Pirmā Rīgas striptīza vieta – Krišjāņa Barona iela 14
Pirms 100 gadiem – 1925. gadā – beidza pastāvēt iecienīta un eleganta Rīgas smalkāko aprindu greznā izklaides vieta “Cafe de ...
Rīgas pirmais striptīzs un Valsts prezidents: ministri un Saeimas deputāti grābstās ap kailu sieviešu krūtīm. FOTO
Pirms 100 gadiem – 1925. gadā – beidza pastāvēt iecienīta un eleganta Rīgas smalkāko aprindu greznā izklaides vieta “Cafe de Paris”, kurā Latvijas galvaspilsētas publika pirmo reizi iepazina striptīzu. Pirms gadsimta “Cafe de Paris” no “izvirtības perēkļa”, kurā mēdza izklaidēties Latvijas augstākās prominences, tostarp arī nākamais Valsts prezidents Gustavs Zemgals, pārtapa jeb pārprofilējās par “tradicionālo ģimenes vērtību sargātāju” - Rīgā pirmo ģimenes restorānu “Akvarium”.
Elegantā “Cafe de Paris” atradās tagadējā “Bibliotēkas namā” Krišjāņa Barona ielā 14 (toreiz – Suvorova ielā, kas tā bija nodēvēta nevis par godu cariskās Krievijas ģenerelisimusam Aleksandram Suvorovam (1729-1800), bet gan viņa mazdēlam, arī Aleksandram (1804-1882), Baltijas provinču ģenerālgubernatoram, vēlākam Pēterburgas kara ģenerālgubernatoram). Šajā 1914. gadā pēc arhitekta Ernesta Poles projekta celtā ēka kalpoja kā Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases banka, bet starpkaru laikā tajā atradās dažādas iestādes – preses izdevumu redakcijas, piemēram, pirmo latviešu erotisko nedēļas žurnālu “Sensācija” un “Elegance” redakcijas, vairākas tipogrāfijas, deju skola, rūpniecības uzņēmumu kantori, amatnieku darbnīcas, apģērbu veikali un drēbnieku darbnīcas. Bet pēc padomju okupācijas – līdz pagājušā gadsimta piecdesmitajiem namā atradās Revolūcijas muzejs, bet no 1956. līdz 2014. gadam Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka. Tagad tas ir īres nams, kura pagalmā tās īpašnieks Māris Krasņikovs prāto atjaunot kultūrvietu – leģendāras “Cafe de Paris” ziemas dārzu.
Vēl pirms Pirmā pasaules kara tur atvēra “Cafe de Paris”, kas ar iekārtojuma starpniecību centās panākt paradīzes efektu: zaļoja palmas, vijās efejas (kaut arī mākslīgas), un gleznotajā debesjumā gra¬ciozi lidinājās putni. Spoguļstikla sienas paspilgtināja plašuma ilūziju un radīja sav¬dabīgu mirdzumu telpās, kur tā dēvētie Vīnes krēsli un baltā marmora galdu virs¬mas viesa savdabīgu atturību. Savukārt slavas zenītu “Cafe de Paris” piedzīvoja 1923. gada 7. janvārī sarīkotais tā saucamais “kungu vakars”, bet pēc būtības - pirmais Rīgas striptīzs. Rīgas “Parīzes kafejnīcā” modernais striptīzs ienāca ar lielu novēlošanos – 30 gadus pēc tam, kad tas pirmizrādi piedzīvoja pašā Francijas galvaspilsētā Parīzē. Te jāpiebilst, ka Rīgas “Cafe de Paris” savu nosaukumu bija ieguvusi ne jau tādēļ, ka kopēju kādu franču interjeru, bet gan tāpēc, ka gribēja uzsvērt savu izsmalcināto stilu.
