Krievijai ir izstrādāti plāni iebrukumam Latvijā, taču tieša militāra drauda šobrīd neesot
Krievija pēc tās uzsākta kara beigām pret Ukrainu nepārtrauks savas tautsaimniecības militarizāciju, Minhenes Drošības konferences kuluāros atzinis Latvijas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egīls Zviedris.
"Potenciālā Krievijas agresivitāte, kad beigsies Ukrainas karš, būs atkarīga no daudziem faktoriem - kā karš beigsies, vai tas būs iesaldēts, vai nē, vai sankcijas saglabāsies," intervijā aģentūrai AFP norādījis Zviedris.
Viņš piebildis, ka pašreizējo sankciju atcelšana ļaus Krievijai straujāk attīstīt savas militārās iespējas.
SAB direktors atzinis, ka Krievija ir izstrādājusi militāros plānus iespējamajam uzbrukumam Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, taču norādījis, ka "šobrīd Krievija nerada Latvijai militāro apdraudējumu".
"Fakts, ka Krievija izstrādājusi plānus iebrukumam Baltijā, tāpat kā tai ir plāni daudz kam, nenozīmē, ka Krievija uzbruks," uzsvēris Zviedris.
Tomēr Maskava rada cita veida draudus, piemēram, kiberuzbrukumu draudus, kas ievērojami pieauguši kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
SAB arī brīdinājis, ka Maskava Latvijā un citās Baltijas valstīs cenšas izmantot tā dēvēto krievvalodīgo neapmierinātību.
