Pīļu dēļ Olainē savairojas žurkas, Ķesterciema Pēteris izgāž atkritumus Ropažu novadā, Ogres nesmukumi: kriminālā province
Olaines centrā pēdējā laikā savairojušās žurkas. Pašvaldība skaidro, ka tam par iemeslu ir nepareiza pīļu barošana. Nebūšanas arī ogrēniešiem, kuru labsajūtu būtu gan slēgtā tualete pilsētas centrā, gan satrupējušie soliņi pie Ogres-Ciemupes veloceliņa.
Ķekaviešiem mieru un drošības sajūtu gandē driftotāji uz apvedceļa, bet upesciemiešus saniknojuši nelegālie nevajadzīgo mantu izsviedēji, kuri piemēslo apkārtni ar “svešiem atkritumiem”. Savukārt līvāniešiem mieru nedod kāds pamests nams pilsētas centrā, kur regulāri uzdarbojas vandaļi un piromāni.
Olainē pīļu dēl savairojas žurkas
Olainiešu labsajūtu pēdējā laikā traumē pilsētā savairojušies žurku bari. Uzņēmums “Olaines ūdens un siltums” skaidro, ka pie grauzēju savairošanās vainīgi ir tie, kuri baro pīles pilsētas kanālā, jo “nepareiza pīļu barošana ir svētku dzīres arī žurkām”. Uzņēmums vēsta:
“Lūdzu, nebarojiet Olaines pilsētas kanāla pīles ar maizi, makaroniem un zupām! Šāda barība (kas ik dienas ir izmesta pie kanāla) ir ne tikai kaitīga pīlēm, bet arī pilsētvidē ļoti pieejams “bufetes galds” žurkām.
Olaines iedzīvotāji pēdējā laikā ir pamanījuši, ka pilsētas kanāla tuvumā savairojušās žurkas un vēlas saprast, vai un kā tiks ierobežota to izplatība. Olaines novada pašvaldība ir deleģējusi akciju sabiedrību “Olaines ūdens un siltums” pļaut zāli un novākt atkritumus pie pilsētas kanāla, taču deratizāciju pasākumus uzņēmums drīkst veikt tikai apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju pagrabos, kas pēc nepieciešamības tiek arī darīts, par to savlaicīgi informējot arī attiecīgās mājas iedzīvotājus.
Lai mazinātu turpmāku žurku izplatību, kas ir ne tikai estētiska problēma, bet arī infekciju izplatības avots, “Olaines ūdens un siltums” ir nolīdzis profesionālus deratizācijas speciālistus, kas tuvākā laikā izdarīs attiecīgo darbu pie Olaines kanāla, ņemot vērā, ka tā ir atklāta vieta pilsētā un ikvienam brīvi piekļūstama.
Ja vēlaties pabarot pīles – dariet to pareizi (nevis ar pārtikas atkritumiem, kas pievilina žurkas)!”
Pēteris no Ķesterciema atkritumus ved uz Ropažu novadu
Atkritumu krīze Upesciemā
Ropažu novada Upesciema vietējiem iedzīvotājiem paredzēto atkritumu novietni jeb konteineru laukumu, kas atrodas noslēgtā teritorijā aiz atslēgas, regulāri uzlauž un ...
Ropažu novada Upesciema vietējiem paredzēto atkritumu novietni jeb konteineru laukumu, kas atrodas noslēgtā teritorijā aiz atslēgas, regulāri uzlauž un tajā savus mēslus izgāž iebraucēji. Tā nesen tika konstatēts, ka uz turieni atkritumus bija atvedis kāds Pēteris no Ķesterciema Tukuma novada Zentenes pagasta. Tas nozīmē, ka viņš savu atkritumu maisu vedis cauri visai Jūrmalai un Rīgai. Ropažu novada domes deputāts Jānis Lepsis (Apvienotais saraksts) “Facebook” raksta:
“Antisanitāri apstākļi un atkritumu krīze, kas tika radīta ar nepiederošu personu pretlikumīgām darbībām, tika novērsta ar Ropažu novada pašvaldības iesaisti. Paldies aktīvajiem un nevienaldzīgajiem Upesciema iedzīvotājiem, kuri ziņoja un lūdza palīdzību.
