Alūksnes pilsēta kļūs lielāka un tās iedzīvotāju skaits pieaugs
Latvijas 32. lielākā pilsēta drīzumā varētu kļūt teritorijas ziņā plašāka un par vairākiem simtiem pieaugt to iedzīvotāju skaits, tā tai bīstami tuvu pietuvojoties Limbažiem un Madonai un valsts lielāko pilsētu sarakstā pakāpjoties par kādu vietu augstāk.
Alūksnes novada pašvaldības domes Attīstības komitejas deputāti pagājušās nedēļas nogalē savā sēdē 15. augustā pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt priekšlikumu paplašināt pilsētas teritoriju par 3,85% jeb 55 hektāriem (rīdzinieku zināšanai: tas ir tikpat daudz cik 11 Vērmaņdārzi), pievienojot tai Alsviķu pagasta Aizupīšu ciemu (55 iedzīvotāji) un Jaunalūksnes pagasta Kolberģa ciemu un nelielu lauku teritoriju pie tā (236 iedzīvotāji). Līdz ar to pilsētas iedzīvotāju skaits (pašreiz 6188) pieaugs par 4,7% jeb teju 300 cilvēkiem.
Saskaņā ar pērn novembrī pašvaldības domes pieņemto lēmumu šobrīd pašvaldībā notiek teritorijas plānojuma izstrāde jaunam periodam un viens no uzdevumiem tā izstrādes laikā ir izvērtēt iespējas paplašināt pilsētas robežu. Arī Alūksnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2012.-2030. gadam iekļautajā Alūksnes pilsētas telpiskās attīstības vīzijā ir paredzēta abu minēto ciemu teritoriju saplūšana ar pilsētu, vēsta Alūksnes novada pašvaldība.
Plānojuma izstrādes sākumā, pašvaldības pārstāvjiem tiekoties ar pagastu iedzīvotājiem, aktualizēts jautājums par minēto ciemu pievienošanu pilsētai, sarunās saņemta arī iedzīvotāju atbalstoša nostāja. Balstoties uz komitejas konceptuālo atbalstu un turpinot teritorijas plānojuma izstrādi, pašvaldība organizēs tikšanās ar abu ciemu iedzīvotājiem. Šajās sarunās pašvaldības pārstāvji sniegs sīkāku informāciju, atbildēs uz neskaidrajiem jautājumiem un uzklausīs iedzīvotāju domas. Būs iespēja viedokli paust arī pašvaldības organizētā aptaujā. Konkrētāka informācija par sabiedrības iesaistes iespējām vēl sekos, informē novada dome.
Attīstības komitejas priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Druvis Tomsons uzsvēra, ka prasības, kas būtu jānodrošina pilsētā, šajās teritorijas faktiski ir nodrošinātas. Jau pašreiz attīstoties apbūvei, abi ciemi faktiski ir saplūduši ar pilsētu, veidojoties pilsētvidei līdzīgai blīvai apbūvei. Ciemu teritorijās ir nodrošināta infrastruktūra, inženierkomunikācijas, ir laba sasniedzamība, izbūvēts ielu apgaismojums, – komitejas sēdē sacīja Būvvaldes teritorijas plānotāja Vineta Podziņa.
Skaidrojot par iespējamām izmaiņām, ja ciemus iekļaus pilsētā, viņa uzsvēra, ka: * ciemu teritoriju iekļaušana pilsētas sastāvā tiešā veidā nebūs iemesls nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam; * adrešu maiņa zemesgrāmatā notiek automātiski bez īpašnieka iesnieguma; * dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un nav jāmaina, ja vien to nepieprasa kāds normatīvais akts; * komersanti izmaiņas Uzņēmumu reģistrā var veikt bez maksas; * zemnieku saimniecību juridiskās adreses atrašanās pilsētā neietekmē to iespējas piedalīties Lauku atbalsta dienesta projektos; * attiecībā uz apbūvi būs jāievēro pilsētas teritorijai atbilstoši nosacījumi.
