Cēsnieku Paulu nebaida risks nomirt uz Marsa
Vienvirziena lidojuma uz Marsu kandidāts, cēsnieks Pauls Irbins uzskata, ka pētījums, ka uz Marsa cilvēki skābekļa trūkuma dēļ nevarēs nodzīvot pat 70 dienas, nenorakstīs misiju „Mars One”. Tas nav vis nāves spriedums projektam, bet gan norādījums, kādas tehnoloģijas turpmāk būtu jāattīsta.
Apstākļi uz Marsa cilvēkam ļautu tur nodzīvot vien 68 dienas, jo sāktu kristies skābekļa līmenis, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunas tehnoloģijas, pirms cilvēki var droši doties uz pastāvīgu dzīvi uz Marsu, liecina jaunākais Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) zinātnieku pētījums.
Pauls Irbins Kasjauns.lv teica, ka ir tikai kandidāts un pats nepiedalās misijas „Mars One” organizēšanā. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka MIT pētījums misiju nenorakstīs. „Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts šo pētījumu publicēja nevis kā kritiku, lai apgāztu iespēju izveidot apmetni uz Marsa, bet lai norādītu kādas tehnoloģijas vēl nepieciešamas attīstīt. To MIT apliecina arī savā atklātajā vēstulē sabiedrībai. Piemēram, kad ASV paziņoja par cilvēku sūtīšanu uz Mēnesi, nebija vēl neviena no kritiskām tehnoloģijām, kas nodrošinātu misijas veiksmi, bet desmit gadu laikā tas tika izdarīts,” Irbins teica Kasjauns.lv.
Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrā strādājošais Irbins projekta „Mars One” ietvaros izvēlēts par pretendentu lidojumam uz 55 miljonus kilometru attālo Marsu, lai tur izveidotu koloniju. No 200 tūkstošiem pieteikumu pašlaik ir izraudzīti apmēram 1000 cilvēku, tostarp arī Irbins, kas turpina sacensties par 24 vietām misijā, kas cilvēkus nogādās uz Marsu bez iespējām atgriezties uz Zemes. Projektu daļēji plānots finansēt ar ieņēmumiem no realitātes televīzijas šova. Sarkanās planētas iekarošanas misijai būtu jāsākas pēc desmit gadiem.
Tomēr MIT zinātnieki norāda, ka apstākļi uz Marsa un cilvēces tehnoloģiju iespēju robežas vismaz pagaidām misiju padara neiespējamu.
„Pirmo dalībnieku nāve iestātos apmēram 68 dienu laikā pēc misijas sākuma,” teikts 35 lappuses garajā ziņojumā, kurā analizētas matemātiskas formulas par misijai nepieciešamo skābekli, pārtiku un tehnoloģijām.
„Ir nepieciešama kaut kāda veida skābekļa noņemšanas sistēma, tāda tehnoloģija kosmosa lidojumiem vēl nav izstrādāta,” secināts pētījumā. Tāpat norādīts, ka rezerves daļu transportēšana būs papildu izaicinājums misijai, kuras izmaksas tiek lēstas vismaz 4,5 miljardi ASV dolāru (3,5 miljardi eiro) apmērā.
Arī „Mars One” līdzdibinātājs un ģenerāldirektors Bass Landsdorps atzinis, ka rezerves daļu nosūtīšana uz Marsu varētu būt problēma. Tomēr viņš apgalvoja, ka MIT zinātnieki izmantojuši nepilnīgus datus un tehnoloģija Marsa kolonizācijai ir gandrīz pabeigta, lai gan konkrēts aparāts skābekļa kontrolei vēl esot jāuzbūvē. Te gan jāpiebilst, ka Marsa kolonizācijas projekts, kas guvis 1999. gada Nobela prēmijas fizikā ieguvēja Gerarda Hofta atbalstu, daudzos cilvēkos radījis šaubas.