Situācijas, kad apkārt privātiem konteineriem, kas paredzēti konkrētām adresēm, parādās svešu atkritumu kalni, nav pieļaujama. Konteineri ir paredzēti konkrētai adresei, kura maksā par atkritumu apsaimniekošanu. Aizkrāmētā atkritumu novietnē, atkritumu apsaimniekotājs netiek pēc konteineriem, lai tos iztukšotu un atkritumi aug pa stundām.
Tā kā lielais atkritumu daudzums bija radies ar nepiederošu personu palīdzību, pašvaldība veica atkritumu savākšanu, taču par šo samaksās atbildīgās personas, kuras tiks noskaidrotas. Vien dažas stundas pēc novietnes iztīrīšanas uzradās jauns maiss, kurā iedzīvotājas atrada informāciju par atkritumu radītāju (no Ķesterciema) un policija jau ir informēta.
Šai atkritumu novietnei jau vairākas reizes ir uzlauzta atslēga un atkritumus novietnē izkrāmē apkārtējo māju un ciematu iedzīvotāji, ko ir novērojuši iedzīvotāji. Atkritumu novietnei pretī esošā videonovērošana tiks pieslēgta policijas monitoringam, lai izķertu katru nepiederošo personu, kas savus atkritumus izmet citu personu privātajos konteineros un piemēslo pašvaldības īpašumā esošu atkritumu novietni. Ropažu novada pašvaldības policija nebūs iecietīga pret šādiem gadījumiem.
Nākamnedēļ esam sasaukuši (pašvaldības) sanāksmi, kurā tiks lemts kā nākotnē izvairīties no šādiem un līdzīgiem gadījumiem ne tikai privāto konteineru novietnēs, bet arī publiskajos laukumos.”
Drifta negantnieki uz Ķekavas apvedceļa
Kopš pirms pāris gadiem satiksmei atklāja jaunizbūvēto Ķekavas apvedceļu, rokas berzēt sāka driftotāji, jo parādījās labs placdarms viņu bīstamajiem un nervu kutinošajiem trikiem. Ķekavas novada pašvaldības policija kārtējo reizi atgādina, ka driftošana uz koplietošanas ceļiem ir bīstama un nepieņemama, un sociālajos tīklos publicējusi video ar agresīvajiem braucējiem, kuri nopietni apdraud citus satiksmes dalībniekus un rada risku smagiem ceļu satiksmes negadījumiem:
“Lai apkarotu un sodītu pārgalvīgos braucējus, Ķekavas novada pašvaldības policija uzsākusi ciešu sadarbību ar Ķekavas apvedceļa uzturētāju SIA “Infra O&M”, kas nodrošina mūsdienīgu videonovērošanas kameru tīklu uz apvedceļa. Savstarpējās operatīvās informācijas apmaiņas rezultātā izdodas gan novērst, gan saukt pie atbildības tos, kuri apdraud satiksmes drošību. Tas ir lielisks piemērs, kā publiskā pārvalde un privātais sektors var kopīgi rūpēties par sabiedrisko kārtību.
Vēlies driftot? Dari to speciāli iekārtotās sporta trasēs, nevis aktīvajai satiksmei paredzētos ceļos! Par agresīvu braukšanu paredzēts būtisks naudas sods un seši soda punkti! Pašvaldības policija arī turpmāk pievērsīs pastiprinātu uzmanību šādiem pārkāpumiem. Ja pie stūres jūties mierīgi un pārliecināti, nav vajadzības pierādīt sevi uz ceļa vai reaģēt uz provokācijām.”
“Spiedīgas nebūšanas” Ogrē
“Ogres Ziņas” sociālajā tīklā “Facebook” vēsta par vairākām nebūšanām, kas cilvēkiem promenādi pilsētas apkārtnē padara neomulīgu:
* Ciemupietis Agris iesūtījis foto ar atpūtas soliņu diezgan bēdīgā stāvoklī, klāt pierakstot tikai divus vārdus: “Ogre-Ciemupe”. 2016. gadā tika atklāts veloceliņš Ogre-Ciemupe, kas izmaksājā tikai 112 000 eiro, vēsta “Ogres Ziņas”. Tā paša gada rudenī Ogres novada uzņēmēju biedrība, piedaloties Ogres novada pašvaldības rīkotajā projektu konkursā “Veidojam vidi ap mums Ogres novadā”, īstenoja trīs soliņu uzstādīšanu pie šī veloceliņa: “Atvainojiet, bet izskatās, ka šo deviņu gadu laikā vismaz jaunas krāsas otu soliņi nav redzējuši, tāpēc nu jau jādomā par koka detaļu nomaiņu. Vai to kāds darīs?”
