Sardīnietis Andrea 12 gadu laikā lieliski iemācās latviešu valodu un tagad Jelgavā cep picas

Kā bieži notiek, Andrea ar Latviju saveda kopā mīlestība, bet sākotnēji viņš ar sievu, latvieti Jūliju, dzīvoja viņa dzimtajā Sardīnijā. “Tā ir patiešām fantastiska vieta, jūra ir ļoti skaista, mums ir ļoti sena kultūra un vēsture. Sardīnijai ir līdzīga daba kā Latvijā, bet nav tik daudz iedzīvotāju,” teic Andrea.

Picas sāka cept Latvijā

Sardīnijā Andrea studēja inženiertehniskās zinātnes, pēc tam strādāja nekustamo īpašumu aģentūrā, un, kad šajā nozarē sākās krīze, abi ar sievu nolēma braukt uz Latviju.

“Latviešu valodu es iemācījos šeit, tā ir pati pirmā lieta, ko, šurp atbraucis, darīju, apguvu pats, pašmācības ceļā. Latviešu valoda ir ļoti grūta, īstais murgs, no itāļu valodas ir ļoti atšķirīga, īpaši sarežģīta ir gramatika. Es sākumā pat latviešu valodu nevarēju atšķirt no latīņu valodas. Taču, ja latviešu valodu nezini līdz galam, nevari normāli sarunāties,” teic Andrea.

Kad Lobinu ģimene pārcēlās šurp no Sardīnijas, viņi uzreiz apmetas Jelgavā, jo tā ir Jūlijas dzimtā pilsēta un viņa vēlējās dzīvot savās mājās. Sieva strādā Finanšu ministrijā, bet Andrea bija jāmeklē nodarbe sev.

Izvēle nav pārsteidzoša: sakām pica, domājam – Itālija. “Viss sākās ar to, ka sākumā Latvijā es nevarēju atrast īstas picas, tikai Rīgā dažās vietās piedāvāja oriģinālās itāļu,” atceras Andrea. Tomēr viņš atzīst, ka pats tikai Latvijā iemācījās cept īstās itāļu picas, iepriekš to pat nebūtu iedomājies darīt. “Taču manā ģimenē no mammas puses četrās paaudzēs ir maiznieki, mamma gan pati nav maizes cepēja. Var teikt, ka esmu šo talantu pārmantojis no savas dzimtas,” uzskata sardīnietis.

Bez ananasiem, naža un dakšiņas

Kāda ir īstā itāļu pica? “Patiesībā arī Rīgā nemaz īsti nevar atrast īsto itāļu picu, un, ja gribas nobaudīt, jābrauc uz pašu Itāliju. Šeit piedāvā picas ar tomātu mērci, dažādiem sieriem, ar ananasiem. Es šo vietu Jelgavā vēlējos izveidot tādu, kur cilvēki varētu nobaudīt patiešām īsto itāļu picu. Latvijā ir populāra pica ar ananasiem, taču tā nav īstā itāļu pica, bet kaut kāds amerikāniskais variants,” pauž Andrea.

Kas tad itāļu picai ir raksturīgais? “Tomāti, olīvas, garšvielas – timiāns, rozmarīns, raudene. Galvenais – dabīgi produkti. Populārā “Margarita” ir īstā itāļu pica, tā tapusi par godu karalienei Margaritai. Kad Viņas Augstība apciemoja Neapoli, karalienei par godu cepa īpašu picu, lai atdarinātu itāļu karoga krāsas – zaļu, baltu un sarkanu. Tā tapa “Margarita”. Pica ir ļoti dabisks produkts, ne tikai virsū ir dabiskais, bet arī pašā mīklā nav nekādas ķīmijas, tikai milti, raugs un sāls,” stāsta Andrea.

Šīs sastāvdaļas jākombinē tieši tā, kā vajag, un svarīgs ir arī mīklas nogatavināšanas un raudzēšanas process. Raudzēšana rit ātri, bet nogatavināšana lēni. “Protams, ir vairāki knifiņi, lai izceptu patiešām brīnišķīgu picu. Un pie mums viss ir tikai roku darbs. Šeit pat apmeklētāju rīcībā nav ne dakšiņu, ne nažu, jo pica ir jāēd ar rokām,” piebilst picērijas saimnieks.

