Noslēgusies tiesas izmeklēšana Artusa Kaimiņa apelācijas lietā par grāmatvedības dokumentu viltošanu
Aizvadītajā nedēļā Kurzemes apgabaltiesas tiesnese Aija Āva paziņoja, ka ir pabeigta tiesas izmeklēšana apelācijas lietā par grāmatvedības dokumentu viltošanu, kurā apsūdzētais ir bijušais Saeimas deputāts un aktieris Artuss Kaimiņš.
Rīgas pilsētas tiesa 2023. gada februārī Kaimiņu šajā lietā atzina par vainīgu un piesprieda 280 stundas sabiedriskā darba. Notiesātais iesniedza apelāciju augstākstāvošajā instancē, prasot atcelt pirmās instances spriedumu un viņu attaisnot. Lieta nonāca Kurzemes apgabaltiesā Liepājā, kur to sāka skatīt 2024. gada martā.
Pārvarot šķēršļus, tuvojas finišam
Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", apelācijas lieta, kurā gan apsūdzības puse, gan apsūdzētais piedalās video tiešsaistes režīmā, turpinās jau trešo gadu. Šajā laikā lietas izskatīšanu kavējuši dažādi šķēršļi, tostarp nepieciešamība pieskatīt “mazgadīgo dēlu”, slimošana, ir nomainījušies vairāki advokāti, jo Kaimiņš pēkšņi vairs nespēja saprasties ar paša nolīgto un lūdza valsts nozīmētu aizstāvi, un tamlīdzīgi. Rezultātā viens no valsts apsūdzības uzturētājiem pat pauda viedokli, ka apsūdzētais mēģina novilcināt kriminālprocesu. 12. janvāra sēdē abas puses beidzot bija tikušas līdz tiesu debatēm, un atlika vēl tikai noklausīties Artusa Kaimiņa runu pēdējā vārdā, lai varētu sākt gaidīt apelācijas tiesas lēmumu. Taču apsūdzētais un pirmajā instancē par vainīgu atzītais Kaimiņš palūdza dot viņam laiku, lai sagatavotos. Tiesnese to arī atļāva, un jācer, ka nekādi šķēršļi vairs nekavēs uzstāšanos, kas nolikta janvāra beigās.
“Bezjēdzīga” vai pilnīgi skaidra lieta?
Tiesu debatēs ar garāko runu – tā pārsniedza stundu – uzstājās Kaimiņa jaunā aizstāve, advokāte Faila Abbasova. Viņa lietu nosauca par “bezjēdzīgu” un pirmās instances spriedumu – par “nemotivētu”. “Lietas bezjēdzīgums slēpjas tanī, ka pie atbildības tiek saukta persona par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus vieno vienots nodoms, kā to norādījis apsūdzības uzturētājs, bet skaidri nav saprotams, kāds tad ir šis nodoms un kas pierāda tā esamību,” norādīja Abbasova. Lieta esot bezjēdzīga arī tāpēc, ka tajā, pēc aizstāves domām, ir “ļoti daudz nezināmā, un viss, kas nav zināms, uzskatāms par saprātīgām šaubām par labu apsūdzētajam”. Viens no advokātes argumentiem bija arī tas, ka apsūdzības, par kurām pie atbildības saukts Kaimiņš, būtu bijis jāvērš pret uzņēmuma "Al De Media" juridisko vadītāju un patiesā labuma guvēju, kurš nav Kaimiņš. Advokāte arī apšaubīja liecinieka Kaspara Upaciera jeb Ufo sniegtās liecības objektivitāti, jo tajā “jūtams aizvainojums”.
Valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Ivo Ivanovs savukārt noraidīja aizstāvības pausto viedokli, uzsverot – izmeklēšanā pierādīts, ka "Al De Media" reālais vadītājs un grāmatvedības dokumentu kārtotājs bijis tieši Kaimiņš, tāpēc apsūdzība ir pamatota un pirmās instances spriedums – likumisks un pamatots ar pierādījumiem.
Quod licet Iovi, non licet bovi*
Savas politiķa karjeras laikā Kaimiņš ļoti labprāt filmēja dažādas norises Saeimas sēžu laikā. Viņš arī vairākkārt saņēmis sodus no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas par deputāta ētikas kodeksa pārkāpumiem. Savukārt tiesas zālē Kaimiņš regulāri aicina aizliegt skaņu ierakstus, kā arī fotografēt un filmēt. Arī aizvadītajā sēdē bijušais deputāts veltīja laiku, lai tiesai demonstrētu žurnāla "Kas Jauns" numuru ar iepriekšējās tiesas sēdes izklāstu, un gandrīz desmit minūtes tiesas laika aizkavēja ar neargumentētiem pārmetumiem par “sabiedrības viedokļa iespaidošanu, objektīvi neatrādot faktus”, “skaļiem virsrakstiem”, “nepatiku pret manu personu” un “tendencioziem rakstiem, kam nav nekāda īsti sakara ar to, ar ko mēs šeit tiesā nodarbojamies”. Apelācijas sūdzības iesniedzējs arī neaizmirsa atgādināt: “Tā rīkoties ir neētiski!” Aizrādījums tika arī tiesai, jo neesot skaidra tiesas “šobrīd paustā attieksme pret šo te mediju pārstāvi”.
"Kas Jauns" jau vēstīja, ka Artuss Kaimiņš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 217. panta pirmās daļas par SIA "Al De Media" grāmatvedības dokumentu, proti, uzņēmumam SIA "Suņu būda" izsniegto rēķinu, viltošanu laikā, kad bija iesaistījies raidījuma "Suņu būda" veidošanā. Prokuratūras izvirzītās apsūdzības Kaimiņš iepriekš nosauca par “nekaunīgām” un “absurdiem meliem, acīmredzot pildot politisku pasūtījumu”. Viņš arī norādīja: “Šī krimināllieta ir lielisks piemērs tam, ka var šķietami tiesiskā ceļā iznīcināt valsti – ja ne visu politisko konkurenci, tad tās nozīmīgu daļu.”
Iepriekš Kaimiņa lietu izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas viņu aizturēja 2018. gada jūnijā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu, kā arī par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Vēlāk KNAB šo kriminālprocesu izbeidza, bet atsevišķi tika izdalīta lieta par grāmatvedības dokumentu viltošanu.
Pirms gada Artuss Kaimiņš zaudēja civillietā par viņam izmaksāto atlīdzību pēc 2019. gada nogalē notikušā ugunsgrēka Kaimiņa īrētajā dzīvoklī Antonijas ielā Rīgā. Apdrošināšanas sabiedrība "Balta" vērsās tiesā, pieprasot piedzīt no Kaimiņa izmaksātos 24 148 eiro par ugunsgrēkā radītajiem zaudējumiem, jo ugunsgrēks izraisījies viņa paša vainas dēļ. Vidzemes apgabaltiesa lēma par labu "Baltai". Kaimiņš bijis 12. un 13. Saeimas deputāts, partijas "KPV LV" biedrs un viens no līderiem, vēlāk kļuva bezpartejisks, uz 14. Saeimu vairs nekandidēja.
* Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim (latīņu val.)
