Rēzeknes dome vēlas prognozējamu valsts finansējumu “Gora” darbībai
Rēzeknes pašvaldība plāno aicināt Kultūras ministriju (KM) slēgt deleģēšanas līgumu ar SIA "Austrumlatvijas koncertzāle", kas paredzētu pastāvīgu un prognozējamu valsts finansējumu koncertzāles "Gors" darbībai un kultūrpolitikas mērķu īstenošanai reģionā, liecina Rēzeknes domes Finanšu un budžeta komitejas sēdei sagatavotais lēmumprojekts.
Tāpat pašvaldība plāno aicināt visas Latgales pašvaldības izvērtēt iespēju noslēgt līdzīga rakstura deleģēšanas līgumu, nododot kapitālsabiedrībai atsevišķu pašvaldību kompetencē esošu uzdevumu izpildi, tādējādi stiprinot reģionālo sadarbību un kopīgu atbildību par kultūras attīstību Latgalē.
Pašvaldība uzskata, ka optimālākais risinājums ir sadarbības formas, kas balstītas uz deleģēšanu vai līdzdarbību, nevis pilnīgas īpašumtiesību vai kontroles nodošanas modeli. Deleģēšanas mehānisms nodrošina kā valsts interešu ievērošanu, tā vienlaikus saglabā arī pašvaldības iespējas turpināt pārvaldīt īpašumu un nodrošināt saturisko piedāvājumu vietējo kopienu kultūras vajadzībām, infrastruktūras lietojumu un finansiālo ilgtspēju.
Pašvaldības ieskatā šāda pieeja ļautu panākt stratēģisku līdzsvaru starp valsts un pašvaldību kompetencēm, ievērojot Pašvaldību likuma un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības, kā arī nodrošinot sabiedrības kultūras tiesības.
Rēzeknes pašvaldība 6. februārī nosūtījusi KM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Ekonomikas ministrijai (EM) vēstuli par 9. februārī plānoto Finanšu un budžeta komitejas sēdi, aicinot ministriju pārstāvjus piedalīties, jo tajā ir iekļauts jautājums par KM ierosinājumu "Austrumlatvijas koncertzāle" pārvaldībā.
Kā vēstīts, valdība 2025. gada izskaņā nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar VARAM un EM veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.
KM pagaidām neatklāj, cik valstij izmaksātu tās līdzdalība Latgales reģionālās koncertzāles "Gors" pārvaldībā. KM valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par iespējamiem risinājumiem koncertzāles "Gors" darbības stabilizēšanai. Ziņojumā piedāvāti divi varianti - saglabāt līdzšinējo pārvaldības modeli vai arī paredzēt valsts iesaisti koncertzāles pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību.
Ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tas satur Rēzeknes pašvaldības veiktā audita datus par koncertzāles darbību, aģentūrai LETA skaidroja ministrijā. Vienlaikus Ministru kabineta protokollēmuma projekts liecina, ka valdība varētu atbalstīt otro risinājumu - līdz mēneša beigām turpināt sarunas par koncertzāles nodošanu valsts īpašumā un valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā "Austrumlatvijas koncertzāle", nodrošinot valstij izšķirošu ietekmi, ja pašvaldība pieņēmusi nepieciešamos lēmumus.
Ja valdība atbalstīs šo scenāriju, Finanšu ministrijai būs jārod papildu finansējums tā īstenošanai. KM jau paudusi gatavību iemaksāt 75% no pamatkapitāla, lai valstij būtu izšķiroša ietekme kapitālsabiedrībā. Vienlaikus ministrijā pagaidām neatklāj iespējamās izmaksas, norādot, ka tās būs zināmas pēc valdības lēmuma.
Vienlaikus VARAM uzskata, ka valstij jāpārņem 51% Latgales reģionālās koncertzāles "Gors" īpašumtiesību, savukārt Rēzeknes pašvaldībai jāsaglabā 49% īpašumtiesību. Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, tās izstrādātais modelis paredz, ka valsts iegūst 51% domājamo daļu no nekustamā īpašuma Latgales vēstniecības "Gors", kā arī 51% pašvaldības kapitālsabiedrības "Austrumlatvijas koncertzāle" kapitāla daļu.
Savukārt Rēzeknes pašvaldība saglabātu 49% gan no "Austrumlatvijas koncertzāles" daļām, gan no "Gora" nekustamā īpašuma, kas ļautu pašvaldībai arī turpmāk piedalīties nekustamā īpašuma un kapitālsabiedrības pārvaldībā.
Ministrijā norāda, ka izstrādātais modelis nodrošinātu valsts izšķirošu ietekmi kultūrpolitikas īstenošanā Latgales reģionā, vienlaikus saglabājot pašvaldības iesaisti pilsētas kultūras norišu organizēšanā un koncertzāles izmantošanā.
Pārvaldības modeļa maiņa, pēc ministrijas skaidrotā, nepieciešama saistībā ar Rēzeknes pašvaldības ierobežotajām finansiālajām un institucionālajām iespējām ilgtermiņā nodrošināt Latgales vēstniecības "Gors" stabilu un ilgtspējīgu darbību atbilstoši valsts kultūrpolitikas nostādnēm.
Ministrijā arī uzsver, ka attiecīgo pārvaldības izmaiņu īstenošanai Saeimai būs jāpieņem atsevišķs likums.
