Rīga 2014 aicina pieņemt valstisku lēmumu par Stūra mājas nākotni
Teju pusgadu ikvienam Latvijas iedzīvotājam un ārvalstu viesiem bija iespēja apmeklēt vienu no vērienīgākajām Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ekspozīcijām „Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014”, kuras mērķis bija rast sev atbildes uz 20.gadsimta Eiropas vēstures uzdotajiem jautājumiem, tostarp uzsākt plašāku diskusiju sabiedrībā par daudziem līdz šim neizrunātiem jautājumiem – par totalitārisma atstātajām sekām un totalitārās varas upuru piemiņas saglabāšanu. Ar Stūra mājas ekspozīciju Rīga 2014 aicināja arī diskutēt par Stūra mājas nama nākotni, kas vairāk nekā sešus gadus stāvēja tukšs un pamests pašā Rīgas centrā.
Kopš pirmo reizi apmeklētājiem tika atvērta Stūra māja, interese ir bijusi ļoti liela.
Ekspozīciju ir apmeklējuši arī Latvijas valsts augstākās amatpersonas un ārvalstu vēstnieki Latvijā. Baltijas ceļa 25.gadadienas pasākumu ietvaros ekspozīciju apmeklēja Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs (Algirdas Butkevičius) un Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass (Taavi Rõivas). 17.septembrī ar ekspozīciju iepazinās arī Zviedrijas kroņprincese Viktorija.
Diskusijā, kas 13.oktobrī notika Stūra mājā, Stasi muzeja Berlīnē valdes loceklis Ūve Hilmers pauda viedokli, ka: „šai ēkai ir jābūt pieejamai un jākalpo demokrātijas audzināšanai”. Savukārt Rīga 2014 tematiskās līnijas „Brīvības iela” kurators Gints Grūbe ir uzsvēris, ka: „Mainoties politiskai varai, redzējums par šīs ēkas izmantošanu palicis neizdiskutēts un atvērts. Rīga 2014 saskatīja iespēju savā programmā šai ēkai piešķirt jaunu saturu, kas neļautu aizmirst vēsturiskās norises, kas saistītas ar VDK darbību šajā ēkā, bet reizē dotu iespējas pārdomām par varas – cilvēku – likteņu – un kultūras veidotām attiecībām. Stūra māja Stabu ielā kā šāds kultūras infrastruktūras objekts bija atvērts dažus mēnešus, taču ar šo notikumu ir palicis neatbildēts jautājums, kādu saturu šai ēkai iegūt nākotnē vai jau 2015.gadā. Tas ir jautājums, ko jāpieņem valstiskā līmenī.”
Aicinājumu Latvijas Republikas valdībai saglabāt Stūra māju kā kultūras un vēsturisko pieminekli un piemiņas vietu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir cietuši šai ēkā no Padomju Savienības režīma kā ieslodzītie, nopratinātie, spīdzinātie vai nogalinātie, ir parakstījuši gandrīz 1200 apmeklētāji, savukārt portālā www.manabalss.lv līdzīgu aicinājumu no 13.augusta līdz 18.septembrim ir parakstījušas 264 personas.
Plānots, ka tuvākajā laikā Ministru kabinets valdības sēdē skatīs Kultūras ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu „Par Stūra māju” un priekšlikumus Stūra mājas un tajā ierīkotā muzeja ilgtermiņa saglabāšanai, kas paredz saglabāt ēkas pirmā stāva un pagrabstāva Latvijas Okupācijas muzeja izstādes. Turklāt izstādes „Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014” darbības turpināšana, ko veica Latvijas Okupācijas muzejs, atrisinātu problēmu – vēsturisko notikumu vietas pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai. Tas īpašu nozīmību iegūtu 2015.gadā, radot iespēju Latvijas neseno vēsturi iepazīt Latvijas kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts viesiem.
(Vācijas ARD un ZDF, Austrijas ORF, Francijas/Vācijas ARTE, Somijas YLE, Katāras Al Jazeera, Horvātijas TV, Ukrainas TV24)
. Par šo unikālo Stūra mājas ekspozīciju ziņoja ziņu aģentūras Deutsche Presseagentur, Reuters, Agence France Presse (AFP stāsts sasniedzis tik eksotiskas valstis kā Pakistāna, Malaizija, Filipīnas, Maurīcija) un lielākie Eiropas mediji: Vācijā - Die Welt, Frankfurter Allgemeine, Sueddeutsche Zeitung; Lielbritānijā – Guardian, Independent, BBC Radio; Somijā – Helsingin Sanomat; Polijā – Gazeta Wyborcza; Ukrainā – avīze Den; Itālijā – La Stampa; Spānijā – El Pais; Lietuvā – Lietuvos Rytas; Igaunijā – Postimees, tostarp portāls ASV Daily Beast ar 17 miljonu unikāliem apmeklētājiem mēnesī.
Stūra mājas ekspozīciju veidoja nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju, biedrību „Mākslas telpa”, Latvijas Trimdas muzeju, Latvijas Naivās mākslas muzeju, kultūras un mākslas biedrību „NOASS”, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju un SIA „Kinolats”.
