Par izgāztuvēm pārvērš Jelgavas autobusu pieturas, Svētupes nēģu megamaluzvejnieks, Cēsu sarkanie notekūdeņi: kriminālā province

Tā, piemēram, Jelgavā mazdārziņu namiņu un vasarnīcu īpašnieki tos nogādā pie tuvējām autobusu pieturām, bet Jēkabpils privātmāju saimnieki pat pamanījušies komposta kaudzi samest pašā pilsētas centrā. Savukārt cēsniekus nesen satrauca no kolektoru akas vākiem uz ielas plūstošie piesārņotie ūdeņi. Limbažu novada Svētupē vides sargi notvēruši “rūpniecisku” nēģu maluzvejnieku, kuram piesprieda gandrīz 10 000 eiro lielu naudas sodu. Bet Jaunolainē vandaļi papostījuši betona skeitparku un nu tas uz nenoteiktu laiku slēgts.

Pie Svētupes notverts “rūpnieciskais” nēģu maluzvejnieks

Valsts vides dienests (VVD), sadarbojoties ar sabiedrisko vides inspektoru un Valsts policiju, septembra otrajā pusē aizturēja maluzvejnieku, kas Svētupē Limbažu novadā nodarbojās ar nelikumīgu nēģu zveju. Pārkāpēja lomā tika atrasts 401 nēģis, nodarot zivju resursiem 9 624 eiro lielus zaudējumus.

Pārkāpums tika fiksēts, pateicoties iepriekš iegūtai un izvērtētai informācijai. Jāuzsver, ka aizturētais jau iepriekš bija nonācis VVD redzeslokā, kas liecina par viņa pastāvīgu interesi par nelegālu zveju. Par nēģu nelikumīgu ieguvi ar zvejas rīkiem tiek piemērots naudas sods fiziskajai personai no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai no 700 līdz 4300 eiro, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā. Papildus tam tiek aprēķināts zivju resursiem nodarītais kaitējums, kura pamata takse par vienu nēģi ir astoņi eiro, bet atkarībā no nodarījuma vietas un laika šī takse palielinās trīs vai piecas reizes. Ja zivju resursiem nodarītais kaitējums pārsniedz 2500 eiro jeb piecas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, tad tas uzskatāms par būtisku kaitējumu, par kuru var tikt ierosināts kriminālprocess.

Svētupes upe, kas plūst cauri Limbažu novadam, ir mājvieta dažādām zivju sugām, tostarp vērtīgajiem nēģiem. Diemžēl, šī upes bagātība bieži vien kļūst par iemeslu nelegālai darbībai. Lai gan pēdējos gados novērots nelegālās makšķerēšanas apjomu samazinājums, pārkāpēji joprojām tiek regulāri pieķerti. Šāda rīcība rada nopietnu draudu dabiskajām zivju populācijām un ekosistēmai kopumā. Bieži vien šie pārkāpumi tiek pārmantoti no paaudzes paaudzē, vai arī tos veic piedzīvojumu meklētāji.

Upes nēģis (Lampetra fluviatilis) ir nozīmīga suga Latvijas iekšējos ūdeņos. Tā ir aizsargājama suga gan Latvijas, gan Eiropas Savienības līmenī, iekļauta Bernes konvencijā un Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienības apdraudēto sugu sarakstā. Komerciāla nēģu izmantošana ir atļauta tikai ierobežotā skaitā Ziemeļeiropas valstīs, tai skaitā Latvijā. Nēģi migrē no jūras uz upēm nārsta laikā, un to zveja parasti notiek rudenī un ziemā. Tomēr, ņemot vērā sugas aizsardzības statusu un regulēto zveju, nelikumīgi iegūtu nēģu piedāvājumi tirgū ir īpaši satraucoši lieli.

Cēsīs noplūst sarkani notekūdeņi

Tāpat VVD septembrī saņēma iedzīvotāju sūdzību un video materiālu par notekūdeņu pārplūdi Cēsu kanalizācijas kolektorā Jurģu ielā. Notikuma vietā fiksēts, ka sarkanā krāsā iekrāsotie notekūdeņi, kas liecina par piesārņojumu, pārplūst no kolektora un ietek iepretim esošajos īpašumos, tostarp Līgatnes ielā 33.

VVD skaidro, ka šādas pārplūdes var rasties pārlieku lielas hidrauliskās slodzes dēļ, spēcīgu lietusgāžu laikā, kad komunālajā notekūdeņu tīklā īsā laika periodā tiek ievadīts liels apjoms lietus ūdeņu. Vienlaikus uzsverams, ka minētajā situācijā vidē novadītie ūdeņi ir ar relatīvi augstu atšķaidījuma pakāpi un zemām piesārņojošo vielu koncentrācijām, taču neattīrītu notekūdeņu novadīšana nav pieļaujama. Atbildīgajiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem ir ne tikai jāveic preventīvi tīklu uzturēšanas darbi, bet arī plānveidīgi tie jāattīsta, lai nodrošinātu atbilstošu pakalpojumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, kā arī iespēju robežās novērstu avāriju situāciju iestāšanos turpmāk.

VVD ir pieprasījis Cēsu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu uzņēmumam “Vinda”, lai tas veic kanalizācijas tīkla pārbaudi, identificētu iespējamos nelegālos pieslēgumus un veiktu pasākumus, lai novērstu gruntsūdeņu un lietus ūdeņu iekļūšanu kolektoros.