“Neizturami izvirtības skati”
Mūsdienās nevienu vairs īpaši nepārsteidz kompromitējošā situācijā nonākušu iedzērušu politiķu izdarības, bet 1923. gada 7. janvāra striptīzs sacēla īstu vētru toreizējā Latvijas sabiedrībā. Par to pirmajās lappusēs rakstīja gan nopietnie Rīgas laikraksti, gan provinces avīzes un bulvārizdevumi: tonakt kungu vakarā sanākušie vīri ne tikai žūpojuši ar puskailām sievietēm, bet arī “darījuši netiklības”. Un īpaši viņu vidū izcēlās kreisās koalīcijas (sociāldemokrātu) deputāti - Latvijas politiskie līderi. Apmeklētāju vidū bija arī iekšlietu ministrs Pēteris Berģis un nākamais Latvijas prezidents, toreiz – apsardzības (aizsardzības) ministrs Gustavs Zemgals. Par to liecināja dienas laikraksta “Latvijas Sarga” 1923. gada 21. janvārī ievietotā karikatūra, kurā redzams kā Gustavs Zemgals grābstās gar kailo sieviešu krūtīm:
“Restorāna “Cefe de Paris” kungu vakars 7. janvārī: Augstu vīru un ievērojamu kreisās koalīcijas spīdekļu un līderu atpūtai no “grūtām darbošanām un atbildīgiem sabiedriskiem pienākumiem” sarīkots kungu vakars, kur notikušas orģijas ar kailām sievietēm, ar kurām ne tikai župots un dejots, bet par atklāti dzīta netiklība.
Pudeļu Jānis: “Gustiņ, to preileni nelaid vaļā – milzīgi apetelīgā kāja…”
Latvijas Praporššiks (turēdams preileni aiz kājas): “Izbraukāju pus pasaules – pazīstu Somijas saunu. Bet tik skaistas līnijas nekur neesmu atradis!”
Kabineta prezidents: “Es tev būšu par vīģes lapu, cālīt, paslēpies man aiz muguras – prefekts nāk”.
Par 1923. gada 7. janvāra notikumiem Rīgas “Gafe de Paris” rakstīja teju visi Latvijas lielākie laikraksti. Jelgavas “Zemgalietis” tos nosauca par “izvirtības rekordiem”: “Galvaspilsētā sāk uzziedēt netiklība apbrīnojamā kārtā. Vietējā kafijas restorānā un varietē “Cafè de Paris” bija sarīkots slēgts kungu vakars. Vakara “nagla” bija gluži kailu sieviešu dejas kafejnīcas telpās. Dejotājas, lai viņas nepazītu, bij uzlikušas uz sejām maskas, bet neapsegušās pat ar zināmo vīģes lapu. Dejām, saprotams, bij lieka piekrišana. Pēc dejām pie mūzikas skaņām notikuši izvirtības skati tik neķītrā kārtā, ka daži norūdīti šīs mākslas rūdīti speciālisti nav izturējuši un aizbēguši. Kungu starpā bijušas redzamas galvas pilsētas personas.”
“Latvijas Vēstnesis” 1923. gada 13. janvārī rakstīja par “varietē rekordiem”: ““Cafe te Paris” bij sarīkots slēgts kungu vakars, kurš ilga no plkst. 6 līdz 9 vakarā. Viesi uz kungu vakaru bij ataicināti ar sevišķiem ielūgumiem, pie kam viesi bij atveduši lielu skaitu un draugu. Vakara “nagla” bij gluži kailu sieviešu-varietē dejotāju dāmu dejas. Dejotajās, lai viņas nepazītu bij uzlikušas maskas. Dejām, protams, bij pie pikanta žanra mīļotājiem liela piekrišana. Restorāns taisīja labus veikalus un dzerts ar dejotajām tika pamatīgi. Vakara sarīkotājiem par nelaimi policija bij dabūjusi zināt par notikumu un iesākusi lietas izmeklēšanu, saucot vakara sarīkotājus pie atbildības par neķītrību pielaišanu.”
