No autobusa izsēdina pasažierus ar braukšanas maksas atvieglojumiem par labu tiem, kas maksā pilnu cenu
Cilvēki, kuriem ir tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, šobrīd nevar būt pilnībā droši, ka varēs saņemt braukšanas biļeti reģionālas nozīmes komercreisu autobusā un attiecīgi doties uz plānoto galamērķi ar izvēlēto reisu. Izpētē atklāti gadījumi, ka šādi pasažieri, tajā skaitā cilvēki ar invaliditāti, no reģionālas nozīmes komercreisa autobusa izsēdināti par labu citam pasažierim, kurš maksā pilnu braukšanas biļetes maksu.
To apliecina Tiesībsarga biroja pārbaudes lietā konstatētais par vienlīdzības principa pārkāpumu.
Normatīvais regulējums noteic, ka braukšanas maksas atvieglojumus 100% apmērā reģionālas nozīmes maršrutos var saņemt vairākas sabiedrības grupas, piemēram, personas ar I vai II invaliditātes grupu, bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kā arī pirmsskolas vecuma bērni. Problēma aktualizējusies tieši reģionālas nozīmes komercreisos, nevis valsts dotētajos reģionālas nozīmes maršruta autobusu reisos.
“Tas, ka pārvadātāji nosaka atšķirīgas biļešu saņemšanas vietas un liek uzgaidīt, kamēr transportlīdzeklī sakāps cilvēki, kas plāno iegādāties biļetes par pilnu samaksu, vai pat atsakot braucienu, liedz īstenot cilvēku ar invaliditāti tiesības uz piekļūstamu transportu un ir pretrunā cilvēka cieņai. Atšķirīgai attieksmei pret pasažieriem ar braukšanas maksas atvieglojumiem nav saskatāms saprātīgs iemesls. Aicinu pārvadātājus pārtraukt šādu praksi,” uzsver tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
Atšķirīga attieksme un papildu maksa par garantētu vietu autobusā
Problemātiku un atšķirīgu pieeju izgaismo pārbaudes lietā konstatētais maršrutā Rīga-Liepāja un situācijas tests Rīgas starptautiskajā autoostā. Noskaidrots, ka ir pārvadātājs, kas nodrošina biļešu ar braukšanas maksas atvieglojumiem iegādi tikai pie autobusa vadītāja (kamēr pārējām pasažieru grupām ir iespēja iegādāties biļetes arī autoostas kasē). Tāpat situācijas testa laikā pārvadātājs cilvēkam ar invaliditāti (kuram ir tiesības uz braukšanas maksas atvieglojumiem 100% apmērā) lūdza samaksāt papildu 1 (vienu) eiro, lai sēdvieta autobusā būtu tiešām garantēta. Šādas prakses rezultātā veidojas situācija – vispirms autobusā sakāpj visi pasažieri, kuri iegādājušies biļeti par pilnu maksu vai to vēl darīs pie vadītāja, un tikai tad cilvēks, kam pienākas braukšanas maksas atvieglojums, uzzina, vai viņš varēs doties ceļā ar šo komercreisu vai arī paliks pieturvietā cerībā uz nākamo reisu.
Būtiski uzsvērt, ka pārbaudes lietas laikā saņemta informācija no biedrībām arī par citām sabiedrības grupām, kurām bijušas līdzīgas grūtības saņemt braukšanas biļeti ar braukšanas maksas atvieglojumiem. Piemēram, ar līdzīgām situācijām ir saskārušies gan politiski represētās personas, gan bērni – bāreņi. Tāpat saņemta informācija arī par citu pārvadātāju (ne tikai maršrutā Rīga-Liepāja) atšķirīgām pieejām, piemērojot braukšanas maksas atvieglojumiem komercreisos. “Tādēļ mūsu veiktais vērtējums un izdarītie secinājumi ir attiecināmi uz visām grupām, kurām ir tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, un uz visiem pārvadātājiem, kuri Latvijā nodrošina reģionālās nozīmes komerciālos pārvadājumus,” piebilst. I. Piļāne.
Kas jāizdara pārvadātājiem?
Tiesībsarga vietniece norāda uz vairākiem mājasdarbiem, kas pārvadātājiem jāīsteno līdz nākamā gada 1. martam. Proti – jānodrošina, ka cilvēki, kuriem ir tiesības uz braukšanas maksas atvieglojumiem, var tos saņemt atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā bez papildu piemaksām. Tāpat pārvadātājiem jāpārtrauc atšķirīga attieksme, kuras rezultātā šobrīd cilvēki var saņemt biļeti ar braukšanas maksas atvieglojumiem tikai pie autobusa vadītāja un tikai tad, ja autobusā ir pieejamas brīvas sēdvietas, liekot cilvēkam ar braukšanas maksas atvieglojumiem gaidīt, kamēr autobusā sakāps cilvēki, kas maksā pilnu cenu par biļeti.
Savukārt Autotransporta direkcija aicināta pārvadātājiem skaidrot braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanu un braukšanas biļešu tirdzniecības kārtību, ievērojot Tiesībsarga biroja apkopoto informāciju par pārvadātāju praksi.
