17 gadus vecais šuvējs Alisters atdzīvina veco laiku modes tradīcijas un sapņo, ka Rinkēvičs valkās viņa retro uzvalkus

Intervijā Jauns.lv jaunais šuvējs atzīst, ka plāno savu nākotni saistīt ar šūšanu. Viņš iztēlojas, ka pēc desmit gadiem, būdams 27 gadus vecs, viņš joprojām sēdēs pie šujmašīnas, apkārt būs cilvēki, kas strādās līdzīgi kā viņš, un viņi visi kopā veidos viņa paša šūšanas darbnīcu, kur šūs uzvalkus un citus augstvērtīgus apģērbus. Iespējams, šajos uzvalkos staigās arī tādi ievērojami cilvēki kā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kā tu nonāci pie šūšanas? Kas tevi iedvesmoja?

Kādā 6. vai 7. klasē man radās vīzija, ka es varētu ikdienā ģērbties glaunāk. Tas, kas mani pamudināja, bija tas, ka mūsdienu veikalos nevarēju atrast sev vēlamo stilu. Tad sāku domāt, ka varbūt pats varētu mēģināt uzšūt kaut ko – vismaz cepuri vai bikses. Laika gaitā šī ideja attīstījās, un es sāku šūt pat uzvalkus.

Kāpēc tieši senāka stila uzvalki, nevis kaut kas modernāks?

Īsti tāda izskaidrojuma nav. Piemēram, šobrīd manā stilā dominē 20. un 30. gadu mode, bet pēdējā laikā es arī esmu sācis pievērsties tautiskā stila elementiem. Ik pa laikam mana iedvesma mainās. Principā es iedvesmojos no vecām filmām un senām bildēm. Ja vaicāsi, kāpēc tagad tas viss virzās uz tautisko pusi, tad iemesls ir tas, ka bieži tagad skatos latviešu filmas, piemēram, "Īsa pamācība mīlēšanā" un "Salna pavasarī", kas attēlo 19. gadsimtu. Filmās redzamais stils man šķita ļoti interesants, un tas pamudināja mani izmēģināt ko līdzīgu savos darbos.

Vai tu redzi sevi nākotnē šujot tikai uzvalkus, vai plāno paplašināt savu darbību uz citiem apģērba veidiem, piemēram, uzšūt arī kaut ko meitenēm piemērotu?

Pagaidām vēl neesmu mēģinājis. Šobrīd es šuju drēbes galvenokārt sev, un sākotnēji tas arī bija mans mērķis. Taču jau tagad ir parādījušies cilvēki, kuri vēlas, lai es viņiem uzšūtu kaut ko. Meitenēm vēl neesmu šujis neko, bet nākotnē es varētu pamēģināt. Piemēram, es jau varētu uzšūt kādu mēteli.

Cik izmaksā uztaisīt vienu šādu pilnu komplektu?

Tas ir atkarīgs no uzvalka un auduma izvēles. Ir bijušas reizes, kad es nopērku linu, kas tiek pārdots pēc svara, un tad man sanāk samaksāt apmēram 25 eiro, neskaitot diegus un citas vajadzīgo materiālu izmaksas. Tomēr ir arī gadījumi, kad audums izmaksā 80-90 eiro.

Par kādu cenu var iegādāties tavus uzvalkus?

Par darbu cenas ir apmēram 45–60 eiro, atkarībā no cilvēka proporcijām. Veste izmaksās ap 30 eiro, bet žakete būs no 120 līdz 130 eiro.

Cik daudz laika tev aizņem uztaisīt tādu vienu komplektu?

Tas ir atkarīgs no darba tempa. Ir reizes, kad es strādāju ļoti koncentrēti pie šujmašīnas, un ir reizes, kad strādāju un paralēli daru kaut ko citu. Lai uzšūtu bikses, man parasti paiet apmēram 2 dienas, vestei arī ap 2 dienām, bet žaketes izgatavošana prasa aptuveni nedēļu.

Tu visu, ko proti, iemācījies pašmācību ceļā?

Jā, tieši tā. 9. klasē es sāku šūt – septembrī paņēmu adatu un diegus rokās. Man pat šodien atnāca "Snapchat" atmiņa, ka pirms gada es sūdzējos, ka tūlīt jau klāt skola, bet es nevaru uzšūt žaketi, un tagad skatos un domāju – nopietni, es tad vēl nemācēju žaketi uzšūt?

Ko vispār tavi vienaudži saka par tavu aizraušanos?

Sliktu komentāru nav. Ir cilvēki, kas atbalsta un saka, ka viņiem ļoti patīk mans stils un ka viņi arī vēlētos kaut ko tādu nēsāt. Piemēram, arī mans bijušais klasesbiedrs palūdza, lai es viņam uzšuju uzvalku. Tāpēc es teiktu, ka saņemu diezgan pozitīvas atsauksmes.

Vai arī uz ielas cilvēki jau tevi atpazīst?

Jā, uz ielas dažreiz pienāk klāt cilvēki, kas mani atpazīst no interneta, un vēlas uztaisīt kādu bildi vai vienkārši parunāties. Ir arī cilvēki, kas mani nepazīst, bet pienāk klāt un pasaka, ka viņiem patīk mans stils.