Gustava Zemgala iedragātā reputācija
Šis vēsturiskais fakts iedragā Valsts prezidenta no 1927. līdz 1930. gadam Gustava Zemgala kā priekšzīmīga ģimenes cilvēka tēlu, kā tas minētas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja tīmekļvietnē. 1908. gadā viņš apprecēja Bauskas apkārtnes saimniekmeitu Emīliju Tīdenu. Laikabiedru atmiņās izcelta Gustava Zemgala sievas Emīlijas elegance, grācija un reizē arī mierīgais raksturs un vienkāršība. Valsts prezidenta amatā esot, Gustavs Zemgals reprezentācijas pasākumos gan biežāk bija redzams vienatnē nekā kopā ar dzīvesbiedri, kurai pilnvērtīgi pildīt Valsts prezidenta kundzes pienākumus liedza veselības problēmas. pāragri mira 1928. gadā.
Pēc Emīlijas nāves laikrakstā “Jaunākās Ziņas” tika publicēti šādi vārdi: “Viņas ģimenes dzīve ritēja ļoti labā saskaņā. (..) Tik daiļa un stalta (..), viņa ar cienību varēja prezentēt mūsu sievietību kā prezidenta kundze. Nelokāmais liktenis nebija viņai to ilgi lēmis.”
Atjaunos “Cafe de Paris” kultūrvietu
Pērnvasar Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī, kur atradās “Cafe de Paris” Ziemas dārzs, pagalma piebūvē pulcējās Rīgas iedzīvotāji un ciemiņi, lai satiktos, kā arī gūtu kulturālu baudījumu. 100 gadu laikā piebūve gadu laikā piedzīvojusi vairākkārtēju īpašnieku nomaiņu (tur bijusi gan veikala noliktava, gan Valsts bibliotēkas krājuma glabātuve, pirms dažiem gadiem to plānoja pārveidot par viesnīcu), bet jaunie īpašnieki kādreizējo satikšanās vietu vēlas atgriezt tās kādreizējā stāvoklī.
“Mērķis ir pievērst uzmanību vēsturiskam mantojumam,” stāstīja Ziemas dārza īpašnieks un atjaunošanas darbu vadītājs Māris Krasņikovs: “Iegādājoties šo ēku, nezināju par tās bagātīgo vēsturi. Tad sāku pētīt un atklāju ļoti daudz interesanta. Tajā brīdī, kad es ieraudzīju, kā tur agrāk izskatījās, tad, protams, man uzreiz bija skaidrs, ka tai vietai ir jākalpo pavisam citam, nevis birojam vai, teiksim, noliktavai.” Šovasar notika piebūves sakopšanas talka un šobrīd šī unikālā telpa meklē jaunus saimniekus.
Modernā striptīza vēsture
Rīgas publikai striptīzs, kā mēs to saprotam, parādījās tikai 30 gadus pēc tās pirmizrādes. Patiesībā jau striptīzs bijis pazīstams tādās senās kultūrās kā senā Babilona un Senā Ēģipte. Romieši rīkoja ekstravagantas izklaides, tostarp erotiskās dejas. Slavenākais piemērs ir festivāli, kuros tika demonstrētas jutekliskas kustības un izģērbšanās. Kristīgā baznīca viduslaikos stingri nosodīja jebkāda veida erotiskas dejas. Tomēr itāļu renesanses laikmetā atdzima teātra un dejas kultūra, kurā dažkārt iekļāva provokatīvus priekšnesumus.
18. un 19. gadsimtā Eiropā un ASV kļuva populāri burleskas un kabarē priekšnesumi, kuros sievietes uzstājās jutekliskos tērpos, dažkārt izģērbjoties. 1893. gadā Parīzē slavenajā “Moulin Rouge” kabarē tika izpildīts pirmais zināmais striptīza priekšnesums, kur dejotāja starmešu gaismā pakāpeniski atbrīvojās no apģērba.
