācijas – padomjlaika seriālā “Ilgais ceļš kāpās”, kur pēc kara uz Sibīriju izsūtīja viņas tēloto Martu. Tomēr šajā kinodarbā manāms padomju idejiskais uzskats, ka izsūtīšanas bija pelnītas, tikai cietuši arī nedaudzi nevainīgie.

“Melānijas hronikas” pirmizrāde plānota 2015. gada nogalē. Kopējais budžets ir viens miljons eiro, filma ir Latvijas un Somijas kopprodukts, kas top par Nacionālā kino centra konkursā iegūtu finansējumu un Valsts kultūrkapitāla fonda un starptautiskā kopprodukciju fonda “Eurimages” līdzfinansējumu.

Producente atzīst, ka beidzamajam posmam un pēcapstrādei vēl joprojām pietrūkst līdzekļu. Tālab “Mistrus Media” turpina sadarboties ar Vācijas kopproducentiem, jo trūkstošo finansējumu paredzēts iegūt no Vācijas filmu fondiem.

“Taču nupat sāktajā filmēšanas posmā ir iesaistījušies daudzi Latvijas uzņēmumi, kas palīdz nodrošināt filmēšanu, piemēram, gādājot par filmēšanas dalībnieku ēdināšanu,” piebilst producente.

Kasjauns.lv/Foto: Anete Janševica, Agnese Zeltiņa