Un kā ģimene reaģē uz to, ka tu kļūsti arvien atpazīstamāks?

Piemēram, ja es izeju kaut kur ar māsīcām vai kādu citu ģimenes locekli, viņi bieži saka: "Es vairs ar tevi nekur neiešu, visi uz tevi skatās, pārāk daudz uzmanības pievērš." Kad es sāku šo stilu, man arī šķita, ka visi skatās uz mani kā tādu cirka zvēru, bet tagad, kad esmu pieradis, man vairs tā neliekas. Tomēr ir daži cilvēki, kas vēl aizvien noskatās un saka: "Redzēji to džeku? Pirmo reizi redzu džeku uzvalkā!"

Vai pie tevis ir vērsušies arī ar kādu speciālu pasūtījumu vai sadarbības piedāvājumu?

Pagaidām nav bijuši tādi pasūtījumi. Vienīgais, kas nāk prātā, ir tas, ka "Šarlotes audumi" piedāvāja man nosponsorēt audumu kreklam, un tad es varētu uztaisīt video, kurā pieminētu, ka viņi mani ir atbalstījuši. Problēma ir tā, ka es vēl neprotu uzšūt kreklu. Es jau visu šo gadu plānoju iemācīties, taču tam vēl nav bijis laika. Kad es atradīšu laiku, lai apgūtu šo prasmi, tad jā, varēšu to realizēt.

Tad kopumā var teikt, ka tu izjūti ikdienā lielu interesi no cilvēkiem.

Jā, interese ir liela. Daudzi cilvēki man ikdienā, īpaši pēc tam, kad es ielieku kādu jaunu video, raksta, vai ir iespējams iegādāties tādu uzvalku. Parasti es atbildu, ka mans grafiks ir diezgan aizņemts un ka tas nav tik vienkārši. Bet jā, interese cilvēkiem ir, un tas mani nedaudz pārsteidz. Es vispār sāku dalīties ar visu šo sociālajos tīklos, jo mani pamudināja draugi, kuri teica, ka man ir interesants stils un es varētu būt kāds influencers. Es domāju, ka tas nevienu neinteresēs, bet tad nolēmu, ka varbūt es varētu ielikt kaut ko par šūšanu, un izrādās, ka tas aizgāja.

Vai tu piekrīti, ka šāda aizraušanās 17 gadus vecam jaunietim ir netipiska?

Nu, mūsdienās šķiet, ka vairs nekas nav baigi netipisks. Šuj daudzi, un arī es esmu saticis cilvēkus Latvijā, kas paši šuj sev drēbes un ikdienā staigā retro stilā. Tāpēc man tas nešķiet nekas neparasts.

Vai ir kādi izaicinājumi, ar kuriem tu saskaries, strādājot pie uzvalkiem? Vai arī viss padodas viegli?

Vislielākais izaicinājums ir laiks – visu to paspēt un savienot ar skolu. No konkrētajiem darbiem lielākais izaicinājums man šobrīd bija iemācīties uzšūt žaketi.

Nākošais mērķis ir krekls, ja?

Nākošais mērķis, jā, bet vispatiesākais mērķis būtu mētelis. Es domāju, ka es to uzšūšu šogad. Par kreklu jā, es plānoju, es vēlos, bet vai es uzšūšu, vēl jāredz.

Kā tu nākotnē redzi attīstīt savu nodarbi? 

Skatoties, ka cilvēkiem patiešām ir interese par retro stilu, es vēlētos attīstīt šo virzienu. Patiesībā daudzi cilvēki nestaigā šādās drēbēs, jo nevar tās atrast, un, iespējams, arī daži baidās, ko sabiedrība par to domās. Bet redzot, ka sabiedrība ir diezgan atvērta, it īpaši pret mani, es ceru attīstīt šo retro stilu sabiedrībā.

Varbūt atvērt savu veikalu?

Jā, varbūt kaut kad nākotnē es to varētu. Veikals būtu lieliska ideja.

Šobrīd mācos scenogrāfiju. Varbūt kļūšu par scenogrāfu, varbūt par šuvēju – kā dzīvē iegrozīsies, to vēl nezinu.

Kā tu pats vērtētu mūsdienu modi? Vai vienaudži ģērbjas stilīgi?

Ja pirms 10, varbūt 20 gadiem, kā man stāsta, bija tendence apsmiet cilvēkus par to, kā viņi ģērbjas, tad mūsdienās es teiktu, ka cilvēki ir daudz atvērtāki uz kaut ko savādāku modē. Jaunieši arī ģērbjas katrs savādāk, bet es to nevērtēju – man drīzāk ir interesanti cilvēki kā personības.

Ja runājam par modi, kas man patīk, tad man prieks, ka atgriežas garie mēteļi, kas vēl pirms pāris gadiem nebija tik izteikti. Tāpat redzu, ka bieži cilvēki izvēlas brīvākus un dabiskākus uzvalkus, kas arī man šķiet interesanti.

Kurš būtu tas viens cilvēks, kuru tu gribi redzēt nēsājam tavus darinātos uzvalkus?

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs – tas ir pirmais cilvēks, kas man ienāk prātā.