Vislabāk patīk ziema ar sniegu

Kaut gan Andrea nāk no saulainas, siltas zemes, par Latviju viņš atklāj: “Man vislabāk patīk ziemas ar baltu sniegu un daudziem mīnusa grādiem. Protams, patīk arī vasaras ar garajām, gaišajām dienām, ilgajām stundām līdz saulrietam. Ja šeit nav īstas ziemas, tad ir ļoti drūmi. Man ļoti patīk pati daba, kādas, piemēram, ziemā ir brīnišķīgas debesis. Daba Latvijā ir burvīga. Pirmoreiz šeit biju 2007. gada februārī, un toreiz bija īsta ziema līdz mīnus 30–35 grādiem sala. Tad es pirmoreiz jūrā redzēju ledu, iepriekš nezināju, ka zem sniega varētu būt ledus. Sardīnijā ir pavisam citādi laika apstākļi.” 

Jelgava Andrea ļoti patīk, jo tā ir mierīga pilsēta un ģimenei laba dzīves vieta. Andrea ir bijis arī Latgalē, Ventspilī, Daugavpilī, īpaši patīk Liepāja, tās jūra un pludmale, jo tur ir ļoti līdzīgi apstākļi kā dzimtajā Sardīnijā.

“Latgale man arī ļoti patīk, tāpēc,ka turienieši tur godā savas senās tradīcijas un piedāvā arī citiem tās iepazīt. Arī Latvijas skaistie meži man ir tuvi. Sēņot gan nedodos, jo nepazīstu sēnes, nezinu, kuras drīkst lietot uzturā, zinu tikai šampinjonus, baravikas un gailenes. Ja vasarā ir brīvs laiks, tad vislabprātāk to pavadu pie jūras. Slēpot gan neprotu un arī ar ledu neesmu draugos,” pasmaida Andrea.

Pārliecība par izdošanos

Picērija patlaban darbojas tikai divus mēnešus, pirms tam bija izbraukumu ēdināšana. Šeit iegriežas ne tikai jelgavnieki, bet arī rīdzinieki un viesi no citām pilsētām.

“Gada laikā visu sapratīsim – kā iet, kā neiet. Esam pozitīvi domājoši un ieinteresēti attīstībā. Divi mēneši ir tikai laiks, lai saprastu, varam vai nevaram, vai cilvēki mūs pieņems, bet es vienmēr saku – ja tu mīli savu ideju, tad noteikti izdosies. Man ir sajūta, ka viss būs labi. Patiešām klājas labi, cilvēki šurp nāk baudīt dažādas itāļu picas. Mums pagaidām nav pilns darba laiks, katru dienu nestrādājam. Nav jau tikai picu cepšana, ir arī grāmatvedība, dažādas plānošanas.”

Latvieši mīl vienpatību

Picērijas nosaukums “Quadro Mori”, latviski tulkojot, nozīmē “Četri mauri”. “Tas ir no Sardīnijas karoga, tajā ir četras melnas galvas ar sarkanu krustu pa vidu. Sardīnijai ir ļoti sena vēsture, un mauri nozīmē četras uzvaras, jo tajā laikā tā bija karaliste, un četras varas gribēja iekarot savas teritorijas. Sardīnijā cilvēki tāpat kā Latvijā ir ļoti saistīti ar savu zemi jau no ļoti seniem laikiem,” skaidro Andrea.

Viņš novērojis, ka latvieši pēc dabas ir mierīgāki, vairāk individuālisti, it kā noslēgušies sevī, savās domās. “Itāļi ir vairāk sabiedriski, labprātāk strādā komandā, bet latvieši mīl vienpatību. Reizēm nav slikta arī vientulība, bet latvieši uzreiz visiem nav draugi. Itāļi arī ir ļoti dažādi, un nevar teikt viennozīmīgi – itāļu temperaments.”

Tagad Andrea ir divas mājas – Sardīnija Itālijā un Jelgava Latvijā. “Kad mēs kādu laiku nedzīvojām Latvijā, man šīs valsts patiešām pietrūka. Uz Sardīniju katru gadu neaizbraucu. Mūsu ģimenei pa šo laiku arī piedzimuši bērni, un arī bizness šeit jāattīsta. Visu nevar paspēt, tas ir pārāk grūti,” uzskata Andrea un latviešiem novēl: “Ēdiet itāļu picas un esiet laimīgi!”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Sardīnietis Andrea 12 gadu laikā lieliski iemācās latviešu valodu un tagad Jelgavā cep picas" saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".