Vai drīkst ēst vārnas, ko pasniedz Rītiņa restorānā? Ornitologs: "Vārnas ir žurkas ar spārniem"

Lai apmeklētājam uz galda nokļūtu patiešām ēdama vārna, atbildīgs ir tikai un vienīgi tās pagatavotājs jeb pavārs. Valstī nav noteiktu normatīvu, kādām būtu jābūt vārnām, kas tiek liktas katlā vai maltas pīrāgos.

Latvieši nav pieraduši ēst vārnas, bet, zinot, ka citur pasaulē ēd visnotaļ eksotisku medījumu – tārpus, vardes, žurkas, vietā jautājums – vai vārnas vispār var ēst un tās mūsu organismam nenodarīs kaitējumu?

Slīteres nacionālā parka zoologs, ornitologs Vilnis Skuja Kasjauns.lv skaidro:

„Vārna ir putnu žurka – žurka ar spārniem. Ziemas laikā barību vārna lielākoties atrod izgāztuvēs un miskastēs, tostarp arī beigtus dzīvniekus. Vārna ir nekrofāgs jeb maitēdājs. Ēd visādus beigtus dzīvniekus, un mēs taču nezinām, ko viņas atrod rokoties pa miskastēm – tur varētu būt arī kāda saplēsta spuldze ar dzīvsudrabu, nederīgi medikamenti un daudz kas cits. Ja godīgi, tad diez vai radīsies kādas medicīniskas problēmas, ja vienreiz maltītē apēdīsim vārnas gaļu. Tomēr riski pastāv. Vārnas nav tik drošs medījums, kā pārējie medījumi.

Rudenī pie mums ieceļo vārnas no Krievijas. Mēs taču zinām kāds bardaks valda Krievijas atkritumu saimniecībā. Nezinām, ko viņas tur ir ēdušas, piemēram, militārajās bāzēs un poligonu izgāztuvēs kaut kur Ļeņingradas apgabalā vai Karēlijā. Šīs vārnas tagad ir pie mums!

Vārnām mūžs ir diezgan ilgs, 40 - 50 gadi, kaut gan vairums pie mums dzīvojošie putni ir daudz jaunāki. Šaubos, vai pavāriem ir tādas zināšanās, lai viņi spētu atšķirt vecu vārnu no jaunas, kuru lietot uzturā ir daudz drošāk.

Briesmīgs grēks ēst vārnu jau nav, bet tas ir produkts ar ļoti daudz nezināmiem. Ja kādam patīk ēst maitēdāju, lai viņš ēd. Bet, ja man liktu izvēlēties, tad es izvēlētos ko citu. Jā, kurši senāk, bada laikos jau ēda vārnas, bet tad pasaule nebija tik piesārņota, ka tagad un toreiz vārnu gaļa nebija bīstama.”

Mārtiņš Rītiņš vārnas medīs savas mājas pagalmā

Mārtiņš Rītiņš žurnālam „100 Labi Padomi” atklājis, ka saviem viesiem piedāvā ekskluzīvu maltīti – vārnas. Tās viņš nomedīs savas mājas pagalmā Baltezerā, un ne tikai tāpēc, ka tās ir gardas, bet arī riebīgas: „Man te kādas piecas sešas kokos dzīvo, un tās visas ar laiku nonāks restorānā! Vārnas ir riebīgas – zog vistu olas! Vārnai ir visveselīgākā putnu gaļa, ko var ēst, lai gan nekur nav teikts, ka tā ir arī pati garšīgākā. Taču, ja prot sagatavot, nav nekādas vainas. Man ir kādas trīs receptes”.

Rītiņš atsaucas arī uz to, ka vārnas pasniedz vienā no pasaules atzītākajiem restorāniem – Kopenhāgenas „Nomā” un senos laikos tās ēdušas arī kurši.