Jelgavas mazdārznieki piemēslo autobusu pieturas

Jelgavas pilsētas pašvaldība sūkstās, ka bezatbildīga iedzīvotāju rīcība rada papildu tēriņus pašvaldības budžetam: “Sākoties rudens sezonai, Jelgavā atkal aktualizējusies problēma ar nelegāli izmestajiem atkritumiem, kas no mazdārziņu rajoniem nereti tiek nesti uz tuvākajām autobusu pieturām. Iedzīvotāji pieturās atstāj maisus, kuros sastopams visdažādākās lietas – nolietots apģērbs un apavi, zari, lapas un pieturā pat novieto nolietotas mēbeles. Šāda bezatbildīga iedzīvotāju rīcība rada papildu izmaksas pilsētas uzturēšanā un pasliktina kopējo vides kvalitāti.”

Pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” informē, ka augustā vien no autobusu pieturvietām tika savākta vairāk nekā viena tonna – 1074 kilogrami – atkritumu, kuru savākšana un nodošana pašvaldībai papildus izmaksāja ap 200 eiro. Savukārt septembra pirmajās divās nedēļās savākti 450 kilogrami atkritumu. Kopumā līdz 2025. gada septembra vidum pilsētai atkritumu savākšana no pieturām – aptuveni astoņas tonnas – izmaksājusi ap 1500 eiro.

Pieturvietās bieži nonāk atkritumi, kurus iespējams utilizēt bez maksas, nododot tos tiem paredzētās vietās. Piemēram, bioloģiskie dārza atkritumi – zari un lapas – bez maksas tiek pieņemti dalīto atkritumu šķirošanas laukumos Salnas ielā 20, Paula Lejiņa ielā 6 vai Ganību ielā 84. Tajos iedzīvotāji bez maksas var nodot arī šķirojamos materiālus – papīru, kartonu, plastmasu, stikla taru, logu stiklu, metālu, metāla dzēriena iepakojumu, dārza atkritumus, tekstilu, kā arī elektriskās un elektroniskās iekārtas. Sīkāka informācija pieejama www.zemgaleseko.lv. Tāpat arī tekstilu un apavus iespējams ievietot pilsētā izvietotajos īpaši tam paredzētos konteineros.

Jāpiebilst, ka pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” organizē nelegālo atkritumu savākšanu apjomā līdz vienam kubikmetram, bet SIA “Zemgales EKO” savāc un likvidē tās nelegālās izgāztuves pilsētā, kuru apjoms ir virs viena kubikmetra. Un šogad pilsētā likvidētas jau 23 šādas nelegālās izgāztuves. No 1. janvāra līdz 31. augustam tam ir iztērēti 62 955,65 eiro.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un rūpēties par savas pilsētas tīrību. Ja tiek pamanīts, ka kāds nelegāli atstāj atkritumus autobusu pieturās vai to tuvumā, lūgums par to ziņot Jelgavas pašvaldības policijai vai zvanīt uz Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centru pa diennakts iedzīvotāju atbalsta tālruni 8787.

Jelgavas pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka bez saskaņošanas ar atkritumu apsaimniekotāju ir aizliegts iznest sadzīves atkritumus ārpus sava īpašuma vai atstāt tos, piemēram, ielu malās. Privātmāju un mazdārziņu īpašniekiem jāņem vērā, ka sezonāli izmantojamiem īpašumiem atkritumu izvešana notiek divas reizes sezonā pēc iepriekš saskaņota grafika, un ir nepieciešams noslēgt līgumu ar pilsētas atkritumu apsaimniekotāju Pilnsabiedrību “JKP”.

Jelgavas pašvaldības policijas pārstāve Paula Liepa informē, ka šogad pašvaldības policija ir uzsākusi 23 administratīvo pārkāpumu procesus par pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā – astoņos gadījumos piemērots naudas sods no 50 līdz 250 eiro, divos gadījumos piemērots brīdinājums, bet astoņi no tiem vēl ir procesā un pieci izbeigti.

Dārza atkritumi Jēkabpils centrā

Savukārt uzņēmums “Jēkabpils pakalpojumi” ziņo, ka tur vietējie “vides sakopēji” izveidojuši komposta kaudzi pašā pilsētas centrā: “Brīvības un Bauskas ielas krustojumā ir patvaļīgi izveidota komposta kaudze. Joprojām privātmāju iedzīvotāji atrod veidus, kā “pa kluso” un “pa lēto” atbrīvoties no saviem dārza atkritumiem.

Atgādinām, ka atkritumu (arī kompostējamo atkritumu) izmešana tam neparedzētās vietās ir pārkāpums, par kuru var tikt piemērots administratīvais sods. Aicinām iedzīvotājus cienīt kopīgo pilsētvidi un atkritumus vai dārza gružus novietot tikai tam paredzētajās vietās.”

Vandalisma dēļ slēgts Jaunolaines skeitparks

Savu trīs gadu jubileju nepaspēja nosvinēt 2022. gada oktobra vidū par 168 650 eiro Jaunolainē, Zeiferta ielā, uzbūvētais jaunais betona skeitparks. Olaines novada pašvaldība informē: “Jaunolaines skeitparku izmantot ir bīstami, tāpēc no 1. oktobra AIZLIEGTS atrasties skeitparka teritorijā.

Vandalisma un konstrukciju bojājumu dēļ skeitparks ir slēgts apmeklētājiem uz nenoteiktu laiku. Teritorija tiks norobežota un tiks izvietotas brīdinājuma zīmes. Aicinām apkārtējos iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem – ja redzat jauniešus vai citus cilvēkus, kuri tomēr izmanto skeitparku, lūdzam aizrādīt vai informēt atbildīgās personas.”