
Bunkus slepkavībā apsūdzēto Krivošeju tur aizdomās par viltotu dokumentu izmantošanu alibi nodrošināšanai

Par maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izdarīšanu apsūdzēto Viktoru Krivošeju tur aizdomās arī par viltotu dokumentu izmantošanu, lai nodrošinātu alibi, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par viltotu dokumentu izmantošanu tiesā.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa Krievijas pilsoni Krivošeju atzina par vainīgu Bunkus slepkavībā un piesprieda viņam mūža ieslodzījumu, bet uzņēmējus Aleksandru Babenko un Mihailu Uļmanu - par vainīgiem slepkavības pasūtīšanā, piespriežot viņiem 15 gadu cietumsodus. Tagad lietu apelācijas instancē izskata Rīgas apgabaltiesa.
Raidījums atgādina, ka Krivošejs sākotnēji atzinās Bunkus nogalināšanā 2018. gada 30. maijā, bet vēlāk liecības mainīja, apgalvojot, ka noziegumu nav pastrādājis un notikuma laikā vispār atradies Krievijā, ko apliecinot arī Krievijas iestāžu izdoti dokumenti.
Krivošejs apgalvoja, ka nozieguma dienā Maskavā izgājis ārstu pārbaudes, bet nākamajā dienā sodīts par ceļu satiksmes pārkāpumu.
Lai pierādītu savu alibi, Krivošejs no Olaines cietuma izsniedza pilnvaru Krievijas pilsonim Andrejam Uvarovam, kurš Krivošeja interesēs vāca pierādījumus par viņa atrašanās vietu slepkavības dienā. Krivošeja aizstāvji tiesā uzsver, ka Maskavā iegūtie dokumenti apstiprinot viņa teiktā patiesumu. Arī slepkavības pasūtīšanā un atbalstīšanā apsūdzēto Uļmana un Babenko aizstāvji tiesā vairākkārt apgalvojuši, ka Krivošejam ir alibi, vēsta raidījums.
Bunkus brālis nolēmis pārbaudīt šo pierādījumu izcelsmi un nolīdzis Maskavas advokātu Rotislavu Jakiro, kura veiktā izmeklēšana atklāj, ka Krivošeja alibi balstīts uz viltotiem dokumentiem.
Jakiro stāsta, ka sazinājies ar Krivošeja iesniegtajos dokumentos minētās Maskavas Veselības aprūpes departamenta D.D.Pļetņeva vārdā nosauktās pilsētas klīniskās slimnīcas poliklīnikas juristi, kura privātā sarunā atklājusi, ka dokumentu, kas Rīgā iesniegts tiesā, slimnīca nav izdevusi un galvenā ārsta vietnieka Sergeja Jakuševa paraksts ir viltots.
Krievijas advokāts vērsies policijā Maskavā ar lūgumu veikt pārbaudi, vai un kurš falsificēja slimnīcas atbildi. Atklājies, ka šīs iestādes informācijas sistēmās nav ziņu par medicīniskās palīdzības sniegšanu Krivošejam 2018. gada 30. maijā. Policija Maskavā izsauca izziņas parakstītāju Jakuševu, un viņš likumsargiem paskaidroja, ka slimnīcas vārdā 2024. gada vasarā tiešām ir rakstījis atbildi Krivošeja pārstāvim Uvarovam, taču policistu uzrādītās izziņas saturs neatbilst viņa reāli sniegtajai atbildei.
Datums, adresāts un numurs uz dokumenta oriģināla un Latvijas tiesā iesniegtā dokumenta tiešām sakrīt, taču medicīnas iestādes pirmraksta tekstā ir atteikts apstiprināt Krivošeja vēršanos slimnīcā, jo viņiem nav datu par vizīti pie minētās ārstes un izsniegt Krivošeja medicīnisko dokumentu kopijas nav bijis iespējams.
Slimnīcas darbinieks Jakuševs likumsargiem Maskavā apliecinājis, ka viņa paraksts uz tiesā Rīgā iesniegtās atbildes ir viltots.
Raidījums norāda, ka dokumenta viltoitāji visticamāk rēķinājās ar to, kaneviens to nepārbaudīs, ņemot vērā starptautisko situāciju un apgrūtināto iestāžu savstarpējo sadarbību.
Jakiro savā izmeklēšanā atklājis, ka viltots ir arī protokols par Krivošeja administratīvo sodīšanu it kā par braukšanu pie luksofora sarkanās gaismas Maskavā nākamajā dienā pēc ārsta apmeklējuma. Protokolā norādītajā krustojumā nemaz nav luksofora un veidlapa, kas it kā pierādot Krivošeja administratīvo sodīšanu, neatbilst Krievijas Valsts autoinspekcijas izmantotajai protokola formai. Turklāt tajā ir atsauce uz administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti pēc Krasnodaras apgabala likumiem, ko nepiemēro par Maskavā izdarītu pārkāpumu.
Advokāts veicis informācijas pieprasījumu Krievijas Iekšlietu ministrijai un saņēmis atbildi, ka tāds protokols par Krivošeja sodīšanu nekad nav ticis sastādīts un viņam nav piemērota administratīvā atbildība. Taču uz šī viltotā dokumenta ir Krivošeja paraksts, tādēļ varot secināt, ka viņš to parakstījis, atrodoties ieslodzījuma vietā Latvijā, līdz ar to piedalījies dokumenta viltošanā.
Valsts policija ir uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 300.1 panta par viltotu lietisko vai rakstveida pierādījumu iesniegšanu izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā. Par to paredzēta brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa Krivošejam vēl vienā lietā piesprieda deviņu mēnešu cietumsodu par huligānismu tiesas zālē. Rīgas pilsētas tiesā 2024. gadā, sākoties tiesas debatēm Bunkus slepkavības lietā, Krivošejs sāka agresīvi uzvesties un necienīgi izturēties pret tiesu un sēdes dalībniekiem. Kad apsūdzētais vests ārā no zāles, viņš uzspļāva prokuroram Rimantam Kuzmam. Arī šis spriedums vēl nav stājies spēkā.