Kāds interneta komentētājs situāciju skaidro: “Kamēr cilvēki turpinās pirkt lētās krāsas, kas veido plēvi uz koka (šāda situācija būs). Tā plēve neļauj kokam elpot, jo tas visu savu dzīvi ir “dzīvs”. Tikmēr tādi soliņi arī kalpos knapi desmit gadus. Ja būtu izvēlēta laba kvalitatīva eļļa vai krāsa, tad pēc šiem desmit gadiem atliktu tikai vēlreiz uzeļļot vai atjaunot krāsojumu. Nekas nelobītos, nekas nebūtu notrupējis un nebūtu koka detaļas jāmaina... Tas tā īsumā, no tehniskās dabas puses.”
* Savukārt kādai ogrēnietei spiedīgu vajadzību dēļ nācies saskumt pie sabiedriskās tualetes pilsētas centrā: “Reizi gadā nācās pabūt centrā. Izdomāju aiziet uz “zelta tualeti”. Bet nekā – remonts! Jau no 8. augusta. Durvis ciet un nevienu strādnieku neredzēju.”
“Iedomājieties, ka jūs atrodaties sabiedriskā vietā un jums rodas ļoti liela vajadzība apmeklēt labierīcības. Jūs zibens ātrumā dodaties uz publisko tualeti, bet tai durvis ciet un uz tām pat paziņojums, ka tāda situācija ir jau nedēļu. Nevis datums, kad remonts būs pabeigts, bet ka slēgts kopš 8. augusta! Kļuva vieglāk?
Ogrē būs daudz pasākumu, turklāt rokfestivāls Ogres estrādē turpināsies visu nakti. Vai kāds no Ogres novada pašvaldības un “Ogres namsaimnieka” attapsies, ka tualetes remonts ar steigu jāpabeidz, jo pretējā gadījumā centra apstādījumiem nekādu mēslojumu nevajadzēs vismaz pāris gadus,” raksta “Ogres Ziņas”.
Posta nams Līvānu centrā
Savukārt līvāniešiem mieru traucē, kāda pamesta ēka pilsētas centrā. Līvāniete Sanita Lazdāne nedēļas sākumā “Facebook” bija ierakstījusi: “Vakardien, pa seniem laikam laicīgi biju mājās. Biju pat aizmigusi, kad pēkšņi sāka zvanīt telefons. Visi pēc kārtas prasīja, kas tur atkal deg. Es mīlīši tiešām nezinu, es redzu tikai savās kamerā kārtējo gaismas mūziku. Kad piebraucu pie sava biroja, tur bija palikusi tikai policija. Puišiem jautāju, kas atkal dega. Teica, ka atkritumi. Kad šis beigsies?! Domāju – nekad (problēmu var atrisināt saimnieks, bet īsta saimnieka te nav)!”
Uz to Līvānu novada mērs Dāvids Rubens atbildēja: “Ja par attiecīgo degšanas gadījumu - savā rīcībā esošo informāciju pašvaldības policija ir nodevusi tālāk Valsts policijai. Protams, tas nerisina plašāka mēroga problēmu - šī vidi degradējošā objekta statusu. Esam saziņā gan ar vides dienestu, gan īpašnieka pārstāvi, bet, esot pilnīgi godīgs, domāju, ka situācijas virzību varēs panākt tikai tad, kad parādu (nodokļu parāds) dēļ iesaistīties tiesu izpildītāji. Citādi diemžēl lielā mērā visi esam šī “objekta ķīlnieki”.
Ņemot vērā, ka pilsētas centrā pēc būtības pieejamu ievērojamu platību nav, tad šādai teritorijai patiešām būtu ārkārtīgi liela nozīme arī pilsētas tālākā attīstībā.”
