VIDEO: aktieris Konstantīns Ņikuļins trīs gados iemācās valodu un jūtas iesakņojies Latvijā

Likteņa pavedieni un aizmirstās saknes

Konstantīns ir pārliecināts, ka viņa nonākšana Latvijā nav nejaušība. “Es ticu, ka tas, ka esmu šeit, ir liktenis, tāpēc ka mana vecvecmāmiņa ir latviete,” viņš atklāj. Par savu latvisko izcelsmi aktieris uzzinājis tikai pusaudža gados, jo ģimenē par tēva vecmāmiņu Annu Ozolu daudz nerunāja. Iemesli, kāpēc viņa nokļuva Krievijā, ģimenei nav zināmi, taču, visticamāk, tas noticis Pirmā pasaules kara laikā, bēgļu gaitās.

Annas meita un Konstantīna vecmāmiņa Roze, kura aizsaulē devās pagājušajā gadā, bija priecīga par mazdēla izvēli dzīvot Latvijā. Lai gan Roze latviski daudz nerunāja, daži vārdi viņai bija īpaši. “Zināja tādus vārdus, kā “paldies”, “labdien”. Vienmēr, kad es viņai zvanīju, viņa teica – labdien,” atceras Konstantīns. 

Bēgšana no kara un draugu plecs

Krievijas iebrukums Ukrainā kļuva par pagrieziena punktu. Tajā rītā Konstantīns sazinājās ar saviem draugiem Latvijā Jutu un Edgaru Kārkliņiem, ar kuriem bija iepazinies pirms astoņiem gadiem īsas vizītes laikā Rīgā. Viņš stāstīja, ka viņa teātra vidē Maskavā notiekošo neuztver tik nopietni, kā to uztver viņš. Jutas un Edgara reakcija bija zibenīga: “Dari visu ātri un brauc pie mums!” Viņi piedāvāja Konstantīnam patvērumu savās mājās Ādažos.

Draugu rīcības motīvs bija tīri cilvēcisks. “Kāpēc mēs to izdarījām? Viņš mums rūpēja. Viņš ir foršs cilvēks. Kāda viņam ir nacionalitāte, tas nav svarīgi. Mēs taču viņu personīgi pazinām, un ir vienalga, kas viņam pasē rakstīts. Mēs varējām viņu paglābt, un mēs mēģinājām to darīt,” saka draugi. Pirmo gadu Latvijā Konstantīns dzīvoja pie Kārkliņu ģimenes.

Latviešu valoda bez skolotāja

Apbrīnojami, ka Konstantīns tekoši runāt latviski iemācījās pats, bez profesionāla skolotāja palīdzības. Viņa valodas prasme bieži pārsteidz sarunu biedrus. Liela loma tajā ir tieši Jutai un Edgaram, kuri apzinājās, ka valodas apguve ir nepieciešamība. Viņu ģimenē apzināti runāja latviski, lai Konstantīns pamazām apgūtu valodu.

“Tas, kā viņš apguva valodu, ir ļoti iespaidīgi un citiem labs piemērs,” atzīst draugi. “Pāris gados viņš izdarījis to, ko citi neizdara visas dzīves laikā.” 

Īpašs palīgs valodas apguvē bija Kārkliņu dēliņš Tristans, kuram tolaik bija nepilni divi gadi. “Mūsu dēlam Kostiks ir labākais draugs. Viņš ir uzaudzis ar viņu. Viņi tajā brīdī abi mācījās latviešu valodu,” stāsta Juta un Edgars.