Restorāns „Vincents” sociālajos tīklos ievietojis fotogrāfijas, kuros redzams Mārtiņš Rītiņš ar vārnām, kuras drīz vien nonāks katlos. Paraksts zem tām vēsta: „Visai bieža aina mūsu virtuvē pēdējās dienās. Šefs un vārnas!” Pats Rītņš skaidro, ka dara ar šiem putniem: „Cepam pīrāgos, sautējam un ēdam. Bet šīs ir īpaši medītas vārnas, ne pilsētas zagles”.

Ar savu vērtējumu vārnu lietā klajā nācis arī Rītiņā kolēģis – pazīstamais pavārs Ēriks Dreibants. Viņš žurnālam „Kas Jauns” pauda, ka nav prātīgi dižoties ar nošautu vārnu foto. Pavārs uzsver, ka vārnas ir klejotājas un visu laiku ceļo. Ēdot savvaļā nomedītas vārnas, cilvēks savu organismu pakļauj riskam saslimt, teic Dreibants. Ja vārnas būtu audzētas nebrīvē ar mērķi tās piegādāt restorāniem, tad viņš mēģinātu pagaršot vārnu gaļu, bet tās, ko piedāvā Rītiņš, viņš neuzdrošinātos pagaršot.

Rītiņš domā, ka tracis ap viņu un vārnām radies tāpēc, ka sabiedrībā nepieciešama jauna tēma, par ko „cepties”. „Cilvēki noguruši no politikas, tāpēc meklē citus iemeslus tračiem. Jo, kad biju vaļu medībās, tad sabiedrības protesti nebija tik traki,” žurnālam „Kas Jauns” izteicās Rītiņš, un uz jautājumu, ar ko viņš domā turpmāk pārsteigt klientus, atbild: „Mūsu darbā brīnišķīgais ir tas, ka nezini, kas sagaida aiz stūra. Jebkurā brīdī var rasties kāda ideja. Bet domāju, ka turpmāk skatīšos medību virzienā. Diemžēl mūsu lauksaimniecība kļūst pārāk komerciāla, tāpēc piedāvāšu to, kas atrodams mežā. Kas uz kāda zara sēž vai pa sūnām skrien, to arī celšu galdā”.

Tikmēr atbildīgās institūcijas teic, ka nav saskārušās ar vārnu izmantošanu sabiedriskajā ēdināšanā un šo putnu apriti un gaļas kvalitāti neveic. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe Kasjauns.lv norādīja: „Vārnas ir savvaļas putni un Pārtikas un veterinārais dienests neveic to uzskaiti, reģistrāciju un uzraudzību, tas ir citu institūciju kompetencē. Līdz šim PVD nav saskāries ar to, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi pārtikā izmantotu vārnu izcelsmes produktus”.

Savukārt Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vecākā referente Irita Lāce Kasjauns.lv skaidro:

„Valsts meža dienests informē, ka pelēkā vārna (Corvus cornix) ir nelimitēts medījamais dzīvnieks un tās medīšanas termiņš  ir no 15. jūnija līdz 30. aprīlim, ko nosaka Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 421  „Medību noteikumi”. Nomedījot dzīvnieku, tiek iegūts dzīvnieku izcelsmes produkts, kas ir lietojams uzturā.

Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti nosaka prasības, kas jāievēro, lai nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes pārtikas nekaitīgumu patēriņam cilvēku uzturā. Pieļaujot, ka vārnas Latvijā tiek medītas un patērētas uzturā mazos daudzumos, uz putnu iegūšanu var attiecināt 20.07.2010. MK noteikumus Nr.645 „Noteikumi par kārtību, kādā mednieki galapatērētājam piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazā daudzumā, un higiēnas prasībām medījamo dzīvnieku un to gaļas apritei”. Par pārtikā piedāvājamo produktu nekaitīgumu atbilstoši spēkā esošajiem Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajiem aktiem ir atbildīgs produktu ražotājs.

Atsevišķas normatīvo aktu prasības, kas būtu attiecināmas tieši uz pelēko vārnu, nav”

Elmārs Barkāns/Foto: Facebook.com, Evija Trifanova/LETA